Cilvēks. Zilonis "Vienotības" istabā. "Nevēlos pierādīt, ka neesmu rozā zilonis." Ar tādiem tēlainiem vārdiem atsist no sevis aizdomas centies bijušais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Taču ziloni istabā grūti nepamanīt – gandrīz visos ar partiju saistītajos pēdējā laika skandālos tā vai citādi parādās viņa vārds.
Pēdējais no tiem – it kā mēģinājums ietekmēt 12. Saeimas vēlēšanu iznākumu, lai "noorganizētu" deputāta vietu aiz strīpas palikušajai partijas līderei Solvitai Āboltiņai. Nav noslēpums, ka 2012. gada oktobrī šajā sakarā tiešām bija vērojama ļoti aktīva rosība, taču līdz šim uzskatīts, ka jautājums risināts "Vienotības" iekšienē, cenšoties pierunāt deputātu Jāni Junkuru nolikt mandātu (kādām metodēm – to neviens no iesaistītajiem nav atklājis). Tomēr tagad vēlēšanu organizēšanā iesaistītā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis, kurš pats jau kādu laiku atrodas zem izmeklējošo iestāžu lupas, apgalvo, ka bijusi arī interese par vēlēšanu rezultātu viltošanu un to izteicis tieši Kampars.
Tagad nedaudz citu skatu var palūkoties uz 2023. gada janvāri, kad ilggadējais "Vienotības" ģenerālsekretārs, kas bija pārcietis dažādas vētras un uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem partijas politiķiem, pēkšņi nolēma paiet malā. "Ir sācies jauns cikls, un ir jānāk jauniem cilvēkiem. Tā ir abpusēja vienošanās, un šeit nav nekāda konflikta," tolaik "Latvijas Avīzei" pauda Kampars. Zīmīgi, ka nekāds aizvietotājs viņam atrasts nebija, taču "Jaunā Vienotība" tikko bija guvusi labus panākumus 14. Saeimas vēlēšanās, un tas nozīmēja arī ļoti brangu finansējumu no valsts budžeta (apmēram vienu miljonu eiro gadā).
Kampars iepriekš bija aprūpējis partiju laikā, kad tās finansiālais stāvoklis bija daudz spiedīgāks, tāpēc tiešām varēja teikt, ka sācies jauns posms. Tikmēr pagātnes aizdomu ēnas lēnām sāka savilkties.
Tukumnieks Artis Kampars vienmēr ticis uztverts kā apsviedīgs, taču arī diezgan aizdomīgs darbonis, kurš savā uzņēmumā SIA "Ronis" deviņdesmitajos gados iegūtos tikumus paņēmis līdzi politikā un nav no tiem atteicies, ne sēžot ekonomikas ministra krēslā, ne partijas darba organizēšanā. Piemēram, saistībā ar viņa uzvārdu tautā folklorizējies un politisko pretinieku bieži izmantots ir apzīmējums "tumbočka" kā aizdomīgu naudas izcelsmes avotu – to savulaik radīja neskaidrības ar viņa ienākumu deklarāciju. Jāpiebilst, ka pēdējā reize, kad Kampars centās iegūt vēlētus amatus, bija 2010. gads, pēc tam viņš vairāk darbojies kā "Vienotības" pelēkais kardināls. Sev veltītos pārmetumus Kampars neatzīst, un vismaz pagaidām viņu aizstāv arī partijas vadība.
Neziņa. Darbu vietā jauni scenāriji
Pagājušajā nedēļā samilzušajām problēmām ar "Rail Baltica" trases būvniecību pievienojās vēl divas. Nedēļas vidū par izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" ("EDzL") lauza līgumu ar reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienību "Rere Ineco", bet pēc tam tikai dažas dienas vēlāk par atkāpšanos no amatiem paziņoja "EDzL" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Arnis Staltmanis.
Vingris atlūgumā rakstījis, ka atkāpjas "personīgu iemeslu" dēļ. Nav minējis – kādu, taču nojaušams, ka bijis diezgan grūti sastrādāties ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Abi "Rail Baltica" ieviešanā ir veterāni, kuri ar projektu bijuši saistīti citos amatos no tā pašiem pirmsākumiem. Lai arī "EDzL" Vingris vadījis gandrīz piecus gadus – neviena pateicības vai laipna vārda no Satiksmes ministrijas vadības. "EDzL" pamatkapitāls šobrīd ir 4,445 miljoni eiro, tam deleģēta atbildība par "Rail Baltica" projekta Latvijas pamattrases, tostarp abu starptautisko staciju Rīgā, būvniecību.
Savukārt līguma laušana ar "Rail Baltica" reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju bijusi saistīta ar uzņēmumu apvienības Latvijas puses dalībnieka maksātnespēju un otras puses nevēlēšanos pārņemt saistības, kas mērāmas miljonos eiro. Līdz šim izstrādāti 17 "Rail Baltica" reģionālo mobilitātes punktu būvprojekti minimālajā sastāvā, saņemtas būvatļaujas un tehniskie noteikumi no iesaistītajām pusēm, tostarp 11 stacijām sākti darbi nepieciešamajām inženierizpētēm un pilnvērtīga būvprojekta izstrādei.