13 °C
Cilvēks. Par un pret rektoru. "Man izteiktā apsūdzība – ka es būtu zinājis par šādām norisēm, par pasniedzēju seksuālu varmācību pret studentēm un tās piesedzis – ir meli," paudis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis, kuram augstskolas padome izteica neuzticību un aicināja atkāpties no amata pēc tam, kad pēdējās nedēļas laikā eskalējies jautājums par seksuālo uzmākšanos JVLMA studentēm. Tas sākotnēji tika aktualizēts 8. martā LTV raidījumā "Kultūršoks".
Guntara Prāņa atkāpšanās nepieciešamība tiek argumentēta ar to, ka rektoram ir jāatbild par studentiem drošu vidi. Ja rektors ilgstoši akadēmijā nav ieviesis mūsdienu akadēmiskai videi atbilstošu reglamentu un ziņošanas sistēmu par seksuālu vardarbību, viņam jāpamet amats. Pretējo uzskatu paudēji domā, ka tāda prasība izskatās pēc primitīvas "grēkāža meklēšanas". Tiek vākti paraksti gan par rektora atkāpšanos, gan arī pret to. Izskan arī viedokļi, ka Prānis rektora amatā ir labākais, kas ar JVLMA noticis 30 gadu laikā, jo iepriekšējiem rektoriem un komisijām neviens pat nav mēģinājis neko rakstīt. G. Prāņa sieva Ieva Prāne sociālajos tīklos paudusi viedokli, ka skandāla pamatā esot Kultūras ministrijas plāns konsolidēt kultūras augstskolas, kuram Prānis vienmēr esot pretojies. Par to, vai G. Prānim jāatkāpjas, vēl lems JVLMA senāts.
Guntars Prānis ir pieredzes bagāts mūziķis un diriģents, starptautiski atzīts muzikologs un senās mūzikas pētnieks, senās mūzikas ansambļa "Schola Cantorum Riga" dibinātājs un vadītājs. Kā diriģents un žūriju loceklis piedalījies Dziesmu svētku kustībā. Kā sociālajos tīklos atceras garīdzniece Rudīte Losāne, kādu mācību gadu Guntars Prānis mācījis sakrālās mūzikas vēsturi viņas "Mirjamas" meitām cietumā.
Viņa sauc rektoru par savā jomā zinošu un inteliģentu cilvēku, tomēr vaicā: kā varēja notikt, ka viņš nav risinājis JVLMA gadiem ilgo seksuālās uzmākšanās problēmu?
No 2014. gada Prānis ir bijis augstskolas senāta priekšsēdētājs un no 2011. gada – Ētikas komisijas priekšsēdētājs līdz ievēlēšanai rektora amatā 2017. gadā (tika pārvēlēts 2022. gadā). G. Prānis vairākās sarunās pauž, ka janvāra beigās saņēmis un zinājis tikai par vienu iesniegumu, tomēr pagājušās nedēļas preses konferencē viņš atzina, ka bijis kāds sens notikums pirms septiņiem gadiem (to savā rakstā "lsm.lv" piemin LTV žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone), kas ticis "ļoti rūpīgi izskatīts, ļoti precīzi dokumentēts". Darbojušies pat trīs advokāti. Tomēr jāpiebilst: nekāda rezultāta attiecībā uz uzmācīgo pasniedzēju nav bijis, jo trūcis pierādījumu. Var arī vaicāt – vai tādā gadījumā vismaz daļa atbildības nebūtu jāuzņemas arī JVLMA iepriekšējam rektoram Artim Sīmanim, kura laikā augstskolā izplatījās seksuālās uzmākšanās netikums un kurš tagad darbojas augstskolas padomē?
Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Neskaidrība. Mangāna pārvadājumu kaislības
Pēdējās nedēļas laikā krasi saasinājusies sabiedriskā diskusija par to, cik pieļaujami ir caur Latvijas ostām transportēt mangāna rūdu un šādi sadarboties ar Krievijas tērauda ražošanas industriju un, iespējams, arī ieroču ražošanas industriju.
