12 °C
Gruzijas parlaments trešdien pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis plašus ielu protestus.
Opozīcijas boikotētajā balsojumā valdošās partijas "Gruzijas sapnis" deputāti ar 83 balsīm par un nevienu pret nobalsoja par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. "Gruzijas sapnis" kontrolē 84 no 150 vietām parlamentā un var pieņemt šo likumprojektu bez opozīcijas atbalsta. Likumprojekts izsaucis protestus Gruzijā un raisījis bažas Rietumos, daudziem uzskatot to par šķērsli Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES). "Gruzijas sapnis" šo likumprojektu atkārtoti iesniedza parlamentā šī mēneša sākumā, gadu pēc tam, kad tas protestu dēļ bija spiests atcelt gandrīz identisku priekšlikumu. Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties ES, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.
ES ir aicinājusi Tbilisi nepieņemt šo likumprojektu, norādot, ka tas ir pretrunā demokrātiskajām reformām, kas valstij jāveic, lai virzītos uz dalību ES. Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās. Taču prezidentes veto var nebūt ilgs mūžs. Zurabišvili pilnvaru termiņš beidzas šogad, un saskaņā ar konstitūcijas izmaiņām nākamo prezidentu iecels vēlēšanu kolēģija, kurā ietilpst visi parlamenta deputāti.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
