Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Irklis, konvencija, neapmierinātie zemnieki u.c.

Cilvēks. Perfektais ierēdnis. Saeima pagājušajā nedēļā nolēma valsts kontrolieri Rolandu Irkli atbrīvot no amata saistībā ar viņa pāriešanu darbā AS "Augstsprieguma tīkls" vadībā.

Irklis jau pirms divām nedēļām tika apstiprināts par AS "Augstsprieguma tīkls" jauno valdes priekšsēdētāju. 

R. Irklis nenoliedzami ir pieredzējis un izglītots – viņa līdzšinējā pieredze ietver darbu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja un padomes locekļa amatā, kā arī valsts kontroliera amata pienākumus. Papildus viņš darbojies arī Eiropas Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūrā (ACER) un Eiropas Enerģētikas regulatoru padomē (CEER), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) – tieši ar to izskaidrojams fakts, ka atlases komisija, motivējot Irkļa izvēli, min viņa "padziļināto izpratni par enerģētikas sektoru un tā problēmjautājumiem Latvijā, kā arī visā reģionā kopumā". Padziļināto izpratni vainago arī Rīgas Biznesa skolā iegūtais biznesa vadības maģistra grāds.

Novērtējot izglītību un pieredzi, vienlaikus ir ārkārtīgi grūti atzīmēt kādus būtiskus R. Irkļa sasniegumus iepriekšējos amatos. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadības periodā Irklis iestājās par universālā pakalpojuma ieviešanu – proti, noteiktas kvalitātes un noteiktas cenas elektrības un gāzes piegādēm iedzīvotājiem. Skan labi, taču viens no elektrības piegādātājiem, "Enefit", neilgi pēc šī pakalpojuma ieviešanas izteicās, ka universālā pakalpojuma izmantotāji pārmaksā par elektrību vismaz 30% un jebkurš tirgū pieejamais fiksētās cenas līgums piedāvā zemākas cenas. 

Valsts kontroliera amatā Irklis publiski kritizējis Ekonomikas ministriju, Izglītības ministriju un LIAA par to īstenoto nepietiekami efektīvo inovāciju veicināšanas programmu, kas pats par sevi būtu vērtējams pozitīvi. 

Vienlaikus tieši Irkļa valsts kontroliera pilnvaru laikā lielie valsts uzņēmumi – "Latvenergo", LMT, "Latvijas valsts meži" u. c. – kā vienu no būtiskākajiem inovācijas bremzējošajiem apstākļiem minējuši tieši Valsts kontroles attieksmi, kas jebkādas neveiksmīgas inovācijas traktējot kā valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Centieniem panākt izpratni šajā jomā bija veltīta pat vesela publiska konference.

Izvērtējot viņa darbību, šķiet, ka R. Irklis ir perfekts Latvijas valsts pārvaldes sistēmas produkts – izglītots un izpildīgs ierēdnis, bet vienlaikus tāds, kas nelēks acīs priekšniecībai ar neērtiem viedokļiem vai paziņojumiem. Vai ar šīm īpašībām pietiks, ieņemot vienu no augstākajiem posteņiem Latvijas enerģētikas sistēmā tai ļoti sarežģītā periodā, kas saistīta ar atslēgšanos no BRELL tīkla 2025. gada sākumā, laiks rādīs.

Darījums. Koalīcija steidz kārtot saistības

Daļa no pavasarī slēgtā politiskā darījuma – tā varētu raksturot divas iniciatīvas, kas šonedēļ strauji parādījās aktuālajā politiskajā dienaskārtībā. Piezīme "strauji" gan attiecas tikai uz konkrētu sagatavoto piedāvājumu, jo citādi šīs tēmas politiski ir viļātas gadiem. Runa ir par Stambulas konvencijas ratifikāciju un t. s. partnerattiecību regulējumu – lai gan tiek apgalvots, ka tas attieksies uz visiem, piemēram, paziņām, kas izdomājuši padzīvot kopā, lai ietaupītu, pēc būtības tas vairāk domāts viendzimuma pāriem, un to arī atklāti pauž kvēlākie šīs idejas atbalstītāji.

Paredzēts, ka attiecīgie lēmumi tiks pieņemti steidzamības kārtā – koalīcija nav ieinteresēta, lai par to izvērstos diskusijas, un, kas zina, kāds no partneriem vēl sāks svārstīties. 

Šie jautājumi tomēr iezīmē ideoloģisku pretstāvi starp liberālo un konservatīvo spārnu. Tomēr arī koalīcijā vērojama atšķirīga pieeja un katram te ir savas intereses. "Jaunajai Vienotībai" ir izdevīgi parādīt, ka valdības maiņa vasarā nebija tikai apmaiņa pret balsīm tās izvirzītajam prezidenta kandidātam Edgaram Rinkēvičam, bet iepriekšējā koalīcijā tiešām bija radušās domstarpības. Stambulas konvencija un partnerattiecību regulējums ir tie jautājumi, kur šīs domstarpības iespējams uzrādīt, jo citos jautājumos tas neizskatās īpaši pārliecinoši. Vienlaikus jūtams, ka "JV" arī pārāk negrib reklamēt šos jautājumus – sak, ātri pieņemsim un miers.

Citādi ir ar partiju "Progresīvie", kam tā ir viena no svarīgākajām tēmām un ir interese īpaši uzsvērt savus nopelnus, jo to gaida partijas elektorāts. Tiesa, tam ar šādu regulējumu var izrādīties par maz, bet tas paver iespēju "Progresīvajiem" solīt, ka "cīņa vēl nav galā".

