11.1 °C
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ("JV") ceturtdien uzticēja valdības veidošanu "Jaunās Vienotības" premjera kandidātei Evikai Siliņai, kura piektdien sāks individuālās konsultācijas ar četrām partijām – Zaļo un zemnieku savienību, "Apvienoto sarakstu", Nacionālo apvienību un "Progresīvajiem". Kad būs panākta vienošanās par koalīcijas sastāvu, sarunas notiks ar visiem partneriem kopā.
Nākamajā trešdienā paredzēta E. Siliņas un E. Rinkēviča tikšanās, kuras laikā premjera kandidāte informēs par valdības veidošanas gaitu. Viņa ir apņēmusies izpildīt prezidenta vēlējumu izveidot valdību pēc iespējas īsākā laikā, lai septembra vidū Saeima varētu balsot par uzticību tai.
Uzsverot, ka ir izdots Valsts prezidenta rīkojums "numur divi", kas daļā sabiedrības varētu atsaukt atmiņā kādu citu rīkojumu "numur divi" 2011. gada maijā, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu, Valsts prezidents E. Rinkēvičs aicināja E. Siliņu sastādīt Ministru kabinetu. Tagad kļūst skaidrāks, kāpēc E. Rinkēvičs rīkojumu "numur divi" minēja kā vienu no iespējām, uzsākot sarunas ar partijām. E. Siliņa preses konferencē teica, ka redz divus iespējamos četru politisko spēku veidotās koalīcijas modeļus.
Tajos abos būtu "Jaunā Vienotība" ("JV"), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Apvienotais saraksts" ("AS"), bet jautājums esot, kurš būs ceturtais partneris – "Progresīvie" vai Nacionālā apvienība.
"Ja secināsim, ka nav iespējams strādāt kopā četrām partijām, tad ir svarīgi izveidot koalīciju ar vairākuma atbalstu Saeimā – vismaz 51 balsi," atzina kandidāte.
E. Siliņa nav noskaņota ieslīgt ilgās sarunās, atgādinot, ka vasarā partijas jau pavadīja pietiekami daudz laika konsultācijās. Tagad vairs nevarot atļauties ilgi veidot valdību, jo 15. oktobrī ir jāiesniedz Saeimā nākamā gada valsts budžeta projekts. E. Siliņa arī uzsvēra, ka politiskajiem spēkiem ir jāvienojas tā, lai katra partija valdībā varētu īstenot savu vēlētāju intereses. Prezidenta nosaukto ilgtermiņa mērķi – panākt, lai līdz 2030. gadam Latvija sasniedz Eiropas Savienības vidējo labklājības rādītāju – premjera kandidāte uzskata par ambiciozu, bet sasniedzamu. Sarunas viņa sāks par valdības neatliekamajiem uzdevumiem.
Strīds par nozaru politiku
Līdz šim lielākā uzmanība bija pievērsta Nacionālās apvienības un partijas "Progresīvie" pretrunām ideoloģiskajos jautājumos. Mazāk ir pieminētas Zaļo un zemnieku savienības un "Apvienotā saraksta" attiecības. Runa nav tikai par ZZS sadarbības partnera Aivara Lemberga ietekmi uz ZZS, ar ko nav mierā "AS" līderi, vai iespējamajiem ekonomiskajiem grupējumiem, kas stāvot aiz "AS", par ko savukārt runā ZZS politiķi. Runa ir par ZZS un "AS" pretrunām nozaru jautājumos. Abiem politiskajiem spēkiem lielākā vēlētāju daļa ir reģionos. Kā vienam, tā otram ir ietekme pašvaldībās un tie ir politiskie konkurenti. Abu interesēs ir noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Zemkopības ministrijas (ZM) īstenoto politiku. Krišjāņa Kariņa valdībā par abām šīm ministrijām atbildību ir uzņēmies "AS". ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis un Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Edgars Putra ("AS") "Latvijas Avīzei" ceturtdien atzina, ka viedokļu atšķirība pastāv. Taču tā neesot tik liela, lai abi politiskie spēki nevarētu strādāt vienā valdībā.
Ceturtdien no rīta ZZS izplatīja paziņojumu, kurā iebilst pret "AS" ieceri liegt valsts atbalstu lauksaimnieku organizācijām, kuras pārstāvot nozares ražotāju intereses, gatavojot nozares politiku un aizstāvot lauksaimniekus sarunās ar ministrijām. Tās ir vairākas nevalstiskās organizācijas, piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Zemnieku saeima, Zemnieku federācija un vēl vairāki nevalstiskā sektora pārstāvji, kas ar Zemkopības ministrijas starpniecību saņem valsts budžeta finansējumu. Paziņojumā ZZS reaģēja uz E. Putras iniciatīvu mainīt šo kārtību. Viņam bija bažas – ja Zemkopības ministrijas vadībā būšot ZZS, tad viss palikšot pa vecam.