Vispirms daži fakti situācijas izpratnei. Eiropas Savienības valstis ir vienojušās sankciju politiku veidot kopīgi, nevis katras atsevišķās dalībvalsts ietvaros. Mangāna savienojumu eksporta daļējs aizliegums uz Krieviju iekļuva ES piektajā sankciju paketē, kas stājas spēkā 2022. gada 8. aprīlī. Te nepieciešams paskaidrojums – uz mangāna savienojumiem attiecas trīs starptautiskās preču klasifikācijas kodu sistēmas HS kodi. Divi kodi ietilpst t. s. 28. grupā – tas ir kods 282010, kas attiecas uz mangāna dioksīdu, un kods 282090, kas apraksta citus mangāna savienojumus, kas nav dioksīds. Un tad pastāv 26. grupas kods 260200, kas attiecas uz mangāna rūdām un koncentrātiem, ieskaitot dzelzi saturošas mangāna rūdas, un koncentrātiem, kas sausnā satur 20% no svara vai vairāk mangāna.
Pirmo divu minēto kodu preču transportēšanu uz Krieviju piektā sankciju pakete aizliedza, bet pēdējo – mangāna rūdu – neaizliedza.
Un, lai gan visās aprakstāmajās preču grupās, no ķīmiskā viedokļa raugoties, runa ir par mangāna oksīdiem, tomēr atšķirīga varētu būt šo savienojumu koncentrācija un piemaisījumu attīrīšanas pakāpe. Katrā ziņā VID ģenerāldirektores vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls, pagājušajā nedēļā tiekoties ar žurnālistiem Rīgas Ekonomikas augstskolā, diskusijā par sankciju ievērošanu uzsvēra, ka 28. grupas savienojumu transportēšana caur Latviju nenotiekot jau kopš 2022. gada, bet mangāna rūda (26. grupa) gan tiek transportēta. Šīs neskaidrības dēļ pagājušajā nedēļā parakstītā aktīvistu petīcija, kas aicina valdību pārtraukt mangāna rūdas tranzītu, bet iesniegumā min preču kodu, kas attiecas uz mangāna dioksīdu (282010), īsti netrāpa mērķī – ar minēto kodu aprakstītās preces netiek pārvadātas caur Latviju jau gandrīz divus gadus.
Vai valdība var pieņemt lēmumu, kas pretēji ES kopīgajai nostājai ļautu pārtraukt arī mangāna rūdas pārvadājumus? Pašreiz valdības vilcināšanās pieņemt šādu lēmumu signalizē, ka Ministru kabinets nevēlas riskēt ar iespējamām tiesvedībām šajā sakarā. Latvijas sabiedrība gan gaida lielāku entuziasmu no mūsu politiķiem, lai Eiropas līmenī pacīnītos arī par mangāna rūdas pārvadājumu aizliegumu.
Aizdomas. Neizpētītais D vitamīns uztura bagātinātājā
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi pagājšnedēļ cēla trauksmi par vairākiem D vitamīna intoksikācijas gadījumiem bērniem, un šie gadījumi tiek saistīti ar uztura bagātinātāja "Nateo D pilieni Forte" lietošanu. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis šī uztura bagātinātāja izplatīšanu, lai laboratoriski pārbaudītu, vai ražotāja norādītā D vitamīna koncentrācija produktā nepārsniedz marķējumā rakstīto. Cilvēki aicināti līdz pārbaužu beigām atturēties no šī produkta lietošanas uzturā.
Latvijas Infektoloģijas centra aknu slimību nodaļas vadītāja, infektoloģe un hepatoloģe
Ieva Tolmane sacīja, ka D vitamīnu iespējams pārdozēt tad, ja ir iedzerta lielāka deva nekā nepieciešams.
