Cilvēks. Ar sarežģītu uzdevumu plecos. Janvāra vidū finanšu ministrs Arvils Ašeradens beidzot pavēstīja par savu lēmumu, ka uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatu virzīs pašreizējo VID Nodokļu pārvaldes vadītāju Baibu Šmiti-Roķi. Par VID ģenerāldirektori vēl jābalso valdībai.

Jebkuru jauno VID vadītāju, kas nonāks šajā amatā, sagaida visai nemierīgi laiki – tuvākajā laikā plānota VID reforma ar pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas dienesta organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu. Paredzēta gan dienesta uzticamības atjaunošana, gan klientu servisa uzlabošana, gan pakalpojumu digitālā transformācija – tas viss ar mērķi kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un sniegt sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus, izteicies finanšu ministrs. Jau tas vien ir sarežģīts uzdevums, jo, neskatoties uz dažādām iniciatīvām VID reputācijas uzlabošanai sabiedrības un nodokļu maksātāju acīs, uzņēmēji ne reizi vien publiski raksturojuši savas un VID attiecības kā "naidīgas", arī darbā ar individuāliem sabiedrības locekļiem ik pa laikam izcēlušies dažādi skandāliņi.

Vienlaikus ar pūliņiem reputācijas jomā VID būs jāpastiprina arī cīņa pret ēnu ekonomiku, kuras apjoms pēdējos gados palielinājies, nevis sarucis. 

Ēnu ekonomikas apkarošanas jaunais plāns teju, teju tiks apstiprināts valdībā, un tas būs visai smags mantojums jaunās ģenerāldirektores pūrā. 

Visi ekonomiskie pētījumi rāda, ka ēnu ekonomika ir cieši saistīta ar sabiedrības labklājību – proti, jo augstāks ir sabiedrības labklājības līmenis jeb iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un ar to cieši saistītā pārliecība, ka iekasētie nodokļi tiek izlietoti atbilstoši sabiedrības vairākuma ilgtermiņa interesēm, jo augstāka ir nodokļu maksāšanas morāle un zemāka vēlme izvairīties no tiem. Šie ir faktori, kuru neviens VID vadītājs ietekmēt nespēj un nespēs, bet vienlaikus atbildība par ēnu ekonomikas apjomu samazināšanu tiek prasīta tieši no viņiem. Tā nu visi VID vadītāji manevrē starp šo Skillu un Haribdu – viens veiklāk, cits ne tik ļoti – un jau drīz politiķi un sabiedrība varēs novērtēt, cik veikli tas padodas Baibai Šmitei-Roķei.

Bažas. Kvalitātei jābūt galvenajai mērauklai

Līdz 1. martam pašvaldībām jāpieņem lēmumi, kuras skolas slēgs un reorganizēs no nākamā mācību gada. Tā kā valdība nesen lēmusi pakāpeniski samazināt vai pavisam pārtraukt finansēt skolas, kurās ir nepietiekams skolēnu skaits, vietvaras ir izšķiršanās priekšā: vai nu saglabāt nepilnās skolas un pašiem daļēji sākt algot skolotājus, vai, kā smalki tīk izteikties Izglītības un zinātnes (IZM) amatpersonām, "kārtot skolu ekosistēmu".

It kā tas nav nekas jauns, jo skolu tīkls kārtots jau gadiem: pēdējos desmit gados skolu skaits sarucis par vairāk nekā simtu, taču finansēšanas modeļa maiņa arī agrāk likusi pašvaldībām aktivizēties. Šobrīd spēkā esošais skolu finansēšanas modelis tika ieviests 2009. gadā. Togad tika reorganizētas 84 skolas, un pat galvaspilsētā Rīgā lēma par 16 skolu slēgšanu. 

Kā izteikušies finansisti, finansēšanas modeļa maiņa spiež kārtot tīklu, bet pēcāk sistēma pielāgojas, un atkal ir vajadzīgs kas jauns, lai veicinātu pārmaiņas.

