Indijā rīt sākas vadošo ekonomiku jeb G20 samits, kurā šī foruma dalībvalstu līderi divas dienas spriedīs par ekonomisko attīstību pasaulē. Indija pagājušā gada decembrī pirmo reizi pārņēma G20 rotējošo prezidentūru, kas ilgst vienu gadu. Tas Indijas premjerministram Narendram Modi ļāvis ne tikai stiprināt valsts prestižu pasaulē, bet arī atgādināt par sevi pirms nākamā gada parlamenta vēlēšanām.

Reklāma

Zināms dalībnieku sastāvs

G20 aptver 19 pasaulē vadošās ekonomikas, kā arī Eiropas Savienību. Šis forums tika izveidots 1999. gadā pēc Āzijas finanšu krīzes kā vieta, kur valstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji varēja pārrunāt ekonomiskos un finanšu jautājumus. Pēc 2008. gada pasaules ekonomiskās krīzes G20 kļuva par "starptautiskās ekonomiskās sadarbības vadošo forumu", kurā piedalās valstu un valdību vadītāji. Šobrīd G20 valstīs dzīvo divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju, un šīs valstis veido 85% no pasaules ekonomikas, norāda aģentūra AFP. 

Modi pirms samita paziņoja, ka Indija tajā lielu uzsvaru liks uz tiem jautājumiem, kas skar tā sauktos globālos dienvidus. To vidū ir pārtikas pieejamība, inflācijas kāpums un valstu parādi.

 Modi arī rosinājis, lai Āfrikas Savienība kļūtu par pastāvīgu foruma dalībnieci.

Lai arī samitu plāno apmeklēt vairums uzaicināto valstu, valdību un institūciju vadītāju, tostarp ASV prezidents Džo Baidens, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, vairāki līderi uz Deli nedosies. G20 samitu neapmeklēs Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš neieradās arī uz iepriekšējo G20 samitu, kas notika pagājušā gada novembrī Bali salā Indonēzijā. Uz Putina vārda martā tika izdots Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) aresta orderis par ukraiņu bērnu deportācijām no okupētajām teritorijām Ukrainā. Krievijas autoritārais līderis neapmeklēja arī BRICS valstu samitu, kas augustā notika Dienvidāfrikā. Kremlis Putina lēmumu neapmeklēt šīs starptautiskās sanāksmes gan nav pamatojis ar bailēm no aresta un izdošanas tiesai Hāgā. Jāpiebilst, ka Indija nav SKT dalībvalsts, tāpēc tai nebūtu jāpilda tiesas prasība arestēt Putinu. Viņa vietā Deli apmeklēs Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš Krievijas delegāciju vadīja arī BRICS samitā. Uz Deli nedosies arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Viņa vietā Ķīnas delegāciju vadīs premjerministrs Li Cjans. Kļuvis zināms, ka samitu neapmeklēs arī Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors.

Strīdi par karu Ukrainā

Indijā šogad jau notikušas vairākas zemāka līmeņa G20 sanāksmes, kurās piedalījušies grupas dalībvalstu finanšu un ārlietu ministri, kā arī centrālo banku vadītāji. 

Nevienā no šīm sanāksmēm nav izdevies vienoties par tās gala paziņojumu, jo Krievija un Ķīna bloķēja paziņojuma tekstu, kas nosodīja Maskavas agresiju Ukrainā. 

Indijas amatpersonas ir norādījušas, ka to piedāvātais teksts ir pilnībā pārņemts no pērnā gada Bali samita gala komunikē, tomēr Maskava un Pekina to noraidīja. Ja arī līderu sanāksmē Deli dalībvalstīm neizdosies vienoties par samita gala paziņojumu, tā būs pirmā reize G20 vēsturē, kad samits noslēdzas bez valstu kopīga paziņojuma, atgādina aģentūra "Associated Press". G20 samitā Indonēzijā pagājušā gada novembrī dalībvalstīm izdevās vienoties par tekstu, kurā minēts, ka "vairums dalībnieku stingri nosodīja karu Ukrainā", tomēr bijuši pārstāvēti arī "citi viedokļi". Deli varēs redzēt, vai "Modi būs tikpat prasmīgs un apņēmīgs" kā Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo, lai spētu vienoties par samita gala paziņojumu, paudis Toronto Universitātes profesors Džons Kirtons, kurš pēta G20 un citu starptautisko forumu attīstību.

Daudzās attīstības valstīs tomēr vērojamas bažas, ka karš Ukrainā aizēno tajās notiekošo. Globālajos dienvidos "ir sajūta, ka konflikti citās pasaules vietās, vai tā būtu Afganistāna, Mjanma vai Āfrika, attīstītajās valstīs vai tādos forumos kā G20 netiek uztverti nopietni", norādījis Deli bāzētās domnīcas Stratēģisko un aizsardzības pētījumu padome dibinātājs Hepīmons Džeikobss.

Analītiķi atzīmē, ka Indija ir nonākusi sarežģītā diplomātiskā situācijā. 

Indija gadu desmitiem ir pirkusi no Krievijas bruņojumu, bet pēdējā laikā iepirkusi arī lielu daudzumu lētas Krievijas naftas. Indija arī nav nosodījusi Krieviju par iebrukumu Ukrainā, balsojumos par attiecīgajām ANO rezolūcijām atturoties. Vienlaikus rietumvalstis cenšas Indiju nosvērt savā pusē, bažījoties par Ķīnas augošajām ambīcijām. Arī Indijas un Ķīnas attiecībās vērojama spriedze saistībā arī strīdiem par abu valstu robežu. Abu pušu sadursmēs uz robežas 2020. gadā dzīvību zaudēja 20 Indijas un četri Ķīnas karavīri. Indija paudusi protestu par Ķīnā augusta beigās izdotu karti, kurā Indijas pierobežas teritorija atzīmēta kā Ķīnai piederoša. Indija tikmēr Ķīnas pierobežā sākusi militārās mācības, kas turpināsies arī samita laikā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.