21 °C
Cilvēks. Zilonis "Vienotības" istabā. "Nevēlos pierādīt, ka neesmu rozā zilonis." Ar tādiem tēlainiem vārdiem atsist no sevis aizdomas centies bijušais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Taču ziloni istabā grūti nepamanīt – gandrīz visos ar partiju saistītajos pēdējā laika skandālos tā vai citādi parādās viņa vārds.
Pēdējais no tiem – it kā mēģinājums ietekmēt 12. Saeimas vēlēšanu iznākumu, lai "noorganizētu" deputāta vietu aiz strīpas palikušajai partijas līderei Solvitai Āboltiņai. Nav noslēpums, ka 2012. gada oktobrī šajā sakarā tiešām bija vērojama ļoti aktīva rosība, taču līdz šim uzskatīts, ka jautājums risināts "Vienotības" iekšienē, cenšoties pierunāt deputātu Jāni Junkuru nolikt mandātu (kādām metodēm – to neviens no iesaistītajiem nav atklājis). Tomēr tagad vēlēšanu organizēšanā iesaistītā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis, kurš pats jau kādu laiku atrodas zem izmeklējošo iestāžu lupas, apgalvo, ka bijusi arī interese par vēlēšanu rezultātu viltošanu un to izteicis tieši Kampars.
Tagad nedaudz citu skatu var palūkoties uz 2023. gada janvāri, kad ilggadējais "Vienotības" ģenerālsekretārs, kas bija pārcietis dažādas vētras un uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem partijas politiķiem, pēkšņi nolēma paiet malā. "Ir sācies jauns cikls, un ir jānāk jauniem cilvēkiem. Tā ir abpusēja vienošanās, un šeit nav nekāda konflikta," tolaik "Latvijas Avīzei" pauda Kampars. Zīmīgi, ka nekāds aizvietotājs viņam atrasts nebija, taču "Jaunā Vienotība" tikko bija guvusi labus panākumus 14. Saeimas vēlēšanās, un tas nozīmēja arī ļoti brangu finansējumu no valsts budžeta (apmēram vienu miljonu eiro gadā).
Kampars iepriekš bija aprūpējis partiju laikā, kad tās finansiālais stāvoklis bija daudz spiedīgāks, tāpēc tiešām varēja teikt, ka sācies jauns posms. Tikmēr pagātnes aizdomu ēnas lēnām sāka savilkties.
Tukumnieks Artis Kampars vienmēr ticis uztverts kā apsviedīgs, taču arī diezgan aizdomīgs darbonis, kurš savā uzņēmumā SIA "Ronis" deviņdesmitajos gados iegūtos tikumus paņēmis līdzi politikā un nav no tiem atteicies, ne sēžot ekonomikas ministra krēslā, ne partijas darba organizēšanā. Piemēram, saistībā ar viņa uzvārdu tautā folklorizējies un politisko pretinieku bieži izmantots ir apzīmējums "tumbočka" kā aizdomīgu naudas izcelsmes avotu – to savulaik radīja neskaidrības ar viņa ienākumu deklarāciju. Jāpiebilst, ka pēdējā reize, kad Kampars centās iegūt vēlētus amatus, bija 2010. gads, pēc tam viņš vairāk darbojies kā "Vienotības" pelēkais kardināls. Sev veltītos pārmetumus Kampars neatzīst, un vismaz pagaidām viņu aizstāv arī partijas vadība.
Neziņa. Darbu vietā jauni scenāriji
Pagājušajā nedēļā samilzušajām problēmām ar "Rail Baltica" trases būvniecību pievienojās vēl divas. Nedēļas vidū par izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" ("EDzL") lauza līgumu ar reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienību "Rere Ineco", bet pēc tam tikai dažas dienas vēlāk par atkāpšanos no amatiem paziņoja "EDzL" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Arnis Staltmanis.
Vingris atlūgumā rakstījis, ka atkāpjas "personīgu iemeslu" dēļ. Nav minējis – kādu, taču nojaušams, ka bijis diezgan grūti sastrādāties ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Abi "Rail Baltica" ieviešanā ir veterāni, kuri ar projektu bijuši saistīti citos amatos no tā pašiem pirmsākumiem. Lai arī "EDzL" Vingris vadījis gandrīz piecus gadus – neviena pateicības vai laipna vārda no Satiksmes ministrijas vadības. "EDzL" pamatkapitāls šobrīd ir 4,445 miljoni eiro, tam deleģēta atbildība par "Rail Baltica" projekta Latvijas pamattrases, tostarp abu starptautisko staciju Rīgā, būvniecību.