Taču šoreiz situācija ir atšķirīga tāpēc, ka reģionos skolu dažviet jau palicis tik maz, ka nu lēmumi būs daudz sāpīgāki. Sabiedrība, šķiet, šobrīd gatava daudz aktīvāk iestāties par to, lai skolas netiktu slēgtas vai vidusskolas pārveidotas par pamatskolām. Lūk, portālā "Manabalss.lv" jau savākti vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu zem iniciatīvas "Lauku mazajām vidusskolām būt!". Saeimai būs jālemj, vai pašreizējā valdības nostāja par pieļaujamo attālumu starp skolām un to, ka valsts, lemjot, kuras skolas finansēs, neņems vērā kvalitatīvos rādītājus, ir pieņemama.

Tāpat Talsu novada pašvaldībai nāksies pārskatīt lēmumu par to, ka Mērsraga vidusskolai jākļūst par pamatskolu, jo pret to arī savākts pietiekami daudz parakstu, bet vēl tiek vāktas balsis par Valdemārpils vidusskolas saglabāšanu pašreizējā statusā. Kuldīgas novada pašvaldība pēc sabiedrības protestiem jau esot atteikusies no domas slēgt četras mazās skolas, slēgšot tikai vienu.

Žēl, ka IZM, lemjot par valsts naudas piešķiršanu, tomēr neņems vērā kvalitātes rādītājus. Jo tādējādi var sanākt tā, ka tiks zaudētas arī tiešām labas skolas, kurām nepaveicies atrasties mazapdzīvotā reģionā. 

Tikmēr pašvaldībām gan vajadzētu ņemt vērā kvalitātes rādītājus, nevis lemt par labu tiem, kas skaļāk brēc.

Skolas, kas šobrīd skaļāk cīnās par 10.–12. klašu saglabāšanu, gan nav izcilnieces. Mērsraga vidusskolā matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī pērn kārtojuši seši 12. klases absolventi, bet augstākā līmenī to nekārtoja neviens. Rezultāts: zem valsts vidējā (tas bija 40 procentu); vidēji iegūti tikai 24,7 procenti. Arī valodu eksāmenos rezultāti nav bijuši spīdoši. Tāpat Valdemārpils vidusskolā optimālajā līmenī matemātikā sasniegti vien 30 procenti. Trīs skolēni gan kārtojuši šo eksāmenu arī augstākajā līmenī, kur sasniegts par procentu labāks rezultāts, taču šajā skolā bijuši labāki rezultāti valodu eksāmenos.

Šaubas. No DARAM par NEDARAM?

Pēc vides dienestu pārcelšanas uz Klimata un enerģētikas ministriju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) varētu tikt pārdēvēta par Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (DARAM), intervijā Latvijas Radio raidījumā sprieda ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

Savukārt bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") intervijā LTV bija noraizējies, ka tikai nesanākot tā, ka VARAM kļūstot par NEDARAM... 

Viņaprāt, VARAM savam darbam liekot nepareizus akcentus – kopš likvidēts Pārresoru koordinācijas centrs, ministrijai daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš pašvaldību finanšu un tiesiskuma jautājumiem, nevis dabas lietām.

Tas ir dīvaini, ka ministrijā vides aizsardzība un dabas aizsardzība ir atdalītas viena no otras – ar vides jautājumiem nodarbojas jaunradītā Klimata un enerģētikas ministrija, bet dabas lietas ir atstātas Bērziņas apsaimniekotajai ministrijai. Jauno nosaukumu DARAM ir iecerēts pielāgot šai ačgārnībai. Sociālā tīkla "X" lietotāji iesaka iet vēl tālāk un mainīt arī citu ministriju abreviatūras. Piemēram, Aizsardzības ministrija varētu pārtapt par KARAM, Kultūras ministrija – GARAM, Zemkopības ministrija – ARAM, un tā uz priekšu.

