15.7 °C
Francijas prezidents Emanuels Makrons, reaģējot uz savas partijas sakāvi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, svētdienas vakarā paziņoja par parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.
Šis lēmums neietekmē Makrona atrašanos prezidenta amatā. Francijas valsts galva viņš būs vēl trīs nākamos gadus.
Smaga sakāve
Parlamenta apakšnama – Nacionālās sapulces – pirmstermiņa vēlēšanu pirmā kārta paredzēta 30. jūnijā, bet otrā kārta – 7. jūlijā. Makrons lēmumu par jaunām vēlēšanām pieņēma pēc tam, kad EP vēlēšanās viņa pārstāvētās partijas "Renesanse" vadītā koalīcija Francijā saņēma tikai apmēram 14,6% balsu, savukārt galēji labējā Nacionālā apvienība (RN), kas agrāk bija zināma ar nosaukumu "Nacionālā fronte", – 31,4%. "Es nevaru izturēties tā, it kā nekas nebūtu noticis," svētdien televīzijā pārraidītā uzrunā paziņoja prezidents, norādot uz faktu, ka par galēji labējiem spēkiem kopā nobalsojuši apmēram 40% vēlētāju. "Nacionālistu un demagogu nostiprināšanās ir drauds ne tikai mūsu nācijai, bet arī mūsu Eiropai un Francijas vietai Eiropā un pasaulē," brīdināja prezidents. Viņš tomēr paudis pārliecību, ka vēlētāji pieņems pareizo lēmumu. "Esmu pārliecināts par franču spēju izdarīt pareizo izvēli gan savā, gan nākamo paaudžu labā.
Mans vienīgais mērķis ir būt noderīgam mūsu valstij, ko es tik ļoti mīlu," platformā "X" pirmdien rakstīja Makrons.
Zināms, ka RN premjerministra amata kandidāts vēlēšanās būs divdesmit astoņus gadus vecais partijas līderis Žordans Bardela. Viņš vēl pirms Makrona paziņojuma bija aicinājis izsludināt jaunas vēlēšanas. "Republikas prezidents nedrīkst nesadzirdēt franču tautas vēstījumu," norādīja Bardela. Tikmēr RN parlamenta frakcijas vadītāja Marina Lepēna paziņoja, ka viņas partija "ir gatava būt pie varas, ja Francijas tauta sniegs mums savu uzticību". Viņa solīja "izbeigt masu imigrāciju", palielināt franču pirktspēju un sākt valsts reindustrializāciju. Lepēna prezidenta vēlēšanās 2017. un 2022. gadā iekļuva otrajā kārtā, kur viņai abas reizes pretī stājās Makrons, kurš vēlēšanās uzvarēja.
Riskants solis
Parlamenta vēlēšanas Francijā parasti notiek ik pēc pieciem gadiem, neilgi pēc prezidenta vēlēšanām. Kārtējām parlamenta vēlēšanām būtu jānotiek 2027. gada vidū. Makrona lēmums rīkot vēlēšanas pirms noteiktā laika ir negaidīts, un tas pie varas Francijā var novest galēji labējos spēkus. Makrona vadītie spēki jau zaudēja vairākumu Francijas parlamentā 2022. gada vēlēšanās. Likumu pieņemšanai Makrons kopš tā laika ir paļāvies uz sadarbību ar konservatīvajiem republikāņiem, kā arī izmantojis Francijas konstitūcijas 49. panta 3. daļas sniegto iespēju likumus pieņemt bez balsojuma parlamentā.
Makrona darbu pašlaik pozitīvi vērtē 31% franču,
noskaidrots kompānijas IFOP pētījumā. Jāpiebilst, ka ar premjera Gabriela Atāla darbu apmierināti ir 45% franču. Ja galēji labējie vēlēšanās uzvarēs, tad Franciju gaida tā dēvētā sadzīvošana, kurā prezidents un premjers ir no atšķirīgiem politiskiem spēkiem. Pēdējo reizi Francijas prezidents par parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu izlēma 1997. gadā, kad to izdarīja Žaks Širaks. Konservatīvo prezidenta pārstāvētie spēki vēlēšanās cieta sakāvi, un no 1997. līdz 2002. gadam Francijā pastāvēja šāda "sadzīvošana", kuras laikā valdību vadīja sociālists Lionels Žospēns. Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas var nobruģēt ceļu šādai varas dalīšanai starp Makronu un RN, kurai pašlaik parlamentā ir 88 vietas no 577. Ja RN iegūs varu, Makrons joprojām būs atbildīgs par Francijas ārpolitiku un aizsardzības politiku, bet iekšpolitikā, tostarp ekonomikas un migrācijas jautājumos, viņš zaudēs ietekmi, norāda aģentūra "Reuters". RN ir atteikusies no domas par Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības, tomēr paudusi vēlmi bloku reformēt. Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs brīdinājis, ka šīs būs svarīgākās parlamenta vēlēšanas Francijā kopš Piektās republikas aizsākumiem 1958. gadā.
Loģiku var atrast
Apskatnieki norāda, ka Makrona rīcībā tomēr var atrast loģiku. Lai arī RN vietu skaits parlamentā varētu pieaugt, pārliecinoša uzvara tai netiek prognozēta, norāda izdevums "Politico". Francijas divu kārtu vēlēšanas dod priekšroku centriskiem kandidātiem, kuri otrajā kārtā parasti sacensībā ar radikāļiem uzvar.
Vēlēšanu rezultāti arī šoreiz būs atkarīgi no kreiso un centriski labējo vēlētāju vēlmes bloķēt galēji labējo nākšanu pie varas.
Apskatnieki arī pieļauj, ka pirmstermiņa vēlēšanas tāpat būtu jārīko, tostarp arī tāpēc, ka rudenī bez vairākuma Makronam būtu grūti pieņemt nākamā gada budžetu.
Groningenas Universitātes docents Benžamēns Lerits platformā "X" vērsis uzmanību uz vairākiem iemesliem, kāpēc Francijas prezidents izlēmis rīkot jaunas vēlēšanas. Viens no iemesliem esot Makrona vēlme pārbaudīt savas partijas dzīvotspēju. Prezidents arī vēloties pēc vēlēšanām daļu atbildības novelt uz citiem politiskajiem spēkiem. Lerits prognozē, ka vēlēšanās neviena partija absolūto balsu vairākumu neizcīnīs. Jaunievēlētajā parlamentā būs vērojama "nevis tradicionālā "sadzīvošana", bet plašāka koalīcija, kurā būs jāsadarbojas divām līdz trim kustībām. Ja Makrona partija apvienos spēkus ar RN un republikāņiem, tad tās kopīgi dalīs izpildvaras atbildību", skaidroja Lerits. Tādā veidā Makronam būs iespēja uz citiem "izplatīt" neapmierinātību ar sevi un savu partiju.