Savukārt līguma laušana ar "Rail Baltica" reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju bijusi saistīta ar uzņēmumu apvienības Latvijas puses dalībnieka maksātnespēju un otras puses nevēlēšanos pārņemt saistības, kas mērāmas miljonos eiro. Līdz šim izstrādāti 17 "Rail Baltica" reģionālo mobilitātes punktu būvprojekti minimālajā sastāvā, saņemtas būvatļaujas un tehniskie noteikumi no iesaistītajām pusēm, tostarp 11 stacijām sākti darbi nepieciešamajām inženierizpētēm un pilnvērtīga būvprojekta izstrādei.
Bez pilnvērtīgas vadības palikušais "EDzL" vērtēšot vairākus scenārijus turpmākām darbībām.
Kas vispār notiks ar "Rail Baltica" būvniecību? Satiksmes ministrs Briškens optimistiski ziņo, ka, neskatoties uz finanšu trūkumu un citiem izaicinājumiem, stratēģisko vadību par projektu turpmāk uzņemšoties ministrija. Drīzumā esot plānots izveidot Latvijas "Rail Baltica" vadības grupu.
Aizdomas. Vietā iesēdinās "savējo"?
Nedēļu pēc tam, kad no amata tomēr aizgāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis, par viņa vietas izpildītāju pēc akadēmijas padomes aicinājuma kļuva līdzšinējā mūziķu kalves senāta priekšsēdētāja flautiste Ilona Meija.
Kā zināms, padome G. Prāni aicināja atkāpties uzreiz, tiklīdz tapa publiski zināms, ka daži augstskolas mācībspēki uzmākušies studentēm. Par rektora atkāpšanos bija arī kultūras ministre Agnese Logina. I. Meijas vadītais senāts tobrīd ieturēja garu pauzi, viedokli neizsakot.
Aizejot no amata, G. Prānis atvadījās ar garu paziņojumu, kurā cita starpā bija teikts: "Skandāls, kurā ierauta akadēmija, ir ticis izmantots, lai, aizbildinoties ar rūpēm par studentēm, iespējami tendenciozā veidā atbrīvotos no akadēmijas vadības, apsūdzot mani bezdarbībā."
Protams, pasniedzēju uzmākšanās studentēm ir nepieļaujama, tomēr
daļā sabiedrības gruzd aizdomu ugunskurs, ka galvenais mērķis, kopš sācies skandāls akadēmijā, bija nevis studenšu pasargāšana, bet gan akadēmijas vadības nomaiņa.
Piemēram, aizdomīgie norāda – žurnāliste, kas izcēla gaismā pasniedzēju nelietības, ir precējusies ar Kultūras ministrijas valsts sekretāres Daces Vilsones dēlu Svenu. Tieši šīs ministrijas pārraudzībā ir JVLMA, un ministre ar gana lielu entuziasmu reaģēja uz publiski izskanējušo skandālu. Bet iepriekš tātad neko nezināja? Kopš amatā iecelta I. Meija, soctīklu lietotāji jau atraduši kādu viņas foto, kas nomarķēts ar atbalsta zīmīti "Attīstībai/Par/Progresīvajiem". Tas bijis 2020. gada augustā, tomēr pavēris ceļu runām, ka no G. Prāņa vajadzējis tikt vaļā, lai viņa vietā iesēdinātu "savējo". A. Logina, kā zināms, ir "Progresīvo" pārstāve.
I. Meija gan nav kļuvusi par patstāvīgu rektori. To meklēs starptautiskā konkursā. Taču līdzšinējās rektoru vēlēšanas citās augstskolās pierāda, ka konkurētspējīgi ārvalstnieki uz šo amatu nepiesakās un uzvar bieži tas, kurš jau bijis augstā amatā šajā pašā augstskolā.
