Ko raksta "Latvijas Avīzes" lasītāji: "Turēsim asu prātu un sausu pulveri!"

"Latvijas Avīzes" lasītāju viedokļi un jautājumi, kas izskanēja šo trešdien, zvanot žurnālistiem.

Normunds Kaivē: ""Latvijas Pasts" vismaz pēdējo desmit dienu laikā abonentiem Kaives pagastā abonētos preses izdevumus piegādā laika posmā no pulksten 18 līdz 20. Pirms šī valstij piederošā uzņēmuma reorganizācijas "Latvijas Avīzi" un citus laikrakstus un žurnālus saņēmām līdz pulksten 16. Visticamāk, gan es, gan citi Kaives cilvēki "Latvijas Avīzi" turpmāk vēlo piegāžu dēļ neabonēs. Es nevēlos vakarā lasīt vecas ziņas tāpēc, ka valstij piederošais uzņēmums ir optimizējis savu darbību un pastniekam ir jāapkalpo vairāk pagastu nekā agrāk!"

Redakcijas piebilde. VAS "Latvijas Pasts" Komunikācijas un filatēlijas daļas vadītāja Laila Kļaviņa atvainojas Kaives iedzīvotājiem un sola piegāžu izaicinājumu Kaivē atrisināt. L. Kļaviņa min, ka preses izdevumu piegādes laiki konkrētās teritorijās ir noteikti un tie atšķiras. Piemēram, Rīgā preses izdevumus piegādājot līdz pulksten 8.00, Ķekavā – līdz plkst. 10.00, Liepājā, Aizkrauklē – līdz 13.00. Savukārt, piemēram, Krāslavas, Kuldīgas un arī Cēsu novadā, tostarp Kaives pagastā, piegādes esot jānodrošina dienas laikā. "Ierasti Kaives iedzīvotājiem iemīļotie preses izdevumi tiek piegādāti līdz pulksten 18.00, tomēr, tā kā šo teritoriju ir sācis apkalpot jauns pastnieks, kurš pakāpeniski apgūst konkrēto maršrutu, tad piegādes prasa nedaudz ilgāku laiku. Apzināmies preses izdevumu nozīmi mūsu klientu ikdienā, līdz aprīļa beigām šis jautājums tiks pilnībā atrisināts, lai Kaives pagasta iedzīvotāji savus sūtījumus pastkastītēs saņemtu ierastajā laikā. Atvainojamies Kaives iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām!" tā L. Kļaviņa.

Silva Krūma: "Dzīvojam interesantā laikā. Nesen plašsaziņas līdzekļi ziņoja par elektrības zādzību Daugavpils mēra Elksniņa īpašumā. Sāp sirds, ka mēs savā zemē netiekam galā ar elektroenerģijas tēriņiem. Gribētu zināt, cik daudz diennaktī elektrību tērē lielveikalos kilometru garumā izvietotie ledusskapji. Mēs maksājam, lielveikali pelna. Kam galvenokārt pieder lielveikali? Apmeklēju ārstu Stradiņa slimnīcā, kur uzgaidāmās telpas uzbūvētas piecu stāvu augstumā un prožektori deg bez pārtraukuma. Kā panākt elektrības taupīšanu?"

Brigita Aldermane Jaunjelgavā: "Nesen tika vēstīts, ka Latvijas armijas vadība pieļauj arī sieviešu pakļaušanu obligātajam militārajam dienestam. Varbūt iesaucamo vecumu sasniegušos jauniešus, kuru veselība īsti neatbilst armijas visstingrākajiem nosacījumiem, var apmācīt par pavāriem vai glabātavu darbiniekiem? Latvijā ir ļoti slikta demogrāfiskā situācija, zems dzimstības rādītājs. Un iesauksim armijā tās pašas nabaga dāmas! Vai mūsu armija patiešām ir tik vāja? Sievietes misija ir ģimenes pavarda sargāšana."

Linards Strelēvics Rīgā: "Jautājums par zobeniem jaunajiem virsniekiem ir jāvērtē rūpīgi. Nepiekrītu premjerministrei Evikai Siliņai, ka šie zobeni pie virsnieku parādes formām "nav aktuāli". Armijas morālā noturība ir valsts aizsardzības spēju stiprināšana. Patlaban naudas piešķīrums zobeniem, tie ir 900 000 eiro uz pieciem gadiem, ir apturēts. Ar šādu attieksmi virsnieki ir nolikti zemāk nekā citas valsts un pašvaldību amatpersonas. Naudu nelietderīgi tērē daudziem citiem mērķiem, toskait valsts uzņēmumu padomes locekļu prēmijām."

Baiba Liepiņa, pensionāre Rīgā: "Partija "Jaunā Vienotība" ir izdevusi savu Rīgas laikrakstu. Tajā ir iekļauta informācija par visiem 63 partijas izvirzītajiem deputāta amata kandidātiem pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Tomēr nevienam deputāta amata kārotājam nav norādīts ne vecums, ne arī izglītība. Laikrakstā ir sarakstītas visādas pasakas, publicētas vecas bildes, tomēr iepriekš nosaukto ziņu nav. Kā var vēlēt cilvēkus, kuriem nezini ne vecumu, ne arī viņu iegūto izglītību? Mūs vēlas apvest ap stūri."

Arnolds Auziņš Rīgā: "Divus vakarus televīzijā rādīja mana mīļā Jaunā Rīgas teātra izrādi "Milžu cīņas". Man šī izrāde bija vilšanās. Dīvainīši skraida ar ieročiem, rupji lamājas, smaida, rāda, cik grūti dienēt Zemessardzē. Ālēšanās. Ja jaunieši šo izrādi noskatīsies, Zemessardzē viņi nestāsies."

