ASV prezidents Džo Baidens svētdien paziņoja, ka izstājas no sacensības par pārvēlēšanu prezidenta amatā uz otro pilnvaru termiņu.

Reklāma

Baidens tomēr pauda gatavību turpināt darbu prezidenta amatā līdz pašreizējā termiņa beigām nākamā gada janvārī. Viņš arī izteica atbalstu viceprezidentei Kamalai Herisai, kurai, prezidenta ieskatā, vajadzētu saņemt Demokrātu partijas nomināciju cīņai par prezidenta amatu.

Partijas un valsts intereses svarīgākas

Baidens paziņojumā vietnē "X" uzsvēra, ka atrašanās prezidenta amatā bijis viņa mūža "lielākais pagodinājums". "Lai arī es biju plānojis cīnīties par pārvēlēšanu, es uzskatu, ka manas partijas un valsts labākajās interesēs būtu, ja es pakāptos malā un mana termiņa atlikušajā laikā koncentrētos tikai uz prezidenta pienākumu pildīšanu," paziņoja Baidens. Pēc katastrofālā snieguma televīzijas debatēs ar republikāņu kandidātu Donaldu Trampu Baidens izjuta aizvien lielāku partijas biedru un ziedotāju spiedienu atteikties no kandidēšanas. Galīgo lēmumu Baidens acīmredzami pieņēmis tikai pagājušās nedēļas nogalē, pēc sarunas ar tuvākajiem padomniekiem apzinoties, ka lielu izredžu uzvarēt Trampu viņam nav, vēsta ASV mediji. Pirms tam Baidens vairākas nedēļas bija uzstājis, ka turpinās cīņu par pārvēlēšanu, neskatoties uz vēlētāju bažām par astoņdesmit vienu gadu vecā prezidenta veselības stāvokli un spējām turpināt darbu vēl četrus gadus. 

Demokrātu nometnē satraukums valdījis arī par Baidena gatavību sekmīgi piedalīties kampaņā par pārvēlēšanu. 

Par savu lēmumu Baidens informējis Herisu svētdienas rītā, bet viņa kampaņas padomnieki un Baltā nama personāls informēts tikai pāris minūšu pirms Baidena paziņojuma publiskošanas vietnē "X", vēsta aģentūra "Associated Press". Baidena lēmums ir pēdējos gadu desmitos nepieredzēts prezidenta solis. Iepriekšējo reizi ASV prezidents atteicies no cīņas par pārvēlēšanu 1968. gadā, kad par to izšķīrās Lindons Džonsons, kura pārstāvētajā Demokrātu partijā bija vērojama dziļa šķelšanās Vjetnamas kara dēļ.

Slavē un kritizē

Baidena lēmumu izstāties no cīņas slavējis bijušais prezidents Baraks Obama, kura administrācijā Baidens bija viceprezidents. "Šodien mums atkal tika atgādināts, ka viņš ir vislielākais patriots," Baidenu raksturoja Obama. Atzinību Baidenam izteikuši arī citu valstu līderi. Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzteica Baidenu par to, ka viņš ir pieņēmis "daudzus grūtus lēmumus, kuriem pateicoties Polija, Amerika un pasaule ir drošāka un demokrātija stiprāka". Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Baidens "atbalstīja mūsu valsti vēstures dramatiskākajā brīdī", palīdzot novērst Krievijas centienus Ukrainu okupēt.

Republikāņi tikmēr apšaubījuši Baidena spējas turpināt pildīt amata pienākumus. 

"Ja Džo Baidens nav spējīgs kandidēt uz prezidenta amatu, viņš nav spējīgs ieņemt prezidenta amatu. Viņam jāatkāpjas nekavējoties," 

vietnē "X" paziņoja ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons. Baidena izstāšanos no cīņas komentējis arī bijušais prezidents Tramps. "Blēdīgais Džo Baidens nebija piemērots, lai kandidētu uz prezidenta amatu, un noteikti nav piemērots, lai pildītu savus pienākumus," Tramps paziņoja savā sociālajā tīklā "Truth Social". Pēc Baidena izstāšanās Tramps arī paziņojis, ka atsakās no 10. septembrī telekanālā ABC jau ieplānotajām prezidenta kandidātu debatēm. Tramps paudis vēlmi debatēt konservatīvās ievirzes telekanālā "Fox News".

Nominācija nav garantēta

Lai arī Baidens ir izteicis atbalstu Herisai, viņš nevar viceprezidentei garantēt demokrātu nominācijas iegūšanu. Baidenam demokrātu priekšvēlēšanās nopietnu pretinieku nebija, un viņš tajās pārliecinoši uzvarēja, tomēr nodrošinātos delegātus viņš Herisai novirzīt nevar. Par partijas kandidātu 5. novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās lems demokrātu nacionālais konvents, kas no 19. līdz 22. augustam notiks Čikāgā. ASV mediji vēstījuši, ka konventa delegāti partijas oficiālo kandidātu varētu izvirzīt arī attālinātā balsošanā jau augusta sākumā. Pēc Baidena izstāšanās Herisai atbalstu izteikuši daudzi ievērojami Demokrātu partijas politiķi, tostarp bijušais prezidents Bils Klintons un demokrātu kandidāte 2016. gadā Hilarija Klintone. 

Atklātu atbalstu Herisai pagaidām atturējies paust bijušais prezidents Baraks Obama. 

Daļa demokrātu uzskata, ka Herisai par labu nāktu sacensība ar citiem kandidātiem, nevis ātra "kronēšana" partijas konventā. Trampa priekšvēlēšanu kampaņa jau ir izteikusi pārmetumus demokrātiem par nedemokrātisku kandidāta nomaiņu. Herisa, kura izteikusi pateicību Baidenam par "nesavtīgu un patriotisku rīcību", solījusi nopelnīt partijas nomināciju. Neskatoties uz iespējamiem apgrūtinājumiem, maz ticams, ka kāds cits kandidāts spēs nobīdīt Herisu malā. Viņa jau runājusi ar trim demokrātu gubernatoriem, kuri tiek vērtēti kā iespējami viceprezidenta amata kandidāti. Herisa uzrunājusi Pensilvānijas gubernatoru Džošu Šapiro, Ziemeļkarolīnas gubernatoru Roju Kūperu un Kentuki gubernatoru Endrū Bešīru, vēsta laikraksts "Wall Street Journal". Herisa, kura ir pirmā sieviete un pirmā afroamerikāniete ASV viceprezidenta amatā, iepriekš Savienoto Valstu Senātā pārstāvēja Kaliforniju, bet pirms tam bijusi Kalifornijas ģenerālprokurore.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.