16.1 °C
Pabeigta ap 20 kilometru gara žoga posma izbūve uz Latvijas–Krievijas robežas un turpinās pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz robežas.
Aizsardzības ministrija informē, ka tuvākajos piecos gados paredzēts ieguldīt 303 miljonus eiro robežas stiprināšanā. Piektdien pierobežā kopā ar mediju pārstāvjiem pabija aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kurš atgādināja, ka līdz ar austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna apstiprināšanu šī gada martā, aizsardzības nozare sākusi pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu robežkontroles punktos. "Septembrī sāksim jaunu posmu ar pretmobilitātes šķēršļu uzstādīšanu gar Krievijas un Baltkrievijas robežu.
Mūsu mērķis ir atturēt ienaidnieku no jebkādas vēlmes vai domas par NATO un ES ārējās robežas apdraudēšanu.
Reāla militāra apdraudējuma gadījumā esam gatavi arī aizkavēt un iznīcināt pretinieku. Austrumu robežas stiprināšana un aizsargāšana ir mūsu visu – Nacionālo bruņoto spēku, pašvaldību, Valsts robežsardzes un uzņēmēju – kopdarbs, kas turpināsies," teica ministrs. Taču mākslīgo šķēršļu izvietošana nebūšot vienīgais pasākums. "Pie robežas stiprināšanas plāna nāk klāt gan mīnu iegāde un uzglabāšana glabātavās, gan sensoru iegāde, gan infrastruktūras sagatavošana pārraušanai un nobloķēšanai, gan ugunsjaudas stiprināšana, gan arī vienību klātbūtnes stiprināšana," teica A. Sprūds.
Aizsardzības ministrija informē, ka austrumu robežas stiprināšanai paredzētais finansējums jau tiek apgūts konstrukciju materiālu – betona bloku, prettanku ežu, "pūķa zobu" un HESCO grozu iegādei. Saražotie materiāli tiekot piegādāti uz pagaidu novietnēm pašvaldību, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Valsts robežsardzes, Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas valsts ceļi" īpašumos Ludzas un Krāslavas novadā, kā arī privātajos īpašumos Ludzas novadā un Nacionālo bruņoto spēku objektos.
Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" esot arī pabeiguši ap 20 kilometru gara žoga posma izbūvi uz Latvijas–Krievijas robežas, lai novērstu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.
Ministru kabineta 5. martā apstiprinātais plāna mērķis ir valsts drošības stiprināšana, laikus īstenojot pasākumus, kas nodrošina Nacionālo bruņoto spēku spēju ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumiem iespējas viegli šķērsot valsts robežu un strauji virzīties Latvijas iekšienē. Šī iniciatīva ir daļa no plašākas Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas tiek realizēta saskaņā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru 2024. gada 19. janvārī parakstīto vienošanos.
