9.1 °C
Ceturtdien Latvijas ministri un ministriju pārstāvji tikās ar Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras–Baltijas transporta koridora koordinatori Katrīnu Trautmani, lai apspriestu "Rail Baltica" projekta ieviešanu Latvijā.
Katrīnu Trautmani vakar iztaujāja arī Saeimas deputāti parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Pēc tikšanās ar deputātiem Eiropas Komisijas amatpersona preses konferencē teica – prioritāte ir līdz 2030. gadam savienot trīs Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu, tā ir stratēģiska nepieciešamība, un tāpēc jākoncentrējas uz pamatlīnijas būvniecību. Tikšanās laikā ar Latvijas valdības ministriem un ministriju pārstāvjiem Trautmane uzsvērusi, ka "Rail Baltica" projekts ir bijis ļoti sekmīgs Eiropas Savienības finansējuma piesaistē. Pēdējā 2023. gada Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu pieteikumu uzsaukumā "Rail Baltica" projekta īstenošanai un būvniecībai piesaistīti papildu aptuveni 1,43 miljardi eiro, no kuriem aptuveni 1,16 miljardi eiro ir EISI finansējums un 261 miljons eiro Baltijas valstu līdzfinansējums.
"Rail Baltica" projekts ir saņēmis vairāk finansējuma nekā jebkurš cits Eiropas infrastruktūras projekts, un šis lēmums apstiprina EK nemainīgu atbalstu projektam, norādīja Trautmane.
Vienlaikus Eiropas koordinatore uzsvēra "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma nozīmi, kura mērķis ir integrēt Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju Eiropas vienotajā dzelzceļa tīklā. Kaimiņvalstis Igaunija, Lietuva un Polija ir atkārtoti apstiprinājušas savu apņemšanos īstenot šo projektu un cieši seko līdzi notiekošajām diskusijām Latvijā par projekta Latvijas posma ieviešanas scenāriju.
Trautmane skaidroja, ka projekts tiks uzskatīts par pabeigtu tad, kad ar Eiropas dzelzceļa tīklu pilnībā būs savienotas arī Baltijas galvaspilsētas, tostarp Rīga. Lai šis uzdevums tiktu izpildīts, šajā posmā jāparāda progress pamatlīnijas būvniecībā.
Tāpat Trautmane uzsvēra, ka "Rail Baltica" ir nacionālas nozīmes projekts un visiem ministriem ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu tā īstenošanu: "Tā ir kopīga atbildība – gan visas Latvijas valdības, gan Latvijas atbildība pret saviem partneriem.
Būšu gandarīta par jau tuvāko nedēļu laikā gaidāmo valdības lēmumu, kā arī vienošanos Baltijas valstu starpā vēl līdz šī gada beigām."
Eiropas koordinatore Trautmane darbojas EK uzdevumā, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt Ziemeļjūras–Baltijas transporta koridora galvenos uzstādījumus, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu transporta infrastruktūras projektiem. Šajā kontekstā "Rail Baltica" projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tajā piedalās piecas ES valstis – Baltijas valstis, Polija un Somija, turklāt no šā gada jūlija atbilstoši jaunajai TEN-T regulai "Rail Baltica" iekļaujas arī Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras transporta koridorā.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Katrīna Trautmane uzsvēra, ka dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Latvijā ir nepieciešama visa parlamenta un ministriju iesaiste. Runa nav tikai par Satiksmes ministriju, bet tā ir visas valdības problēma. Piemēram, ir ļoti nepieciešams aizsardzības jomas atbalsts un klātbūtne, jo "Rail Baltica" ir nozīmīgs projekts militārajai mobilitātei," norādīja Trautmane. Nākamajos gados būs svarīga Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas loma. "Visiem ir jāsēž pie viena galda. Šis lēmums ir visas valdības lēmums, un ceturtdien es aicināju visu valdību pieņemt šos lēmumus premjeres vadībā, jo šīs saistības ir aktuālas EK, kā arī valsts valdībai," norādīja EK pārstāve.
Komentējot projekta pārraudzību Baltijas valstīs, Trautmane skaidroja, ka Eiropas Komisija sākotnēji vēlējās izveidot neatkarīgu institūciju, kas uzraudzītu projekta pārraudzību, bet šāds modelis netika ieviests:
"Trīs Baltijas valstīm ir grūti strādāt kopā, jo katram ir citāda nostāja, bet svarīga ir uzticība. Tā ir viena no problēmām, jo valstīm jābūt kopējam redzējumam un vienlīdzīgai attieksmei."
Trautmane skaidroja – kaut Eiropas Komisija, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, projektā apmaksā būtisku daļu finansējuma, tomēr tas nav EK projekts, bet ir Baltijas valstu projekts. Pēc viņas teiktā, EK tiešā veidā nepiedalās lēmumu pieņemšanā, tomēr piedalās, piemēram, organizētajās darba grupās vai tiekas ar Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvjiem, lai pārrunātu progresu. "Mēs finansējam lielu daļu šo projektu, bet lēmumi ir dalībvalstu pārziņā."
EK pārstāve arī teica, ka svarīga ir projekta reputācija, piebilstot, ka reputācija tika iedragāta ar Latvijas sabiedrības diskursu par šo projektu. "Pie manis vērsās vairākas iesaistītās puses un prasīja, vai situācija tiešām ir tik kritiska. Līdz ar to ir grūti uztvert optimistiskus vēstījumus, ja nav redzama projekta realizācija," sacīja Trautmane.
Komentējot ES finansēšanas iespējas, viņa norādīja, ka Latvija saņem lielu daļu no iespējamā ES fondu finansējuma, tomēr svarīgas ir nākamā ES daudzgadu budžeta sarunas – arī tur Latvija varētu iegūt garantētu finansējumu. Tāpat viņa minēja, ka,
protams, ir jāmeklē arī alternatīvas finansēšanas iespējas, tostarp privāto un publisko partnerību (PPP) un kopīgas Baltijas valstu aizņemšanās iespējas.
Trautmane arī informēja, ka EK pozitīvi vērtē Latvijas priekšlikumu pārdalīt ES fondu naudu no projektiem ar augstu neizpildes risku, lai to novirzītu "Rail Baltica" Rīgas starptautisko staciju pabeigšanai. Tāpat komisijas pārstāve atzina, ka, iespējams, viena no kļūdām bija tā, ka Latvija ieguldīja naudu Rīgas stacijās, bet nekoncentrējās uz pamattrasi, tomēr viņa piebilda, ka nauda tika piešķirta un tā bija jāiztērē.
