Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji uzskata, ka Krievijas karš Ukrainā ir nopietns drauds, taču vēl lielākas bažas rada nelegālā migrācija un terorisms, liecina trešdien publicētās aptaujas dati.
Pēc Bertelsmana fonda pasūtījuma veiktajā aptaujā, kas aptvēra visas 27 ES dalībvalstis, atklājās reģionālās atšķirības par to, kā tiek uztverti draudi mieram.
No vairāk nekā 26 000 aptaujas dalībnieku 25% norādīja, ka lielākās bažas rada nespēja nosargāt robežas, savukārt 21% aptaujas dalībnieku vislielāko satraukumu rada terorakti.
Kiberuzbrukumus par vislielākajiem draudiem atzina 19% aptaujāto, 18% baidās no ārvalstu agresora uzbrukuma, bet 17% - lielākās bažas ir organizētā noziedzība.
Vācijā 23% respondentu par lielāko apdraudējumu mieram Eiropā atzina terorismu, un šīs bažas, iespējams, ietekmēja augusta beigās Zolingenē notikušais terorakts.
Šajā uzbrukumā, par kura izdarīšanu tiek vainots vīrietis no Sīrijas un par kuru atbildību uzņēmās grupējums "Islāma valsts", tika nogalināti trīs cilvēki, un tas notika neilgi pirms aptaujas veikšanas septembrī.
Apsekojums arī atklāja reģionālās atšķirības bažās.
Polijā, kas robežojas ar Ukrainu, 29% respondentu par lielāko draudu Eiropas mieram uzskata militāru uzbrukumu.
Turpretī Spānijā šādu viedokli pauda tikai 16% respondentu.
Aptaujā, ko 2024. gada septembrī veica pētījumu centrs "Latana", tika aptaujāti 26 454 cilvēki visā ES, un tās kļūdas robeža bija 0,8 procentpunkti.
Bertelsmana fonds, kas dibināts 1977. gadā, regulāri publicē pētījumus par izglītību, demokrātiju, sabiedrību, veselību, kultūru un zinātni.
Aptauja
Kad noskaidrojies, ka nelegāli ieceļojušajam migrantam patvērums nepienākas, ko darīt valsts iestādēm?