Prasa izpaust avotu. "Latvijas Avīzes" žurnālistu sauc uz tiesu

"Latvijas Avīzes" žurnālists Ilmārs Randers pirmdien tika aicināts uz Rīgas pilsētas tiesu. Bet pirms tam augustā un septembrī viņš un vēl divi redakcijas kolēģi pēc izmeklētāja aicinājuma devās sniegt liecības uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldi.

Šīs pārvaldes vecākajam inspektoram Rihardam Bērzkalnam bija uzticēts izmeklēt Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurora uzsākto kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, proti, par to, ka žurnālistam nenoskaidrota persona prettiesiski esot izpaudusi informāciju, kas iekļauta Valsts kontroles (VK) sagatavotajā situācijas izpētes ziņojuma projektā ""Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaita", kā arī kopā ar Lietuvas un Igaunijas augstākajām revīzijas iestādēm kopīgi sagatavotajā ziņojuma projektā.

Līdz Valsts kontroles ziņojuma publiskošanai šai informācijai bija piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. VK preses konferenci par šīs revīzijas rezultātiem rīkoja 12. jūnijā, bet "Latvijas Avīzes" žurnālists faktus no šī ziņojuma projekta bija iekļāvis savā rakstā ""Rail Baltica" finanšu strupceļā", kas "Latvijas Avīzē" tika publicēts 7. jūnijā. Kriminālprocess tika uzsākts pēc tam, kad prokuratūrā bija vērsusies Valsts kontrole.

VK sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica tagad "Latvijas Avīzei" teic: "Valsts kontrolei ir pienākums ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Līdz ar to Valsts kontrole 2024. gada jūnijā, konstatējot ierobežotas pieejamības informācijas – situācijas izpētes ziņojuma ""Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaita" un situācijas izpētes ziņojuma "Review on the Rail Baltica project" – noplūdi, informēja par šo faktu Ģenerālprokuratūru Valsts kontroles sniegtās informācijas izvērtēšanai kompetences ietvaros. Ģenerālprokuratūra pēc pārbaudes veikšanas uzsāka kriminālprocesu un nodeva to pēc piekritības izmeklēšanai Valsts policijai."

Iedragāja Valsts kontroles reputāciju?

Valsts augstākajai revīzijas iestādei, kura rūpējas par valsts naudas un mantas tiesisku, pareizu un lietderīgu izmantošanu un raugās, lai tas atbilstu sabiedrības interesēm, tātad nav paticis, ka žurnālists savā publikācijā ir pasteidzies dažas dienas agrāk, pirms Valsts kontrole publisko pieminētos ziņojumus, rakstā atklāt daudzas nejēdzības, kas skar "Rail Baltica" projektu. 

Jāpiebilst, ka pēc žurnālista publikācijas neviena iestāde nevērsās redakcijā ar pretenzijām, ka publicētā informācija būtu kļūdaina vai maldīga. Tātad tā bija tā pati informācija, kas parādījās VK ziņojuma publiskošanas dienās.

Taču Valsts kontrole paliek pie tā, ka tobrīd informācija bijusi aizsargājama, ka, to publicējot, tiek iedragāta VK reputācija. Tiesas materiālos lasāms: "Valsts kontrolei bija tiesiskā paļāvība, ka informācija, kurai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tiks atbilstoši aizsargāta. Publicējot informāciju, turklāt no neidentificētiem avotiem un neatbilstošu gala lēmumam, tiek mazināta Valsts kontroles reputācija, autoritāte un tēls sabiedrībā un revidējamo vienību attieksme, kas ir būtisks priekšnosacījums pozitīvai sadarbībai, kā arī tiek traucēts Valsts kontroles pienākums un tiesības par revīzijā konstatēto atbilstoši informēt sabiedrību." Tāpat Valsts kontrole pauž, ka pirms gala versijas publiskošanas revīzijas dokumenti tiek saskaņoti ar to iestādi, kas tiek revidēta. Publiskotajai informācijai ir jābūt dokumenta gala versijai, uzskata VK.

Izmeklētāji uzskata, ka informācijas nokļūšana pie žurnālista Ilmāra Randera liecinot par informācijas nodošanu trešajām personām un līdz ar to minētajā nodarījumā esot saskatāmas Krimināllikuma 200. panta pirmās daļas sastāva pazīmes, proti, neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu.

