15.7 °C
Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā.
Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka 2023. gada pirmajos desmit mēnešos ES valstis kopumā no Krievijas importēja produkciju 2,2 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo laika periodu, ir par 10% vairāk, bet, salīdzinot ar 2022. gada periodu, par 15% mazāk.
Latvija 2023. gadā no janvāra līdz oktobrim importēja preces 12% vērtībā no kopējā ES importa no Krievijas, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.
Latvija attiecīgajā periodā importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija – 281 miljona eiro vērtībā.
Vērtējot Latvijas importu no Krievijas 2023. gada desmit mēnešos pa preču grupām, redzams, ka 90% no tā vērtības veidojušas četras produktu grupas: pārtikas rūpniecības atliekas, galvenokārt rauši no saulespuķu sēklām, biešu mīkstumi lopbarībai, rauši no rapšu sēklām, veidoja 44%; graudaugi, galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši, veidoja 24%; dārzeņi, galvenokārt zirņi, – 14%, bet tauku un eļļas, galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes, – 8%.
Tostarp 2023. gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2021. gadā pirms kara Ukrainā dārzeņu imports ir pieaudzis par 126%, graudaugu – par 71%, eļļas sēklu, augu un augļu – par 43%, bet zivju – par 35%.
Starp sešām lielākajām importētājām ES ir Spānija, Latvija, Nīderlande, Vācija, Itālija un Polija, kuras kopā 2023. gadā no janvāra līdz oktobrim no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,5 miljardu eiro apmērā, kas ir 67% no kopējā ES importa no Krievijas.
ZM ieskatā visas ES, tostarp Latvijas, atkarība no Krievijas minerālmēslu, lopbarības, pārtikas un enerģijas tirdzniecības ir jāpārtrauc.
"Šīs preces nav neaizvietojamas, un to iepirkšana finansē Krievijas īstenoto karu Ukrainā," teikts ziņojumā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
