12.3 °C
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas - Baltkrievijas robežas. Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
2023. gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos - Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.
"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi - izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību. Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir notikusi profesionāli un plānotajos termiņos, tādēļ vēlos pateikties visiem robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajiem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par intensīvo darbu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
"VNĪ ar vislielāko atbildības sajūtu veic valdības uzticēto uzdevumu - vadīt Austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūves procesu. Esam gandarīti par paveikto žoga izbūvi saskaņā ar plānoto un iekļaujoties termiņos, kas būtiski atvieglo robežsargu darbu, kontrolējot robežu no migrantu iekļūšanas. Vienlaikus jāsaprot, ka žogs ir tikai daļa no robežas aizsardzībai vajadzīgajiem risinājumiem. Lai robeža patiesi būtu aizsargāta, nepieciešama daudzpakāpju aizsardzības sistēma, uzlabojot infrastruktūru robežas novērošanai kā, piemēram, izbūvējot patruļtakas, laipas, pontonu tiltus, sakaru torņus u.c, pie kā turpina strādāt VNĪ, vienlaikus liela nozīme ir tehnoloģiskiem un militāriem risinājumiem, pie kuriem strādā citas iesaistītās puses," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Sauszemes posmos, kur jau pagājušā gadā izbūvēts žogs, šobrīd turpinās infrastruktūras izbūves darbi: izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 t.) patruļtakas aptuveni 40 km garumā (no 119 km) un laipu patruļtakas ap 15 km (no 28 km). Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 km garumā. Šie risinājumi ļauj robežsargiem piekļūt un kontrolēt robežas zonu.
Trešajā jeb Daugavas kārtā sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru tiek īstenota sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 km garās patruļtakas izveide. Patlaban uzsākti būvdarbi piecu pievadceļu un sakaru torņu izbūvei, vienlaikus turpinās būvprojektu saskaņošana un sagatavošanas darbi, lai nodrošinātu atlikušā viena torņa un pievadceļa izbūvi. Izbūvētie torņi un pievadceļi nodrošinās robežas novērošanu Daugavas posmā.
Savukārt ceturtajā kārtā plānoti rokādes ceļi ap Riču ezeru ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem - neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā. Posmus, kur nav robežas žoga - Daugavas posmu 16,7 km garumā un rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru plānots pabeigt līdz 2025. gada vasarai.
2023. gadā tika ekspluatācijā nodots 30 metrus garš tunelis, kas būtiski atvieglo valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija. 30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā.
Priekšstatu par Latvijas - Baltkrievijas robežas izbūvē paveikto var gūt noskatoties video:
Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūves kopējās būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 125,35 miljoni eiro (tai skaitā 3,6 miljoni eiro ES fondu finansējums sakaru torņu un pievadceļu izbūvei).