"Situācija, kad nelikumīgi tiek izpausta aizsargājama informācija, rada neuzticēšanās risku valsts pārvaldei sabiedrībā kopumā, sabiedrībā var rasties priekšstats, ka rīcība, izpaužot aizsargājamu informāciju, nav sodāma," 

lietas materiālos pauž izmeklētājs.

Avotu neatrod, prasa žurnālistam to izpaust

"Likumīgā interese atklāt šādu informāciju ir būtiska un tā konkrētajā gadījumā ir svarīgāka nekā tiesības neizpaust avotu, jo svarīgās intereses nav iespējams īstenot bez avota izpaušanas, kā arī ir izsmeltas visas alternatīvās iespējas un līdzekļi, lai citā veidā atklātu šo informāciju," paudis procesa virzītājs.

Tas nozīmē, ka informācijas izpaudēju iesaistītajās iestādēs (kuru rīcībā bija VK ziņojuma projekts) policijai neizdevās atrast, tāpēc policija vērsās pie žurnālista un "Latvijas Avīzes" redaktoriem, lai uzzinātu, kas žurnālistam sniedzis informāciju. 

Protams, ka "Latvijas Avīzes" žurnālists avotu neatklāja, policija vērsās tiesā ar ierosinājumu uzlikt žurnālistam par pienākumu atklāt informācijas avotu.

Likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 22. pants nosaka: "Masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu. Ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša. Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu." Kriminālprocesa likuma 154. pantā teikts: "Tiesa var uzdot plašsaziņas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt publicētās informācijas avotu. Par izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu lemj izmeklēšanas tiesnesis, uzklausījis ierosinājuma iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem. Lēmumu par informācijas avota norādīšanu izmeklēšanas tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu."

Atgādināšu, ka žurnālista informācijas avotu aizsardzība ir nostiprināta gan Latvijas likumos, gan tiesu lēmumos un Latvijai saistošos starptautiskajos tiesību aktos. 

Latvijas Žurnālistu asociācija ir norādījusi, ka izmeklēšanas iestādēm pilnā mērā ir jārespektē žurnālistu avotu aizsardzība, un dažāda veida spiediena izdarīšana uz medijiem ir uzskatāma par nepieļaujamu iejaukšanos žurnālistu profesionālajā darbā – avotu aizsardzība ir fundamentāls mediju darba princips, kas garantē sabiedrības tiesības uzzināt būtisku informāciju, kas oficiāli netiek atklāta.

Kāpēc publiskoja faktus

Ilmārs Randers pirmdien tiesas sēdē cita starpā pauda viedokli, ka konkrētajā rakstā netika izpausta tāda informācija, kas radītu kādu reālu apdraudējumu valsts interesēm, vai reālu apdraudējumu cilvēka dzīvībai, netika atklāts valsts noslēpums, kad kā galējs solis demokrātiskā sabiedrībā varētu būt prasība izpaust žurnālistu avotus. Konkrētajā gadījumā informācijai, kas tika izmantota raksta sagatavošanā, ir ticis piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, kas nav augstākais informācijas aizsardzības slieksnis.

Žurnālists arī skaidroja, ka raksts tapis vairāku publikāciju sērijā. Jāpiebilst, ka jau kopš pavasara informācija par "Rail Baltica" projekta nedienām regulāri bija un ir visu mediju ziņu virsrakstos. Par šo tematu visu šo gadu pastiprināti interesējas mediji, politiķi, sabiedrības pārstāvji.

I. Randers: "To, ka Valsts kontrole gatavo ziņojumu, noskaidroju maijā intervijā ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, kurš, izvairoties no konkrētām atbildēm, teica, ka par to visu ziņošot Valsts kontrole un atliekot sagaidīt rezultātus. 

Tajā laika periodā, kad tapa šī publikācija, tika gaidīts, ka nupat būs Valsts kontroles ziņojums. Bet vēl pirms tam uzzināju faktu, ka, piemēram, Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves projekts laika gaitā esot mainīts simt reižu. Es tam neticēju – domāju, ka tās simts reizes ir tāds kā sakāmvārds, kas tautā iegājies. Bet man apgalvoja, ka tas esot nopietni un zināmā mērā izskaidro tās problēmas, kas ar šo projektu veidojušās gadu gadiem. Tā kā es tam neticēju un savam darbam cenšos pieiet ļoti atbildīgi, interesējos, vai var man to apliecināt ar faktiem. Tas bija tas fons, kādēļ manās rokās nonāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums vēl pirms tā publicēšanas."

