Rīgas centrā, Kronvalda parkā, pie topošās "Rīgas filharmonijas" stalti stāvošo "Zaļās zemes", "Sūnu ciema zēnu", "Zelta" un citu darbu autora Andreja Upīša pieminekli pārzāģēs uz pusēm un pēc tam atkal uzstādīs pilsētvidē.
Tā pagājušonedēļ nolēma Rīgas dome ar 26 balsīm par, 10 pret un septiņām atturoties.
Kā ziņoja ieceres autors tēlnieks, Rīgas domes deputāts un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Ivars Drulle, sākotnēji Upīša pieminekli pārvedīs uz Rīgas Pieminekļu aģentūras teritoriju Varoņu ielā, kur ar to tiks veiktas minētās pārvērtības.
Kad 2023. gada pavasarī Rīgas "pieminekļu kari" bija pirmajā posmā, arī toreiz Upīša piemineklis bija viens no diskutablākajiem objektiem, A. Upīša memoriālais muzejs toreiz rakstīja atklātu vēstuli, aicinot saglabāt pieminekli, daudzi droši vien atceras Gata Šļūkas karikatūru "Latvijas Avīzē", kurā tas bija atainots, uz divām pusēm sazāģēts, bet nevarēja iedomāt, ka šo ideju tiešām lems īstenot. I. Drulle, kurš pārstāv "Kustību Par", skaidro, ka līdz ar šīm pārmaiņām Upīša piemineklis gan atspoguļos viņa dzīves divējādo dabu – gan pozitīvo kā rakstniekam, gan negatīvo kā padomju varas kolaborantam. Tā tikšot radīts "izlīguma piemineklis" ar jaunu māksliniecisku un vēsturisku nozīmi. Protams, var vaicāt, cik korekti no Rīgas domes puses būtu tik kardināli mainīt mākslinieka Alberta Terpilovska autordarbu saistībā ar autortiesību regulējumu.
"Man ir ass skatījums. Es ļoti asi redzu lietas un varbūt redzu tās no neparastiem leņķiem. Es skatos uz lietām pavisam savādāk nekā parasti cilvēki," tā reiz mākslinieks, tēlnieks Ivars Drulle teicis par sevi. Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu (1996) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (2000), papildinājies Humbolta Universitātē Kalifornijā (ASV, 1998–1999), ieguvis mākslas maģistra grādu Montanas Universitātē (ASV, 2003). Formas dizaina pedagogs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Izstādēs piedalās kopš 2002. gada, Purvīša balvai tika nominēta, piemēram, viņa izstāde "Manai Dzimtenei", kura vēstīja par ikdienu, dzīvojot laukos. Kā sociāli aktīvam māksliniekam Ivaram Drullem darbi bijuši par asām tēmām – ebrejiem, Herbertu Cukuru, Latvijas vēsturi. Kā viņš teic kādā intervijā, "tipiskais latvietis ir nedaudz nobijies, satraucies un konservatīvs", "labāk, lai šeit Latvijā neviens nebrauc un, kaut vai ciems ir tukšs, toties neviena svešā nav".
2021. gadā Ivars Drulle no oškoka izgatavoja jauno valsts budžeta portfeli, uz kura bija Reiņa Kaudzītes teiciens: "Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē." "Paredzamais kalpošanas laiks – ļoti, ļoti ilgi," autors stāstīja laikrakstam "Dzirkstele". "Ivaram ir padevies lielisks dizaina darbs," tviterī pauda Rīgas domes deputāts Kaspars Spunde. "Nevar saprast – silīte vai zārciņš?" norādīja kāds cits šā sociālā tīkla lietotājs. Nākamo – 2023. gada – valsts budžeta projektu jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens gan nesa iepriekšējā portfelī.
Tagad Rīgas domei vēl priekšā diskusija par to, kur pēc transformācijas Upīša pieminekli uzstādīt, pēc Ivara Drulles ieceres tā abām daļām ir jābūt tādā atstatumā, lai tām cauri var iziet cilvēks.