1 °C
Latvijā dibinātā investīciju platforma "Mintos" pagājušajā gadā guvusi 650 419 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, informē kompānijas pārstāvji.
Savukārt kompānijas ieņēmumi pērn pieauga par 30%, sasniedzot 11,445 miljonus eiro salīdzinājumā ar 8,832 miljoniem eiro 2022. gadā.
Gada beigās investīciju platformas pārvaldībā esošo aktīvu apmērs pārsniedza 600 miljonus eiro.
"Mintos" investoru bāze aptver visu Eiropu, bet galvenie tirgi ir Vācija un Spānija.
Savukārt 2024. gada trešajā ceturksnī "Mintos" paplašināja ģeogrāfisko klātbūtni, oficiāli sākot darbību Portugālē un Čehijā.
Kompānijā norāda, ka "Mintos" turpinās stiprināt esošo portfeli, kurā ir iekļautas gan tradicionālās, gan alternatīvās aktīvu klases. Lai veicinātu izaugsmi, "Mintos" 2024. gada aprīlī sadarbībā ar "Crowdcube" realizēja otro pūļa finansējuma kampaņu, piesaistot 3,1 miljonu eiro.
"Mintos" izpilddirektors Mārtiņš Šulte uzsver, ka 2023. gads "Mintos" platformai bija pārmaiņu gads, jo pamatpiedāvājumam - investīcijām aizdevumos - pievienoti arī citi investīciju produkti.
"Mintos" 2022. gadā strādāja ar 195 950 eiro zaudējumiem.
2015. gadā Latvijā dibinātā "Mintos" ir investīciju platforma, kas nodrošina iespēju ieguldīt aizdevumos, ko izsniedz alternatīvie kreditēšanas uzņēmumi no visas pasaules.
Pēc kompānijas sniegtās informācijas, "Mintos" lielākie akcionāri ir Aigaram Kesenfeldam piederošā SIA "Alppes Capital" (30,93%), Šultem piederošā SIA "MS Cap" (15,63%), AS "Obelo Capital" (10,31%), kuras lielākais akcionārs ir Māris Keišs, Kristapam Ozolam piederošā SIA "EMK Ventures" (10,31%) un AS "Novo Holdings" (10,31%), kuras lielākais akcionārs ir Alberts Pole.
Aptauja
Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