Tiesa žurnālista pusē

Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Dina Valdmane, uzklausot procesa virzītāju, prokurora un žurnālista viedokli, kā arī izskatot kriminālprocesa materiālus, noraidīja izmeklētāja prasību – "Latvijas Avīzes" žurnālistam nav jāatklāj informācijas avots.

Tiesa lēmuma motīvu daļā ir norādījusi, ka Latvijā ir saistoša Cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kuras 10. pants aizsargā vārda brīvību. Taču šīs brīvības īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību un tā var tikt pakļauta tādām formalitātēm, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošību, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību un morāli, citu cilvēku reputāciju vai tiesības, nepieļautu konfidenciālās informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesas autoritāti un objektivitāti. 

Tiesa norādīja, ka žurnālista tiesības neizpaust informāciju, kas atklāj avota identitāti, nedrīkst ierobežot nekādi citi, kā vien šie konvencijas pieminētie nosacījumi.

Tiesa ir secinājusi, ka žurnālists ir pildījis savus žurnālista pienākumus, lai atklātu sabiedriski svarīgu informāciju.

"Vispirms vēlos pateikties tiesnesei par rūpīgo iedziļināšanos šajā lietā un tās izvērtēšanu, ievērojot vārda brīvības ierobežojumu aspektus un, pats galvenais, samērīgumu. Manuprāt, dzīvošana tiesiskā valstī nenozīmē burtisku kalpošanu nereti pretrunīgo likumu paragrāfiem. Svarīgs ir rīcības konteksts un sabiedrības kopējās, nevis kāda resora reputācijas intereses. To tiesa arī vērtēja," pēc tiesas sēdes sacīja Ilmārs Randers.

"Attiecībā uz ierosināto krimināllietu un nostāju informācijas avota atklāšanā savā liecībā tiesas sēdē izteicos ne tikai kā žurnālists, bet arī mūsu valsts pilsonis. Man tiešām ir sarūgtinājums, pat kauns par to, ka tāds milzums pūļu, iesaistot pārslogoto kriminālpoliciju, prokuratūru, tiesas un vēl vairākas iestādes, ko uztur valsts nodokļu maksātāji, šādu krimināllietu ierosināšanu un izmeklēšanu uzskata par prioritārām. Tā vietā, lai žurnālisti ar valsts iestādēm sadarbotos un sabiedrības intereses aizstāvētu kopīgi, mūs mēģina ierobežot, pat sanaidot, bet informācijas avotus – iebiedēt. Gadījums ar "Rail Baltica" būvniecības projekta nedienām tam ir uzskatāms piemērs. 

Sekojot tikai oficiālajiem paziņojumiem, sabiedrība, iespējams, vēl tagad dzīvotu labticīgos maldos, ka neticami pārmaksātie projekta ieviesēji savus pienākumus veic kompetenti, ka viss notiek atklāti, 

saskaņā ar pilnvarojumiem un bez naudas nelietderīgas šķērdēšanas," uzskata līdz tiesībsargājošajām iestādēm nonākušās publikācijas autors I. Randers.

Prokuratūra neapstāsies

"Latvijas Avīze" uzdeva vairākus jautājumus Valsts kontrolei, taču tā atteicās atbildēt, jo kriminālprocess turpinās. Procesa virzītājs Rihards Bērzkalns uzskata, ka iespējamais noziedzīgais nodarījums, kā to paredz Krimināllikums, ir jāizmeklē līdz galam – esot nepieciešams noskaidrot personu, kura saskaņā ar likumu bija atbildīga par ziņu glabāšanu.

Prokurors Sergejs Pavļenko (no labās) Valsts policijas vecākais inspektors Rihards Bērzkalns tiesas sēdē.

Foto: Anatolijs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Tā kā patlaban notiek izmeklēšana par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, līdz ar to jāizmanto visi iespējamie Kriminālprocesa likumā noteiktie līdzekļi un metodes, lai noskaidrotu objektīvos notikušā apstākļus, sola Bērzkalns.