E. Putra paskaidroja, ka organizāciju biedriem pašiem ar biedru naudām ir jānodrošina to darbība, jo, piemēram, ja ministrijai vajag neatkarīgu viedokli, tad tā nevar saņemt tādu no lauksaimnieku organizācijām, kuru darbība ir atkarīga no ZM piešķirtā valsts finansējuma. "Zaļo un zemnieku savienības gadījumā te ir jūtama arī politiskā piegarša, jo tur darbojas ZZS biedri. Piemēram, ar vienu no organizācijām ir saistīts Saeimas deputāts Kaspars Melnis no ZZS. Tad sanāk, ka tās var kļūt par partiju barotnēm," pieļāva E. Putra. Viņš piedāvātu līdz šim lauksaimnieku organizācijām piešķirto naudu novirzīt citiem mērķiem, piemēram, paredzēt nozares zinātniskajai darbībai, dalībai starptautiskajās izstādēs, lai reklamētu Latvijas ražotāju produkciju.
ZZS un "AS" viens otru gatavi pieņemt
ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis nepiekrīt, ka nevalstiskās organizācijas būtu partiju barotnes. Viņa ieskatā, tās ir jāatbalsta, par ko ZZS turpinās iestāties. Taču V. Valainis neredz nevienu iemeslu, kas varētu liegt ZZS un "AS" strādāt vienā valdībā. Uz vaicāto, kuru no abām ministrijām ZZS vēlētos vadīt – VARAM vai ZM –, V. Valainis atbildēja, ka tas pašlaik nav svarīgi, jo valdībai ir jāstrādā kā vienotai komandai. Ja "AS" uzticēs atbildību par vienu vai otru ministriju, tad ZZS labprāt palīdzētu ar savām iniciatīvām, cerot tādas savās atbildības jomās sagaidīt arī no "AS".
"Manuprāt, Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam izdevās vēsturisks solis – nosēdināt pie viena galda visas piecas partijas. Man nav šaubu ne par vienu no tām.
Ja tā komanda, kurai Saeimā ir 80 balsis, noņemtu savas ambīcijas un visas šīs savstarpējās ņemšanās, kuru iespaidā ir kritiski zema uzticība Saeimai, tad varētu īstenot valdības uzdevumus, par kuriem runāja prezidents. To nevarēs izdarīt, stāvot malā un bļaujot, ka viss ir slikti," uzskata V. Valainis.
Uz vaicāto par A. Lemberga ietekmi uz lēmumu pieņemšanu, V. Valainis atbildēja, ka ZZS tādā gadījumā varētu runāt arī par "AS" reputācijas riskiem, jo Valsts prezidenta vēlēšanu laikā bijusi jūtama atsevišķu ekonomisko grupējumu ietekme uz "AS", kad dažas personas no malas vērsušās pie Saeimas deputātiem. Deputāts teikto nekonkretizēja, bet noprotams, ka runa ir par mēģinājumu novērst E. Rinkēviča ievēlēšanu. Savukārt E. Putra teica – ja ar to ir domāta Andra Šķēles ietekme, jo "AS" ir cilvēki, kas agrāk bija Tautas partijā, tad viņš personīgi A. Šķēles iespaidu neesot jutis. Ja tagad partijas sāk meklēt šādas ietekmes, tad jāatgādina, ka arī ZZS aizstāvētās LOSP vadītājs Guntis Gūtmanis ir bijis Tautas partijā.
E. Putra atzina, ka "AS" esot dažādi viedokļi –
vieni uzskata, ka ar ZZS nebūtu labi sadarboties, bet liela daļa atzīst – ZZS tomēr ir zināms un prognozējams politiskais spēks, ko nevarot teikt par "Progresīvajiem".
Visiem arī ir skaidrs – pat ja A. Lembergs nesēdēs koalīcijas sanāksmēs, viņa partijas biedri Guntis Blumbergs vai Kristīne Lemberga piedalīsies ZZS valdes un frakcijas sēdēs, viņu viedoklis būs pārstāvēts. Taču tas ir demokrātiski, jo ZZS sadarbojas ar A. Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij", ar ko būšot jārēķinās. Taču, ja kāds pēc vēlēšanām cerēja uz "AS" šķelšanos, tad tas gan tagad nenotikšot, jo "AS" esot spēcīgāks nekā agrāk, uzskata E. Putra.
