Lasot pazīstamu Latvijas kultūras pārstāvju intervijās pausto, ka šajos nestabilajos laikos latviešiem trūkstot nacionālās idejas, atminējos Ukrainā plaši pazīstamo mākslinieku un rakstnieku Olesu Podervjanski.

Kādā preses konferencē viens no žurnālistiem bija naivi pajautājis, kāda, viņaprāt, esot ukraiņu nacionālā ideja, uz ko Podervjanskis nekavējoties un skaidri atbildējis: "Atp...ties!" Preses pārstāvji sirsnīgi nosmējušies, visiem bijis skaidrs, kam adresēts teiktais: moskaļiem un Krievijai. Šķiet, nav jābūt nez kādam analītiķim, lai atzītu mākslinieka izpratni par lietām un politiskajiem procesiem.

Nav šaubu, ka varam Podervjanska atzinumu viens pret vienu pārspēlēt uz Latviju, Lietuvu, Igauniju, kas varētu elpot pavisam citā ritmā, ja vien nebūtu specifiskās kaimiņvalsts. Mēs sen vairs nedzīvojam vien ar domām par labajiem neatkarības laikiem pirms Otrā pasaules kara, taču arī tam, šķiet, bijis savs laiks un nozīme. It sevišķi, ja ir runa par laiku padomju okupācijā, kad bija nepieciešams dažnedažādi uzturēt nacionālo pašapziņu. Sava vēsture jāzina, un jāatzīst, tās apgūšana kaut cik pieņemamā līmenī ir prasījusi ilgu laiku, jo nevar atgūt gada laikā to, kas bijis slēpts vairāku gadu desmitu garumā.