Arī prokurors Sergejs Pavļenko uzskata, ka uzsāktais kriminālprocess ir jānoved līdz Krimināllikumā paredzētajam taisnīgajam noregulējumam. "Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, no prokuratūras puses konstatējams, ka, visticamāk, ir izdarīts Krimināllikuma 200. pantā vai 239. pantā iekļautais noziedzīgais nodarījums, par kuru paredzēta Krimināllikumā noteiktā atbildība un piemērojams atbilstošs sods. Prokurora ieskatā nav pamata noraidīt procesa virzītāja ierosinājumu par avota atklāšanu," uzskata prokurors.

Gan prokurors Pavļenko, gan izmeklētājs Bērzkalns pēc tiesas sēdes "Latvijas Avīzei" apliecināja, ka neapšaubot mediju kā sargsuņu lomu un ticot, ka žurnālisti strādājot sabiedrības interesēs, tāpat kā to darot viņi.

Taču, tā kā noticis noziegums, tad tas jāizmeklē līdz galam un jāizmanto visas iespējas.

Kad procesa virzītājs un prokurors būšot iepazinušies ar pilno tiesas lēmumu, viņi lemšot, vai to pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesai. Pēc tam šis tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams.

Viedoklis

Redaktore: informāciju no sabiedrības slēpj par daudz

Linda Rasa, "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore.

Foto: Kaspars Bārzdiņš

Linda Rasa, "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore: "Kā jau minēja žurnālists Ilmārs Randers, avotu aizsardzība ir pamata nosacījums žurnālista darba pilnvērtīgai īstenošanai. "Latvijas Avīzes" redakcija nesaskata nepieciešamību šajā gadījumā atklāt avotu. Taču šajā gadījumā man radušās pārdomas, kas nav glaimojošas valsts iestādēm. "Rail Baltica" Latvijas vēsturē ieies ne tikai ar to, cik grūti un ilgi tas top un cik milzīga nauda tur tiek un tiks ieguldīta, bet arī ar to, kāda informācija tika slēpta ne tikai no sabiedrības, bet pat no valdības. Esam taču šogad daudz lasījuši un dzirdējuši – te valdībai, premjeram, Finanšu ministrijai informāciju nav devusi Satiksmes ministrija; te Satiksmes ministrijai kādu informāciju noklusējuši projekta ieviesēji; te viens bijušais vai esošais ministrs kā no plaukta nokritis; te premjere kaut ko dzird pirmoreiz. Un šajā laikā Valsts kontrole uztraucas par to, ka no šīs iestādes revīzijas materiāliem kāda informācija (ko Valsts kontrole ieguvusi no citiem avotiem – revidējamām iestādēm) nonākusi atklātībā, nopublicēta avīzē! Turklāt tāda informācija, kas faktiski dažādās versijās jau medijos parādījās kopš gada sākuma. Ja Valsts kontroles secinājumi, atsevišķi fakti, skaitļi, ko ieguvis žurnālists, tiek publicēti avīzē pirms tam, kad Valsts kontrole to publicē savā mājaslapā, tad jāsāk kriminālprocess?! Ja Latvijā sāktu kriminālprocesus visos gadījumos, kad žurnālistu rokās nonāk dokumenti ar zīmogu "Ierobežotas pieejamības informācija", tad izmeklētāji noslīktu tajos un neko citu vairs nevarētu izmeklēt! Kam tiek tērēti valsts resursi?

Valsts kontrole saskata, ka esot iedragāta tās reputācija, ka tai, lūk, vairs nevarēšot uzticēties, jo no tās noplūstot neizrediģēta informācija. Es atvainojos, bet 

varbūt Valsts kontrole varētu gādāt par savu reputāciju sabiedrības acīs un panākt, lai pēc tās revīzijām būtu vērā ņemami rezultāti, piemēram, vairāk valsts naudas izsaimniekotāju sēž aiz restēm? 

Vai pacensties, lai Valsts kontrolei nebūtu "matu skaldīšanas iestādes" vai birokrātijas uzraudzes reputācija, kuras grāmatvediski skrupulozo pārbaužu dēļ iebiedētie ierēdņi ražo papīru kalnus un baidās paspert mazāko solīti sānis no paragrāfa burta?

Tas, ka valsts un pašvaldību iestādes un amatpersonas dokumentācijai liek zīmogu "Ierobežotas pieejamības informācija", kas bieži vien ir pilnīgi nepamatoti, ir vēl cits stāsts, kas būtu pelnījis atsevišķu rakstu."