Darījums. Glābšanas riņķis pēdējā brīdī
Latvijas valdība radījusi samērā asprātīgu plānu, kā palīdzēt sarežģītā finanšu situācijā esošajai faktiski pilnībā valstij piederošajai aviokompānijai "Air Baltic". Stāsta fabula – pēc diviem mēnešiem "Air Baltic" ir jāpārfinansē pirms pieciem gadiem izlaistās obligācijas par 200 miljoniem eiro, taču brīdis šādai pārfinansēšanai ir ļoti neveiksmīgs – galvenokārt tāpēc, ka pasaules banku noteiktās aizdevumu bāzes procentu likmes inflācijas slāpēšanas pasākumu dēļ joprojām ir maksimāli augstas, tātad arī procentu maksājumi, kas uzņēmumam būtu jāsola jauna obligāciju laidiena pircējiem uz pieciem gadiem, būtu tik augsti, ka tas padarītu uzņēmuma finansiālo nākotni vairāk nekā sarežģītu. Šī paša iemesla dēļ arī aizņēmums, lai atmaksātu līdzekļus obligāciju pircējiem, ir pārāk dārgs risinājums.
Aviācijas nozares popularitāti dažādu aizdevēju acīs nevairo arī tas, ka pasažieru plūsma vēl nav atjaunojusies pirmspandēmijas gadu līmenī.
Sprukās esošā uzņēmuma acis šādos apstākļos neizbēgami pavērsās lielākā īpašnieka – Latvijas valsts – virzienā, jo tai pieder 97,97% "Air Baltic" akciju. Problēma tikai tā, ka arī valstij nav lieku 200 miljonu budžetā, ko iebērt "Air Baltic" kasē, turklāt šādu rīcību liedz arī ES noteikumi par to, kā un cik valstis vispār drīkst atbalstīt savus uzņēmumus. Tā nu dzimst plāns ļaut valstij aizņemties naudu un tad pašai – finanšu ministra personā – nopirkt jauno "Air Baltic" obligāciju laidienu, šādi ļaujot uzņēmumam pārvarēt grūtības. Lai to īstenotu, Saeima pagājušajā ceturtdienā pieņēma valdības strauji virzītos grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem finanšu ministram piešķirtas pilnvaras ar Saeimas un valdības atbalstu izmantot valsts budžeta līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir izšķiroša ietekme.
Izgāšanās. Platīna nedienas un gādīgais ministrs
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aizvadītajā nedēļā pārsteidza savus soctīklu sekotājus ar neparastu foto – tajā viņš redzams sev priekšā turam baltu lapu ar vienu vārdu "#freeplatina". Pirmā doma, ministrs pievienojies kreisajiem aktīvistiem, kas vairākus mēnešus dažādos formātos skandina "Free Palestine" (brīva Palestīna), tikai rakstot kļūdījies... Tomēr nē, Valaiņa atbalsta akcija, izrādās, tiešām paredzēta Platīna atbalstam, jo tas ir Krievijas pilsētā Tomskā aizturētā Latvijas pilsoņa Roberta Plauža skatuves vārds.
Divdesmit deviņus gadus vecais Plaudis ir repa izpildītājs, taču Latvijā maz zināms, jo vārsmo pārsvarā krievu valodā un ar Krieviju arī bija saistījis savu radošo nākotni, bet acīmredzot šīs valsts varasiestādēm par to ir cits ieskats. Mūziķis aizturēts koncerta laikā uz skatuves, viņš tiek vainots par vīzas noteikumu pārkāpumu, bet parādījušies arī mājieni par "narkotiku propagandu".
Nav noslēpums, ka Krievijas iestādes ik pa laikam mēģina apcietināt un tiesāt kādu ārzemnieku, lai veidotu tādu kā "apmaiņas fondu".
Latvijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt brīdinājusi Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Krieviju un Baltkrieviju drošības risku dēļ, piemetinot, ka konsulārās palīdzības sniegšana šajos ģeopolitiskajos apstākļos esot ierobežota. Ko Platīnam šajā situācijā varētu palīdzēt Valaiņa lapiņa, nav skaidrs, taču vismaz pašlaik Krievija ir informējusi, ka aizturētais vienkārši tikšot izraidīts.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilze Kuzmina, Ilmārs Randers, Olafs Zvejnieks.