Biruta Geneviča Kandavā: "Laukos nepietiek dakteru, viņi labprātāk izvēlas darboties pilsētā. Ārstu mācību studijas apmaksā valsts, tāpēc valstij vajadzētu no jaunajiem ārstiem prasīt noteiktu laiku nostrādāt tur, kur ir vislielākā nepieciešamība. Tas būtu jauno ārstu pienākums pret valsti. Salīdzināsim traumatologa atalgojumu Tukuma slimnīcā – tie ir 1700 eiro – ar viesdaktera atalgojumu 17 000 eiro. Daudzi cilvēki nevar sagaidīt vizīti pie ārsta un nevar arī atļauties Rīgā maksāt 60 līdz 70 eiro par vizīti."

Mārtiņš Liepiņš Slampē: ""Latvijas Avīzes" šā gada 22. aprīlī publicētajā žurnālista Ilmāra Randera rakstā "Vārstulis, kas nedarbojas" vēstīts par pašvaldību iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm. Tēma pēdējos gados vairākkārt vētīta gan "Latvijas Avīzē", gan arī Tukuma novada laikrakstā. Mani ieteikumi iedzīvotāju konsultatīvo padomju veidošanā ir šādi: padomes vadītājam ir jābūt zinošam cilvēkam ar plašu interešu loku, kas uzklausa ikvienu iedzīvotāju, spēj iedziļināties izaicinājumos un dot padomus. Turklāt jāuzklausa ir visi iedzīvotāji, toskait pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošie un tajā strādājošie cilvēki. Lai sanāksmes neizvērstos par "pļāpātavu", ar likumu nosakāms, ka sapulču telpā ir jābūt tāfelei, krītam un lupatai. Uz tāfeles prioritārā secībā fiksē aplūkojamos jautājumus. Iedzīvotāju zemo aktivitāti un ieinteresētību, visticamāk, var ietekmēt ar savlaicīgu sapulces izziņošanu. Sludinājumā līdztekus sapulces vietai, datumam un laikam jānorāda arī, kā līdz sanāksmes vietai nokļūt. Sanāksmes dalībniekiem būtu jābūt pieejamām arī politisko partiju programmām."

Edgars Rozenbergs Bauskā: "Aicinu "Latvijas Avīzes" žurnālistus pētīt un vēstīt lasītājiem par to, kā Krievija un Baltkrievija apiet tām uzliktās rietumvalstu sankcijas. Ar sankciju noteikšanu vien nepietiek, Krievijai jau sen bija jābūt nespējīgai maksāt pensijas un valstī bija jāizveido talonu sistēma.

Vēl daudzus lasītājus noteikti interesē paradumi tā saucamajās trešajās valstīs. Pirms kāda laika vēstījāt par dzērāju publisku pēršanu. Bērnu un jauniešu fiziska ietekmēšana notiekot arī arābu valstu (piemēram, Saūda Arābija) izglītības iestādēs. Es neaicinu ieviest Latvijas skolās līdzīgas tradīcijas. Šāda veida informācija paplašina lasītāju redzesloku."

Gunārs Lauks Rīgā: "Sabiedrība dalāma trīs daļās – tie cilvēki, kas rada materiālās vērtības un sniedz pakalpojumus, tātad ražojošā daļa; tie, kas vien patērē, un tie cilvēki, tostarp jūs, žurnālisti, kas uztur, kopj mūsu garīgās vērtības. Ikvienam savs darbs ir jāveic godīgi. Ko mēs redzam? Militārajai nozarei, karavīriem, kas rūpējas par sabiedrības drošību, ir jābūt nodrošinātiem ar visu viņiem vajadzīgo. Redzam, ka civilisti uz viņu rēķina mēģina iedzīvoties. Lūk, daži piemēri – sliktās kvalitātes lāpstiņas, pārtikas produktu nesamērīgi dārgais iepirkums, ākstīšanās ar postamentu Ādažos. Zobeni virsniekiem noteikti ir vajadzīgi, tradīcijas ir jātur cieņā, tomēr, visticamāk, zobenus var pirkt lētāk, nekā izskanējis publiski. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume pats ir bijušais virsnieks. Viņam vajadzētu turēt godā virsnieka godu un aktīvi vērsties pret iepriekš nosauktajiem iedzīvošanās mēģinājumiem. Jaunais cietums Liepājā ir domāts tiem, kas domā par savu, nevis par sabiedrības labumu. Zemessardzē ir šāds teiciens: "Turēsim sausu pulveri un asu prātu!""

Jānis Ozoliņš Rīgā: "Aicinu žurnālistu Zigfrīdu Dzeduli, viņš tēmu vētījis arī agrāk, pievērsties ūdensskaitītāju jautājumam. Vajadzētu pētīt un vērtēt arī, kādi lēmumi bijuši ikviena ekonomikas ministra laikā. Radiopārraidē "Krustpunktā" izskanēja, ka Rīgas iedzīvotāji gada laikā ūdens piegādātājam pārmaksā piecus miljonus eiro. Man radies iespaids, ka patlaban amatā ieceltais ekonomikas ministrs dažkārt gvelž dumjības. Viņa mērķis ir pievērst sev uzmanību."

Cienījamie "Latvijas Avīzes" lasītāji! Ja jums ir ierosinājumi par publikāciju tematiem, jautājumi žurnālistiem, viedokļi par dažādām norisēm Latvijā un pasaulē, zvaniet pa tālruni 28694988. Trešdien, 30. aprīlī, no plkst. 10 līdz 13 jūs uzklausīs Kristīne Stepiņa.