"Tas ir atkarīgs no tā, vai bērns vai pieaugušais dzer ārstniecisko vai profilaktisko šī vitamīna devu. Jāņem vērā, ka tas ir uztura bagātinātājs un ar tiem ir tā problēma, ka nevar zināt, cik daudz šajā uztura bagātinātājā ir aktīvās vielas un kādi tam ir piemaisījumi. Visi uztura bagātinātāji potenciāli ir uzskatāmi par iespējami toksiskiem aknām, jo tie netiek pietiekami pārbaudīti. Ir starptautiskas publikācijas par uztura bagātinātājiem, kur tas ir akcentēts. Arī Pārtikas un veterinārais dienests, kas tos reģistrē Latvijā, ir atzinis, ka dienestam neesot kapacitātes, lai pārbaudītu visu uztura bagātinātāju sastāvu, vai tas atbilst tam, kas ir rakstīts anotācijā," pastāstīja daktere Tolmane. Viņa uzskata, ka daudz drošāk lietot D vitamīnu pēc ārsta izrakstītas receptes, jo ārsti zina, ko var sagaidīt no medikamentiem, bet nezina, kādas sekas var būt uztura bagātinātājam.
Šaubas. Vai publiski demonstrēt līķus ir pieņemami?
Pagājušajā nedēļā dzīvnieku tiesību aizstāvji pārsteidza Latvijas sabiedrību ar piketu pie Saeimas, kurā tika demonstrēti vairākos zārkos atvesti suņu un kaķu līķi. Pikets bija vērsts pret apstākļiem, kādos Latvijā tiek pieļauta mīļdzīvnieku pavairošana un audzēšana, kas, pēc piketa organizatoru domām, ir antisanitāri, necilvēcīgi un valsts neuzraudzīti.
"Kamēr mēs, dzīvnieku aizstāvji, sūtām informāciju un materiālus kā pierādījumus Valsts policijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, tikmēr viss ir kārtībā, jo liela daļa sabiedrības izvēlas būt akla – negrib redzēt to, kas nav patīkami un liek šermuļiem skriet pār kauliem.
Tikai diemžēl, ejot šo pareizo ceļu, neseko reakcija, nenotiek izmaiņas un viss turpinās kā līdz šim. Bet te trakie dzīvnieku glābēji izlēma jums parādīt skaudro daļu. Tā, lai neviens nevarētu pagriezt galvu uz otru pusi..."
medijiem izplatītā vēstulē piketa organizatoru vārdā raksta dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu ķepā" pārstāve Gundega Bidere. Tikmēr vairākums dzīvnieku patversmju ir vērsušās pret šādu rīcību, uzsverot, ka pasākumā pie Saeimas faktiski pieļauta dzīvnieku līķu apgānīšana. "Šādi notikumi nekādā veidā nesekmē sabiedrības izglītošanu, un dzīvnieku līķu ekspluatēšana nedrīkst tikt uzskatīta par rīku, ar kādu lobēt dažu organizāciju pilsoniskās aktivitātes," patversmes izteikušās publiskā memorandā.
Šobrīd izskatīšanā ir likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā". Ja Saeima nobalsos par dzīvnieku aizstāvju virzītajām izmaiņām, tad Ministru kabinetam tiks dots uzdevums izstrādāt noteikumus, kas regulē mīļdzīvnieku audzētāju biznesu. Taču var notikt arī citādi – publiskā šoka radītā negācija var vērsties pret piketētājiem un kaitēt viņu atbalstītajām likumu izmaiņām. Un neatkarīgi no praktiskā rezultāta paliks šaubas par to, vai, pārlieku uzmanību pievēršot līķiem, sabiedrības uzmanība netiek novirzīta no pamatproblēmas – mīļdzīvnieku pavairošanas apstākļiem.
Sagatavojuši: Olafs Zvejnieks, Anita Bormane, Māra Libeka