Ministre Bērziņa ir atzinusi, ka par jauno nosaukumu esot jāvienojas ar koalīcijas partneriem, ka būšot jāsagatavo visa nepieciešamā dokumentācija, lai pieņemtu lēmumu. Vai ministre vismaz aptuveni ir aprēķinājusi, cik izmaksās nosaukuma maiņa? Visticamāk, ierēdniecība kārtējo reizi tiks ievilkta kārtējā darba grupā, kur neauglīgās diskusijās nositīs tik dārgo darba laiku, lai apmierinātu ministrijas "augšās" tapušo šaubīgo ideju.

Aizdomas. Ķīna pirmajā vietā

Tā sauktais politiskais tūrisms jeb komandējumi ar izklaides elementiem ir plaši izplatīta parādība ne tikai Latvijā un, kā noprotams, tiek uztverta kā viens no bonusiem, atrodoties amatā. Par šiem braucieniem parasti netiek plaši stāstīts, protams, ja vien žurnālisti neuzmācas ar jautājumiem – tad gan nākas kaut ko sadzejot par savstarpējo saišu stiprināšanu, sadarbības veicināšanu, valsts vārda nešanu pasaulē un tamlīdzīgi. Šajā ziņā Saeimas deputāta Aināra Šlesera un citu deputātu vizīte Ķīnā, kas aizvadītajā nedēļā Latvijā izpelnījās plašu ievērību, izjauca visu ierasto kārtību. Pats Šlesers kā kārtīgs influenceris sparīgi centās pievērst uzmanību un likt par sevi runāt. Stāsti par brauciena lielo nozīmi, kas plaši atvērs durvis Latvijas uzņēmējiem, īpaši negāja kopā ar attēliem un video, kur Šlesers un kompānija, kas sastāv pārsvarā no viņa paša partijas biedriem, piemēram, bildējas pie tūrisma objektiem, jūsmo par ķīniešu ātrvilcienu un izbauda pēdu masāžu. 

"Latvijas delegācijas visus izdevumus sedz Ķīnas valdība. Latvijas nodokļu maksātājiem šis komandējums izmaksā 0 eiro!" soctīklos īpaši uzsvēra Šlesers, 

uzskatot, ka visi jautājumi līdz ar to ir noņemti. Patiesībā tie tieši vairojās, jo, kā zināms, par velti ir tikai siers peļu slazdā. Neskaidrību radīja arī tas, ka Saeima oficiāli šādu komandējumu nemaz neesot piešķīrusi.

Šlesers un biedri Ķīnā izbauda pēdu masāžu.

Lai nu kā, Ķīnas pusei vizītes organizēšanai iztērētā nauda noteikti atmaksājās ar uzviju, jo tādu jūsmošanu ciemos atbraukuša ārvalstu politiķa izpildījumā reti var novērot. Pagājušajā nedēļā Šlesera partijai atbilstošāks nosaukums būtu nevis "Latvija pirmajā vietā", bet "Ķīna pirmajā vietā".

Te gan vietā būtu atgādinājums, ka 

tikpat aizrautīgi kā tagad par Ķīnu Šlesers savulaik runāja par Maskavu, aicinot veidot ciešākas biznesa saites un "beigt izmantot vēstures faktus, lai baidītu, ka mēs varam nonākt kādā atkarībā". 

Tolaik politiskās ietekmes Šleseram kā valdības ministram vai vēlāk Rīgas vicemēram bija vairāk nekā pašlaik, kad viņš ir vienkārši opozīcijas deputāts. Lai gan, iespējams, viņš arī ķīniešiem spēj iestāstīt, ka ir kas ļoti svarīgs.

Politiski pašlaik Ķīnas ietekme tiek uztverta ar aizdomām. Neviens Rietumos neuzstāj, ka būtu jāpārtrauc vai jāierobežo ekonomiskās attiecības, taču Ķīna kara apstākļos tiek vērtēta nevis kā neitrāls spēlētājs, bet vairāk kā Krievijas sabiedrotais ar visu no tā izrietošo. Tāpat ir bažas par spiegošanu un Ķīnas agresīviem nolūkiem attiecībā pret Taivānu, kas var kļūt par iemeslu vēl vienai ļoti smagai starptautiskai krīzei.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ilze Kuzmina, Olafs Zvejnieks.