Jūlija beigās piedzīvotā vētra un lietavu plūdi vairākās pilsētās atklāja būtiskas problēmas civilās aizsardzības plānos iesaistīto dienestu un iedzīvotāju sadarbībā. Atšķīrās arī izpratne par rīcību: ko tādas krīzes apstākļos vajadzētu darīt nekavējoties un kas var pagaidīt. Gūtā pieredze mudina aizdomāties – cik esam gatavi pielāgoties klimata pārmaiņu sekām un vai līdz šim Latvijā nepieredzētām dabas katastrofām vispār ir iespēja iepriekš sagatavoties?
Ierosina sākt ar izmaiņām normatīvos
Šoreiz visvairāk cieta Jelgava un Jūrmala, arī Rīga. Jelgavā lietavu plūdos radušos zaudējumus pašvaldība aprēķinājusi 13 miljonu eiro apmērā, Jūrmalā zaudējumi – 11 miljoni eiro. Par postījumiem galvaspilsētā apkopojuma nav un droši vien arī nebūs, jo esam jau pieradināti, ka Rīgā nemainīgi ir vietas, kas pēc lietus applūst regulāri.
Smagāk skartās pilsētas Jelgavu un Jūrmalu apmeklēja praktiski visas augstākās valsts amatpersonas. Piemēram, nākamajā nedēļā pēc lietavu plūdiem Jelgavā un Jelgavas novadā vizītē ieradās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, tikās ar abu pašvaldību vadītājiem, pašvaldību speciālistiem un iedzīvotājiem. Vizītes laikā iepazinās ar plūdu seku novēršanas progresu, gūtajām mācībām, kā arī apzināja nepieciešamos priekšlikumus grozījumiem un uzlabojumiem normatīvajos aktos.
Kādi secinājumi? Pilsētā un novadā lietavu plūdos cietušo būtu daudz mazāk, ja pienācīgi darbotos meliorācijas un kanalizācijas sistēma, būtu tīrīta Svētes upes gultne,
kas netika galā arī no Lietuvas lietavu Zemgalē ieplūdušajiem papildu ūdeņiem. Tādēļ jāveicina ES finansējuma piesaiste pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kā arī jāvērtē iespēja poldera un dambju sistēmas izveidošanai ne tikai novada, bet arī pilsētas teritorijās.
Tagadējās Saeimas priekšsēdētājas Mieriņas pēcplūdu vizītes un secinājumus vērts izcelt kaut vai tādēļ, ka viņai ir pašai ilgstoša pašvaldību darba, arī kādreizējā Carnikavas novada vadītājas, pieredze. Turklāt periodā, kad tur, piejūras novadā, atjaunotas un izbūvētas jaunas meliorācijas sistēmas. Mieriņa arī norādījusi, ka Saeimai vajadzētu nekavējoties veikt izmaiņas Meliorācijas likumā, lai definētu meliorācijas sistēmu nozīmi arī pilsētās, normatīvajos aktos nosakot vienotu ūdens resursu pārvaldību Latvijā, kā arī meliorācijas sistēmu attīstību un uzturēšanu.
Tāpat būtu nepieciešams uzlabot arī civilās aizsardzības normatīvos aktus, lai krīzes situācijām būtu savlaicīgi izveidots sakaru nodrošinājums un civilās aizsardzības komisijām būtu skaidrs, kā operatīvi piekļūt valsts šiem nolūkiem veidotajiem resursiem un krājumiem, kā arī sadarboties ar citām organizācijām, tostarp ar ārstniecības personālu.
Būtiski ir arī rast finansējumu drošai elektrības apgādei meliorācijas sūkņu stacijās, lai vētru un plūdu gadījumos būtu nodrošināts nepārtraukts hidroloģiskais režīms.
"Pilsētās meliorācijas sistēmas likumā noteikti jādefinē, citādi tām nepienākas attiecīgu programmu finansējums, kas pieejams novados un reģionos. Taču arī pašiem pilsētās ir ļoti daudz ko darīt. Jo grāvji ir jātīra, aizvari, slūžas un meliorācija jāveido, jāskatās, kur ūdeņus krīzes situācijās novadīt," Saeimas priekšsēdētājas teikto Jelgavas apmeklējuma laikā aprakstījis laikraksts "Zemgales Ziņas".
Kam pieder grāvji?
Apmeklējot Jūrmalu un visvairāk tās cietušo daļu Kaugurus, Saeimas priekšsēdētāja bija paslavējusi vietējos dienestus, ka tie jau pirms vētras veikuši priekšdarbus, lai apzinātu un reģistrētu pilsētā esošās meliorācijas sistēmas.