Ar Eiropas Savienību (ES) kā vidutāju otrdien Briselē pirmo reizi pēc karadarbības Kalnu Karabahā noslēguma tika rīkota augstu Armēnijas un Azerbaidžānas amatpersonu tikšanās ar mērķi pārrunāt Kalnu Karabahas armēņu kopienas reintegrāciju Azerbaidžānā.

Etnisko armēņu apdzīvotais reģions, ko Azerbaidžāna zaudēja pēc PSRS sabrukuma un tam sekojoša asiņaina kara 90. gadu sākumā un kas līdz šim pastāvēja kā starptautiski neatzīta bet "de facto" republika, pēc pagājušās nedēļas militārās operācijas atkal nonāks Azerbaidžānas sastāvā. Šķiet, Baku saņems teritoriju praktiski bez iedzīvotājiem. Līdz otrdienas rītam Armēnijā bija ieradušies vairāk nekā 13 350 Kalnu Karabahas bēgļu jeb 12% no kopumā 120 tūkstošiem iedzīvotāju, un bēgšana turpinās.

Netic solījumiem

Azerbaidžānas vadība klāsta, ka gatava reintegrēt reģiona armēņus kā "pilsoņus ar vienlīdzīgām tiesībām", taču Kalnu Karabahas valdības pārstāvis Davids Babajans iepriekš medijiem izteicies, ka uz Armēniju pārcelsies 99,9% iedzīvotāju, kas nevēlas izmēģināt, vai Azerbaidžāna tiešām ievēros solījumus nesākt vajāšanas pret palikušajiem. Armēnijas premjers Nikols Pašinjans žurnālistiem paudis, ka 

Kalnu Karabahas etniskā tīrīšana būtībā jau notiek: "Tas notiek tieši tagad, un tas ir ļoti nožēlojams fakts, ņemot vērā, ka mēģinām mudināt starptautisko sabiedrību iejaukties."

 Armēnija uzsvērusi, ka uzņems visus bēgošos tautiešus, kaut trūkst skaidrības, kur un par kādiem līdzekļiem tos izvietos. Pašinjans pagājušajā nedēļā izteicās, ka valdībai ir plāns izvietot ap 40 tūkstošiem bēgļu. Iespējams, pārējos savās mājās būs jāuzņem Armēnijas iedzīvotājiem.

Aģentūra "Reuters" ziņo, ka pie robežpārejas punkta uz Armēniju reģistrācijai rindā stāv simtiem bēgļu. Tuvākās pilsētas Gorisas teātra ēkā ierīkots Sarkanā Krusta atbalsta punkts. Bēgļi lielākoties ierodas pa kalnu šoseju no Kalnu Karabahas galvaspilsētas Stepanakertas, kur tie saplūst no citiem apgabaliem, pirms doties prom. Valda noskaņojums, ka dzimtās vietas tiek atstātas uz mūžu. Ļaudis korespondentiem stāsta, ka Stepanakertā valda haoss, nav elektroapgādes, un pilsētu pastāvīgi zemu pārlido droni. Kāda armēniete raidītājam "Deutsche Welle" situāciju tur raksturoja kā katastrofālu. Pirmdienas pievakarē Stepanakertā nenoskaidrotu iemeslu dēļ notika eksplozija degvielas uzpildes stacijā. 

Sprādziens notika brīdī, kad pie stacijas lielā skaitā rindojās bēgļu automašīnas, lai iegādātos degvielu tālākajam ceļam uz Armēniju. 

Vietējie ārkārtas dienesti ziņo par vismaz 20 bojāgājušajiem un ap 300 cietušajiem, no kuriem daudzi ir smagā stāvoklī. Stepanakertas slimnīcai trūkst resursu ievainoto aprūpei, un arī pati slimnīca gatavojas evakuācijai.

Vilšanās Krievijā

Novērotāji uzsver, ka notikušais stiprina Turcijas pozīcijas Aizkaukāzā, savukārt Krievijas tēls ir iedragāts. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien ieradās Azerbaidžānā, lai apsveiktu ar uzvaru šīs valsts autoritāro prezidentu Ilhamu Alijevu un cildinātu "vēsturisko panākumu". Tikšanās notika Nahčivanā, kas ir tāda paša nosaukuma autonomas republikas galvaspilsēta Azerbaidžānas sastāvā. Nahčivana ir eksklāvs – no pārējās Azerbaidžānas ar Armēnijas teritoriju nošķirta vienība, kas vēl robežojas ar Irānu un Turciju. Ir bažas, ka, Kalnu Karabahas ieņemšanas spārnota, Baku var mēģināt izcirst koridoru no Azerbaidžānas pamatteritorijas uz Nahčivanu cauri Armēnijai. Tas nozīmētu jaunu karu.

Kas attiecas uz Krieviju, tad Erevānā valda vilšanās par Krievijas miera uzturētāju Kalnu Karabahā pasivitāti un nespēju atturēt Azerbaidžānu no uzbrukuma. 

Krievija armijas daļas miera spēku statusā uz Kalnu Karabahu nosūtīja 2020. gadā, pēc tam, kad azerbaidžāņi veiksmīgā pāris mēnešu kampaņā atkaroja vairākas stratēģiski svarīgas reģiona teritorijas, tostarp sakaujot arī Armēnijas armijas vienības. Armēnija ir dalībvalsts Krievijas vadītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā, kas apvieno virkni bijušo PSRS republiku, mēģinot atdarināt NATO. Maskavai vajadzēja rūpēties par stabilitāti, taču tā armēņus, visticamāk, ar politisku aprēķinu pievīla, ko pagājušajā svētdienā TV uzrunā tautai arī konstatēja Armēnijas premjerministrs Pašinjans: "Notikumu analīze rāda, ka tā drošības sistēma un tie sabiedrotie, uz kuriem mēs balstījāmies ilgus gadus, izvirzīja uzdevumu demonstrēt mūsu ievainojamību, lai pamatotu armēņu tautas nespēju noturēt savu valsti." Politiķis pauda, ka armēņiem jāizšķiras, vai tie atbalsta neatkarību vai vēlas kļūt par "nomales guberņu". Uzruna pamatīgi saniknojusi Kremli. Tā runasvīrs Dmitrijs Peskovs asā tonī pārmeta Pašinjanam vēlmi "noņemt no sevis atbildību par neveiksmēm iekšējā un ārējā politikā, uzveļot atbildību Maskavai". Pašinjans pēdējā laikā pieņēmis prorietumniecisku orientāciju, un pastāv versija, ka Kalnu Karabahas atdošana ir sods par to. Tostarp arī ASV Valsts departamenta ieskatā, Krievija nav pildījusi savas saistības. "Es uzskatu, ka Krievija ir parādījusi – tā nav tāds drošības partneris, uz ko var paļauties," žurnālistiem sacīja departamenta preses sekretārs Metjū Millers. Jāatzīmē, ka visi šie notikumi risinās paralēli jau nedēļu ilgām protesta akcijām Erevānā, kur opozīcija apsūdz Pašinjanu Kalnu Karabahas nodevībā un pieprasa viņa atkāpšanos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.