"Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā pieaugušas četrkārtīgi un Baltijas valstīm var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu, secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes vakar publiskotajā kopīgajā ziņojumā.
Igaunijai izmaksas kopš 2017. gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai – no 1,97 miljardiem līdz 9,59 miljardiem eiro, Lietuvai – no 2,47 miljardiem līdz 10,23 miljardiem eiro, informē Valsts kontrole (VK). Revidenti arī secinājuši, ka "Rail Baltica" projekts no tā ieviešanas grafika atpaliekot vismaz piecus gadus.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā varot sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro. No tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro.
Jāatgādina, ka iepriekšējā visa "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā bija plānots, ka visa projekta realizācija kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro. No tiem 85% jāfinansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un 15% – no projekta dalībvalstu līdzekļiem. Par šo naudu bija paredzēts Baltijas valstīs izveidot Eiropas 1435 mm standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, ko tālāk būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Kopējais jaunās trases garums būtu 870 kilometru.
Jau esam informējuši, ka līdz 2023. gada sākumam publiskajā telpā pamatā nonāca tikai pozitīva informācija par "gadsimta infrastruktūras projekta Baltijā" ieviešanas gaitu, sabiedrību pakāpeniski pieradinot pie domas, ka ar ātrvilcieniem uz Eiropu brauksim nevis sākotnēji solītajā 2026., bet gan 2030. gadā.
Arī 2023. gadā izskanējušās bažas par iespējamo projekta izpildes vismaz trīskārtīgo sadārdzināšanos projektā iesaistītajām atbildīgajām amatpersonām bija izdevies "noairēt" un, iespējams, slēpt ar dažādiem vispārīgiem komentāriem. Tā tas bija līdz pat šai nedēļai, kad atklātībā nonāca oficiāli paziņojumi no trim projekta pārraudzībā iesaistītām struktūrām. Pirmdien ar jaunākajām versijām klajā nāca "Rail Baltica" projekta vadība (kopuzņēmuma "RB Rail" un nacionālā ieviesēja "Eiropas dzelzceļa līnija" ("EDzL") vadība). Otrdien valdība beidzot izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta atjaunotajiem īstenošanas plāniem, trešdien – kļuva pieejams diezgan plaši izreklamētais Baltijas valstu revidentu ziņojums par pārbaudēs konstatētajiem faktiem.
Kopumā ņemot, līdz šim novilcinātajās atklātības stundās sniegto skaitļu, faktu, secinājumu un versiju lavīnas tagad ir grūti saliekamas kopā, līdzinās kārtīgam mudžeklim ar vāji iezīmētiem risinājumiem vēlamības formā.