Leišmalē balta un stalta, ar atkal atjaunotajiem majestātiskajiem torņiem Mēmeles krastā Latviju sargā un ciemiņus uzrunā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca. Nozīmīgs reliģiskais centrs ne tikai Zemgalē, bet arī visā Latvijā, otra populārākā svētceļnieku apmeklējumu vieta pēc Aglonas agrāk un arī mūsdienās.
Jau trešo gadu Skaistkalnes svētnīcā kalpo katoļu priesteris Andrejs Mediņš. Viņa vadībā veikta baznīcas jumta seguma nomaiņa, Otrā pasaules kara laikā sagrauto torņu atjaunošana, turpinās unikālā un greznā vēsturiskā interjera restaurācija, notiek plaši pārbūves darbi teritorijā, jo – baznīca gatavojas "Basilica Minoris" un pēc tam arī starptautiskās svētvietas statusa saņemšanai, ko izskata un piešķir Vatikāns.
Andrejs Mediņš kalpo ne tikai Skaistkalnes baznīcā, bet ir arī prāvests Kurmenes un Kankaļu draudzē. Izveidojis "Kalna svētību kopienu" Bruknas muižā un Bārbeles zēnu pamatskolu.
Sabiedriski aktīvs, izteikumos tiešs, rīcībā ātrs. Neviens gan to nav skaitījis, taču jūtams, ka iemantojis daudzu atbalstītāju sirdis un varbūt tikpat daudz noliedzējus.
Spilgta un pretrunīga personība, un atļaušos salīdzināt – raksturā līdzīgs cilvēkam aiz okeāna, kurš tagad sacēlis paniku vai visā pasaulē, Eiropā noteikti. Tādēļ likās svarīgi ar priesteri Mediņu tieši tagad arī aprunāties, un – ne tikai par baznīcas lietām.
Šogad aktīvāk nekā jebkad Eiropā atsākusies runāšana par gatavošanos karam un bruņošanos. Pirms sākāt priestera gaitas, jaunībā, padomju iekārtas laikā, esat bijis arī karavīrs Afganistānā, pats karu piedzīvojis. Ko domājat par tagadējo situāciju, cik daudz tam uzmanības pievēršat?
A. Mediņš: Ja godīgi, pietiek ar problēmām, kas apkārt tepat. Man ir regulāri un stingri kalpošanas pienākumi draudzēs, pārējais laiks paiet dažādu baznīcas uzturēšanas, atjaunošanas un labiekārtošanas darbu organizēšanā.
Grābstīties vēl pa pasaules "sviestu" vairs nepietiek spēka.
Tomēr pasaulē šajās dienās notiekošais ļoti tieši var ietekmēt arī mūsu ikdienu. Redzam, ka vienā mirklī viss var sagriezties kājām gaisā, atkal pienākt citi laiki.
Pēdējos gados arī publiski neesmu slēpis savu uzskatu, ka piedzīvojam Eiropas norietu, jo paši un neviens cits Eiropas vērtības gluži vai metodiski iznīcinām. Tādēļ pārmaiņas ir nepieciešamas un arī neizbēgamas, no tām nevajadzētu baidīties. Starp citu, E
6.2 °C