Visbeidzot Zaļo un zemnieku savienība ir politiskais spēks, kam par šo visu ir vismazākā interese un pat riski, ka daļa vēlētāju var nesaprast partijas straujo pozīcijas maiņu (iepriekš ZZS bija pret), tomēr tā ir daļa no cenas, kas jāmaksā par atgriešanos valdībā. Tad nu, izvairīgi komentējot, ZZS disciplinēti balsos par.

Bažas. Pārmet brāķa darbus

Slampē zemnieki vairākkārt norādīja uz pārregulēto ierēdniecību un birokrātisko slogu.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

"Ej mājās!" šāds bija tikai viens no Zemkopības ministrijas speciālistam veltītajiem saucieniem ārkārtas sapulcē Slampē, kur gāja karsti. Pie "cepināšanas" tika ne vien ministrijas ierēdņi, bet savu tiesu dabūja arī zemkopības ministrs Armands Krauze. Laikā nesaņemti maksājumi, birokrātiskas procedūras, nestrādājoša IT sistēma – tie ir tikai daži pārmetumi, par ko skaidrība bija jāvieš atbildētājiem. Kā sarunā ar "Latvijas Avīzi" atzina pieredzējušais lauksaimnieks Andris Felss, valsts ierēdņi visu laiku stāsta, ka trūkst kapacitātes un naudas, bet tas neliedzot ģenerēt brāķi, proti, par lielu naudu tapusi IT sistēma, kas nedarbojas. Kāpēc mums, tūkstošiem zemnieku, ar šiem brāķu darbiem jācīnās – viņš vaicā. 

Arī citi zemnieki norādīja uz pārregulēto ierēdniecību un birokrātisko slogu, tāpēc jāprasa atbilde no lēmumu pieņēmējiem, tostarp tā laika ministra Kaspara Gerharda, un jātiek skaidrībā. 

Gerhards sapulcē tika piesaukts vairākkārt, arī tiešmaksājumu sakarā, kas šajā periodā, pēc "Zemnieku saeimas" aplēsēm, būšot viszemākie. Lēmums par to pieņemts tieši viņa laikā. Ārkārtas sapulce Slampē pulcēja ap 700 dalībnieku, kas liecina – zemnieku vadzis ir pilns. Šoreiz atbildīgajai ministrijai izdevās ugunsgrēku apdzēst, taču, nerisinot problēmas, nākamreiz traktori būšot Rīgā. Kā pēc sapulces atzina "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, pēdējā nedēļā ministrijas ierēdņi kārtīgi pastrādājuši, lai risinātu daļu jautājumu. Tiesa, vēl jāveic grozījumi Stratēģiskajā plānā, kur daudzas lietas jau akmenī iecirstas. Viņš cer, ka šī emocionālā saite dos savu artavu: "Redzu, ka procesi jau notiek, rīkojumi ir doti, jāgaida rezultāts."

Šaubas. Krievijas pilsoņiem palīdzēs likuma robs

Sākot no 15. novembra līdz nākamā gada 14. februārim visiem, kuri sēžas pie stūres automašīnām ar Krievijas numuriem, savi spēkrati ir jāpārreģistrē Latvijā. Ja šajos trīs mēnešos tas netiks izdarīts, automašīna ir jāved projām no Latvijas vai arī to konfiscēs tāpat kā dzērājšoferu auto un nodos Ukrainai. To paredz aizvadītajā nedēļā Saeimā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

Taču likums pieļauj izņēmumus. Pēc noteiktā termiņa beigām Krievijā reģistrētā transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijā būs pieļaujama, ja transportlīdzeklis ir tādas personas īpašumā vai turējumā, kura bauda privilēģijas un imunitāti saskaņā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām, proti, diplomātiem. Izņēmums būs arī tās automašīnas, kuras dodas īstermiņa braucienā, tajā skaitā tranzītā, oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalstu diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai.

Likumā ir norādīts, ka konfiscēt iespējams tikai tās automašīnas ar Krievijā reģistrētajiem numuriem, kuras piedalās ceļu satiksmē. 

Bet ko darīt ar tām, kas atrodas kāda privātīpašuma pagalmā vai novietotas stāvvietā pie lielveikala vai citur? Kaut gan Nacionālās apvienības deputāti rosināja iekļaut likumā, ka arī šīs mašīnas drīkst konfiscēt, tomēr šis priekšlikums netika atbalstīts. Šis likuma robs ļaus Krievijas pilsoņiem vai citām personām, kurām šīs automašīnas pieder, gaidīt kādus labākus laikus vai kādu brīdi, kad varēs tranzītā doties uz Krieviju.

Piemēram, Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns jau redz pieņemto likuma grozījumu nepilnību sekas. Krievijas pilsonis ar savu automašīnu, kurai ir Krievijas numurs, brauc pa Latvijas ceļu, ierauga pie horizonta policiju, apstājas un izņem atslēgu no aizdedzes. Šādā situācijā policija viņam vairs neko nevar padarīt, jo likuma izpratnē, tiklīdz atslēga ir izņemta no aizdedzes, transportlīdzeklis nav kustībā un nepiedalās ceļu satiksmē. Likumu var apiet, arī iebraucot savā privātīpašumā vai garāžā. Policijai nav tiesību iet privātīpašumā, lai konfiscētu Krievijā reģistrēto auto.

Pagaidām nav arī īsti skaidrs, vai policijai pietiks jaudas šādam papildu pienākumam. Iekšlietu ministrija gan sola, ka viss būšot kārtībā.

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzskata, ka šādi likuma grozījumi pat varēja nebūt, jo ir pieņemta Eiropas Padomes regula, kurā norādīts, ka visas no Krievijas ievestās automašīnas ir sankcionētās preces saskaņā ar tiesas nolēmumu. Tāpēc neesot saprotams, kāpēc Latvijā tās tiks pārreģistrētas.

Sagatavojuši: Sandra Dieziņa, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs.