Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: "Vivi" vadības nedienas, pasta nodaļu slēgšanas plāns u.c.

Cilvēks. Zem jauno vilcienu riteņiem. Pretēji sabiedrības un arī politiķu vairākuma gaidām, kas loģiski secina, ka pie "Vivi" jauno elektrovilcienu nedienām vainīga ir VAS "Pasažieru vilciens" ("PV") vadība, aizvadītajā nedēļā no amatiem atkāpās pārvadātāja uzņēmuma padome, nevis valde.

"PV" valdi un līdz ar to arī operatīvo, t. i., ikdienas darbību un attīstības plānošanu jau septiņus gadus – kopš 2017. gada oktobra – vada valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Pirms nepilniem diviem gadiem viņš "PV" vadītāja amatā apstiprināts atkārtoti. Pilnvaru termiņš valdes priekšsēdētājam paredzēts līdz 2027. gada 15. oktobrim – tagad atkāpusies padome savulaik norādījusi, ka iepriekšējā pilnvaru laikā Griguļa vadībā "PV" esot sekmīgi atrisināta virkne izaicinājumu: elektrovilcienu ritošā sastāva atjaunošana, pasažieru pārvadājumu nepārtrauktības nodrošināšana dīzeļvilcienu maršrutos, pakalpojuma sniegšana ierastajā intensitātē ieņēmumu un pasažieru plūsmas samazinājumā Covid-19 pandēmijas ietekmē u.c.

Tagad redzam, cik sekmīgs ir noslēgums gandrīz divas dekādes ilgušajam elektrovilcienu iepirkumam. 

Neskatoties uz iestājušos haosu arī vilcienu satiksmē, atkāpjas citi, bet Grigulis paliek.

Acīmredzot ne jau viss ir tik vienkārši, kā mums izskatās, kad, piemēram, salstam uz perona vai uz trases "bez dzīvības" palikušajā "Vivi" jaunā elektrovilciena vagonā. Viena no visgrūtāk saprotamajām lietām laikam ir tā, kam jaunie elektrovilcieni vispār pieder, kad čehu ražotājam "Škoda Vagonka" tos beidzot ir izdevies nodot (tautas valodā pareizāk būtu teikt – iesmērēt) ekspluatācijā.

Cik zināms, vilcienu pasūtītājs un arī maksātājs ir valsts, jo "Pasažieru vilcienam" projekta kopējām izmaksām līgumā paredzēto 257,889 miljonu eiro vienkārši nav, un neviens arī nedos. "PV" pieder zīmols "Vivi", tas sniedz ritošā sastāva remonta pakalpojumus, nodarbina vairāk nekā 970 darbiniekus un nodrošina komercreisu servisu. Vēl pārvadātājam pieder īpaša licence, ko pagājušā gada izskaņā, izvairoties no ES mērogā sludināma konkursa un, iespējams, vēl lielāka haosa, izdevies pagarināt.

Tādējādi "PV" valde un tās vadītājs devuši signālu, ka domā ilgtermiņā un netaisās mest "plinti krūmos", lai arī kādas tagad būtu problēmas ar ritošo sastāvu, ar to, kam īsti tie niķīgie jaunie vilcieni pieder un kādi līgumi krustu šķērsu saslēgti.

Iepazīstoties ar Rodžera Jāņa Griguļa publiski pieejamo biogrāfiju, nerodas iespaids, ka šis vīrs pašos spēka gados turas pie krēsla tikai algas vai tādēļ, ka viņam vairs nebūtu nekā cita, ko darīt. 

Izglītojies vadībzinātnēs Latvijas, kā arī Francijas universitātēs. Stažējies ASV, tostarp sadarbojies ar dzelzceļa pasažieru korporāciju "Amtrak". Bijis līdzīpašnieks teritoriālās plānošanas, būvniecības un tūrisma nozares uzņēmumos, pārvaldot to finanšu vadību, biznesa stratēģiju izstrādi u. tml. Prot sešas valodas, tostarp portugāļu, ko savulaik iemācījies pēc Brazīlijas apmeklējuma, jo tur noskatījis līgavu un pēcāk sievu, ko atvedis uz Latviju.

Starp citu, 2019. gadā, kad noslēdzās vilcienu iepirkuma konkurss un kārtējo pārsūdzību dēļ uzvarēja "Škoda Vagonka", Grigulis bija izteicies – šī čehu ražotāja reputācijas dēļ kā Latvijas iedzīvotājs par iznākumu viņš nemaz neesot priecīgs, tomēr vēl viena iepirkuma neizdošanos Latvija vairs nevarējusi atļauties. Tagad viņš ir viens no tiem, kuram jaunie vilcieni var pārbraukt pāri...

Bažas. Greizo ēnu karaļvalstī

Valdība apstiprinājusi jaunu ēnu ekonomikas plānu 2024.–2027. gadam. Vai sabiedrībai būtu tādēļ jāsauc "urā"? Diez vai, jo ēnu ekonomikas apkarošanas plāni un ēnu ekonomika kā tāda Latvijā dzīvo katrs savu dzīvi – plāni tiek apstiprināti un varonīgi izpildīti, bet ēnu ekonomika par to neliekas ne zinis – vai nu stāv uz vietas, vai pat pieaug.

Tas, par ko var priecāties, ir fakts, ka plānu 2024.–2027. gadam izdevies apstiprināt jau pašā 2024. gada sākumā, nevis kā iepriekšējo reizi, kad Kariņa valdība ēnu apkarošanas plānu 2021.–2022. gadam sagatavoja un apstiprināja deviņus mēnešus pirms plāna izpildes termiņa beigām, proti, 2022. gada 23. martā. 

Ar šādu valdības attieksmi pret pašas plāniem nav pamata brīnīties, ka arī sabiedrība tos uztver diezgan skeptiski. 

Kā iepriekšējā plāna izpildes panākumi tiek minēts tas, ka par 17% palielinājies cilvēku skaits, kas reģistrējuši komercdarbību, izīrējot dzīvokļus, pārbaudīts 21 ogu un sēņu iepirkšanas punkts, konstatējot pārkāpumus, NEPLP panācis, ka septiņas nereģistrētas tīmekļa vietnes pārtraukušas televīzijas programmu nelikumīgu izplatīšanu, bet VID izdevies samazināt aplokšņu algu īpatsvaru ekonomikā par 0,5%. Neskan diezin ko iespaidīgi, vai ne? Faktiski vienīgā joma, kurā valstij ir tiešām sekmējies, ir PVN nemaksātāju apkarošana – PVN plaisa Latvijā tiek vērtēta mazāka par 6,9%, tas esot piektais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Bet kā valdības titāniskā cīņa ar sēņotājiem, ogotājiem un dzīvokļu izīrētājiem ietekmējusi ēnu ekonomiku? Tas atkarīgs no tā, kādu aprēķinu metodi jūs izmantojat, bet aprēķinu metode savukārt atkarīga no definīcijas, kas tieši ir ēnu ekonomika. Valdība par šo līdz galam nav vienojusies un izmanto vairākas metodes. Šobrīd tai labāk patīk austriešu profesora Frīdriha Šneidera dati, jo tie liecina, ka valdībai izdevies samazināt ēnu ekonomiku no 20,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2021. gadā līdz 19,9% no IKP 2022. gadā, tātad par 0,3%. Taču otra metode, kuru izmanto Stokholmas Ekonomikas skolas Latvijā pētnieki, liecina, ka visi uzskaitītie pūliņi spējuši samazināt ēnu ekonomiku tikai par 0,1%, kā arī to, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir 26,5%.

Jaunapstiprinātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz palielināt nodokļu ieņēmumus par 120 miljoniem eiro 2027. gadā. 17 miljoni no šīs summas radīsies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet 33 miljoni – no VSAOI iemaksām. 

Te runa ir par aplokšņu algu apkarošanu, cīņu pret nereģistrēto nodarbinātību un algas izmaksu skaidrā naudā, kā arī skaidras naudas iemaksas un izmaksas ierobežojumiem bankomātos. 

Vēl 33 miljoni no akcīzes nodokļa – tā ir nelegālās degvielas un tabakas apkarošana. Visbeidzot, 36 miljoni radīsies no PVN, un teju puse no šīs summas būs no būvniecības, tostarp arī no privātpersonu, uzraudzības.

Sašutums. Tikai slikta komunikācija?

"Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" līdz gada beigām visā valstī nerentabilitātes dēļ plāno slēgt 105 pasta nodaļas. 12 no tām fiziski beigs pastāvēt uz visiem laikiem. Pārējās 93 pasta pakalpojumus iedzīvotājiem viņu dzīvesvietās turpmāk sniegs pastnieks. Izņēmums nav arī teritorijas ziņā lielākais – Dienvidkurzemes novads, kas paliks vispār bez pasta nodaļām," šī ziņa, ko pirms nedēļas pārraidīja Latvijas Televīzija, sabiedrībā sacēla tik lielu sabiedrības sašutuma gūzmu, neizpratni, ka to nevarēja ignorēt amatpersonas un politiķi.

Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja "Latvijas Pastā". Ceturtdien Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs sociālajos tīklos ierakstīja: "Slikta komunikācija un pārmaiņu vadība no "Latvijas Pasta" puses. 

Jā, pasts ir jāmodernizē, bet tas nedod zaļo gaismu nepārdomātai pasta nodaļu slēgšanai.

Diemžēl radies haoss, kurā cilvēki nesaprot, kas notiks ar iepriekš nodaļās pieejamiem pakalpojumiem – vai tā būtu preses abonēšana un piegāde, pensiju izmaksa, vai komunālo maksājumu veikšana. Manuprāt, šādiem lēmumiem jābūt spēcīgam pamatojumam un vēl spēcīgākam īstenošanas plānam. Nepieciešams apturēt haotisko pasta nodaļu reorganizāciju, tāpēc "Latvijas Pasta" padomei uzdots atkārtoti izvērtēt uzsākto procesu." Līdzīgi medijos atstāstīts satiksmes ministra Kaspara Briškena viedoklis pēc viņa un parlamentārā sekretāra tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski. Ministrija pēc tikšanās informējusi, ka vienojušies "pārskatīt pasta nodaļu reorganizācijas plānus atbilstoši novadu iedzīvotāju vajadzībām".

"Latvijas Pasts" daudzviet, arī sociālajos tīklos, reklamē pakalpojumu, kad pastnieku varot uzaicināt uz mājām, un stāsta par pakomātu attīstību.

Foto: Ekrānuzņēmums

It kā varētu priecāties – cilvēki ir sadzirdēti. Taču uzmanīgu dara amatpersonu lietotie vārdi. Pirmkārt – "slikta komunikācija". Tātad pasta nodaļas slēgt var, tikai par šiem plāniem nav "pareizi un labi pastāstīts"? Otrkārt – "šādiem lēmumiem jābūt spēcīgam pamatojumam". Tātad – uzrakstīs pareizo un spēcīgo pamatojumu, un pasta nodaļas varēs slēgt. Treškārt – "padomei uzdots atkārtoti izvērtēt". Tātad – vērtēs, rēķinās un gan jau pamatojumu atradīs... 

Vai nu pirmā reize, kad Rīgā sēdošie lēmumus pieņem, vadoties pēc ekseļa tabulām un uz papīriem sacerētajām stratēģiju frāzēm? 

To, piemēram, intervijā LTV paudis arī Carnikavas iedzīvotājs Aivars Krūkliņš: "Man nepatīk, kādā veidā tiek pieņemti lēmumi par pasta likvidēšanu. Un ne tikai par pastu, arī par skolām. Mēs visi zinām tās problēmas. Nepatīk, ka šie lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz plikiem skaitļiem, uz bilancēm. Ja tas tiek darīts tā, tad attiecīgos ierēdņus var nomainīt uz datoriem."

Neizpratne. Kā sodīs Kurzemes "safari" dalībnieku?

Valsts meža dienests medniekam Mārtiņam, kurš pagājušā gada 9. decembrī Saldus novadā notikušajās medībās sabiedriskā vietā citu automobiļu un medībām nepiederošo cilvēku klātbūtnē šāva no braucoša automobiļa pa staltbriežiem, piespriedis Medību likumā noteikto maksimālo sodu – naudas sodu 250 eiro un medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz gadu. Trim personām – medību dzinējiem –, kuras arī atradās automobilī, piespriests 150 eiro sods katram. Arī medību vadītājam piespriests 250 eiro naudas sods, kā arī atņemtas tiesības uz diviem gadiem vadīt medības.

Sabiedrība jau sašūmējusies, ka pārkāpēji tikuši viegli cauri. Tā vēl nevar teikt. 

Vismaz galvenais antivaronis – šāvējs Mārtiņš – ticis pie kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 112. panta par aizliegtu vispārbīstamu līdzekļu, metožu, rīku vai paņēmienu izmantošanu medībās. Par to var dabūt cietumsodu līdz pat četriem gadiem, nemaz nerunājot par piespiedu darbiem vai naudas sodu. Galavārdu vēl teiks tiesa.

Kā atceramies, notikušo bija nofilmējuši aculiecinieki, tas tika publicēts sociālajos tīklos un neprātīgo "safari" redzēja visa Latvija. Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un zemkopības ministrs Armands Krauze, kuri aicināja vainīgos bargi sodīt. Ministrs tagad izteicies, ka jāpārskata normatīvie akti, lai administratīvie sodi par tamlīdzīgiem nodarījumiem būtu daudz bargāki. Tas ir pareizi. Jo ik pa laikam tiek nomedīti ne tikai dzīvnieki, bet arī cilvēki. Piemēram, uz apsūdzēto sola jau sēž nu jau pensionētais policijas ģenerālis Juris Šulte, kurš rupji pārkāpa medību drošības normas un nošāva draugu. Tāpat nesen Viesītes pusē uz lauka mednieki nošāva cilvēku, jo krēslā saskatīja, ka tā ir mežacūka. Un šie nav vienīgie piemēri.

Sagatavojuši: Ilmārs Randers, Linda Rasa, Artis Drēziņš, Olafs Zvejnieks.