Ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu sarunājos 17. augustā – dienā, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Valsts prezidentam iesniedza demisijas rakstu. A. Čakša bija apņēmības pilna turpināt darbu šajā ministrijā arī nākamās valdības sastāvā, ja vien šis amats viņai tiks uzticēts. Tomēr runājām par to, kā valdības krišana ietekmēs izglītības reformu plānus un kā biežās ministru un plānu maiņas kaitē izglītības sistēmai.

A. Čakša: Ļoti ceru un esmu pat pārliecināta, ka darbs pie skolu tīkla sakārtošanas turpināsies. Jo gan centralizēto eksāmenu rezultāti, gan dati par skolēnu lasītprasmi parāda, ka nepieciešamas pārmaiņas, lai iegūtu izglītības kvalitāti. Kritiskā pazīme, lai pārmaiņas varētu sākties, ir celt pedagogu algas līdz 2500 eiro mēnesī, jo pedagogi ir atslēga izglītības kvalitātei. Tāpat nepieciešams uzlabot izglītības saturu, dodot pedagogiem skaidras metodiskās norādes, kas joprojām ir mūsu neizdarītais mājasdarbs.

Visas politiskās partijas pirms vēlēšanām un arī šajā posmā skaidri runājušas par to, ka, lai būtu ekonomikas pārmaiņas un mēs būtu labklājīga valsts, lai mums būtu zinātne un inovācijas, sākums ir skolā. Tāpēc man ir pārliecība, ka līdz būtiski paaugstinātajai skolotāju algai vienā vai otrā veidā nonāksim, kaut arī ne šīs valdības laikā.

Taču sagatavotais darbs paliek; tam ir jāturpinās, jo tas ir ļoti svarīgi Latvijai kopumā.

Par algām tātad politiķi ir vienojušies. Bet ziņojums paredz arī jaunas prasības minimālajam skolēnu skaitam.

Būtiski, ka pagājušajā gadā tika mainīts Izglītības likums, ļoti skaidri definējot, ka pašvaldība, veidojot skolu tīklu, ir atbildīga par izglītības kvalitāti, pieejamību un iekļaušanu. Informatīvais ziņojums arī deva pašvaldībām rīkus, kā veidot efektīvu skolu tīklu, lai sasniegtu rezultātus, kas uzdoti likumā.