Vai par situāciju valsts valodas jomā izglītības un zinātnes ministram un kultūras ministram ik gadu būtu jāziņo Saeimā, tāpat kā to dara, piemēram, tiesībsargs, valsts kontrolieris vai ārlietu ministrs? Vai varbūt pietiktu ar to, ka ministri reizi gadā ierodas parlamenta Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, satiekas ar valodas speciālistiem un citiem ekspertiem, parunā par valsts valodas problēmām un šķiras? Uz šiem jautājumiem nedēļu pirms 15. oktobra, kad atzīmēsim Valsts valodas dienu, kuru 2021. gadā ieviesa pēc toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas, centās atbildēt Saeimas Juridiskā komisija.

Reklāma

Otrdien uz komisijas sēdi bija uzaicināta 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka un kluba pārstāve, bijusī Saeimas deputāte un Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, jo tieši šī organizācija gan Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS), gan citām valsts augstākajām amatpersonām, kā arī vairākām Saeimas komisijām ir nosūtījusi vēstules "Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nostiprināšanu". Taču abu vēstuļu saturs atšķiras.

Baidās no populistiskām runām

Pavasarī nosūtītajā vēstulē 4. maija klubs 

aicināja Saeimas kārtības rullī noteikt, ka atbildīgajiem ministriem (izglītības un zinātnes ministram un kultūras ministram) ik gadu jāsniedz ziņojums Saeimai par iepriekšējā gadā paveikto un turpmāk plānoto valsts valodas jomā. 

Tam jānotiek Saeimas sēdē, un šis notikums būtu jāsaista ar Valsts valodas dienu – 15. oktobri.

Savukārt otrajā vēstulē, kuru pieminētie adresāti saņēmuši pirms vairākām nedēļām, šis ierosinājums jau ir mīkstināts. Čebotarenoka neslēpa, ka viņa personīgi ir tās autore un ka pie tās strādājusi ilgi un pamatīgi, konsultējoties ar juristiem. Tajā vairs nav izteikta skaidra un nepārprotama vēlme par atskaites sniegšanu no Saeimas sēdes tribīnes, bet gan norādīta nepieciešamība par valsts valodas jautājumiem diskutēt Saeimas komisijā.

V. Čebotarenoka: "Mēs lūdzam noteikt, ka atbildīgā būtu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kura ik gadu rīkotu ziņojuma publisku apspriešanu, noteikti iesaistot valodas politikas veidotājus, ekspertus un plašāku sabiedrību." Čebotarenoka, no vienas puses, uzskata, ka to varētu darīt arī Saeimas sēdē, bet, no otras puses, šaubās, ka, apspriežot valsts valodas stāvokli valstī, neesot izslēgts, ka deputāti uzstātos ar populistiskām runām un to varētu izmantot arī kā priekšvēlēšanu tribīni.

Par latviešu valodu – pēc iespējas augstākā līmenī

Savukārt Ilmas Čepānes nostāja bija nepārprotami viennozīmīga, ka valsts valodas aizsardzība ir jānostiprina Saeimas kārtības rullī ar ministru ziņojumu Saeimas sēdē Valsts valodas dienā vai tuvu šai dienai.

I. Čepāne: "Pagājušajā trešdienā bija 4. maija kluba valdes sēde. Vairākums uzskatīja, ka mums, neraugoties, piemēram, uz apspriešanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tomēr ir jābūt ziņojumam līdzīgi kā tiesībsarga ziņojumam, kā valsts kontroliera ziņojumam no Saeimas sēdes tribīnes. Ja es nebūtu strādājusi gandrīz desmit gadus Saeimā, es būtu priecīga un pateicīga, ka, lūk, valsts valodas jautājumu apspriež divās vai trijās komisijās, bet tas tad ir komisijas, nevis Saeimas plenārsēdes jautājums. Lai to panāktu pēc iespējas augstākā līmenī, gala rezultātā tomēr šis jautājums ir jānostiprina Saeimas kārtības rullī, kas dotu tiesības no Saeimas sēdes tribīnes attiecīgajam ministram vai ministriem ziņot, kāda ir situācija ar mūsu valsts valodu un kas šajā ziņā ir jāuzlabo.

No tā, kā attīstīsies latviešu valoda un latviešu kultūra, ir atkarīga mūsu valsts nākotne. Runājot par valsts valodu, es saskatu trīs problēmas. Pirmā ir tā, ka joprojām krievu valodas spiediens ir ļoti liels, un tās ir okupācijas sekas. Otra lieta ir tā, ko dažkārt mēs aizmirstam, ka ir arī ļoti liels angļu valodas spiediens uz latviešu valodu. Bet trešā problēma ir tā, ka daudzi latvieši pie mazākajām grūtībām, ja sarunas biedrs runā krievu valodā, pāriet uz krievu valodu."

Juridiskās komisijas pārstāvis deputāts Gundars Daudze (ZZS) vērsa uzmanību uz to, ka "diemžēl mēs visi lēnām kļūstam par kārkluangļiem" un tas netiekot pietiekami skaļi un plaši atzīmēts publiskajā telpā. "Visi joprojām cīnās pret krievu valodu, kas patiesībā lēnām zaudē savu nozīmi, jo ir paaudze, kas faktiski vairs nerunā krieviski. (..) Bet galvenais, ka angļu valoda diemžēl arvien vairāk ieņem būtisku vietu ikdienas saziņā. 

Visskumjākais ir tas, ka ir bērni, kuri savā starpā sarunājas angliski, nevis latviski. Tas [angļu valoda] daudz reālāk šobrīd apdraud latviešu valodu nekā krievu valoda, īpaši jaunāko paaudzi," 

uzskata deputāts.

Apņēmības pilni sākt no 2025. gada

Arī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ir pārliecināts, ka Saeimas kārtības rullī ir nepieciešami grozījumi, bet ar piebildi: "Ja diskusijā piedalīsies vien deputāti, tad tā var sanākt nepietiekami kvalitatīva." Scenārijs, kā Judins to redz, ir šāds: "Vienreiz gadā mēs organizējam apspriešanu, bet visu gadu mēs strādājam. Ministrijas gatavo ziņojumus un iesniedz atbildīgajai komisijai, un tā organizē apspriešanu. Tā nav vienas vai pusotras stundas sēde. Es to redzu kā diskusiju, kas notiek visu dienu un kur piedalās gan deputāti, gan lietpratēji, kas runā par to, kā rīkoties. Tai būtu jānotiek jau 2025. gadā. Pēc tam institūcijām tiek nosūtīti uzdevumi, un tas tiek kontrolēts. Tas ir nepārtraukts darbs visu gadu."

Komisija nolēma līdz novembrim kopā ar 4. maija deklarācijas klubu izstrādāt redakciju grozījumiem Saeimas kārtības rullī un to novembrī apspriest Satversmes un tiesu politikas apakškomisijā.

Egils Levits jau 2022. gada 17. oktobra diskusijā, kas Rīgas pilī bija veltīta Valsts valodas dienai, norādīja, ka arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, tādēļ koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī. "Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt. Latviešu valodai ir jākļūst par valstisku prioritāti, caurvijot visas dzīves jomas," sacīja Levits.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.