Artūrs Graudiņš: Zemā sociālā uzticēšanās — neredzamais šķērslis Latvijas attīstībai

Politikas teorijā ir kāds termins, caur kura prizmu raugoties, iespējams kaut daļēji izskaidrot to, kāpēc Latvijā šodien ir vājš uzņēmējdarbības gars un zems starptautisko investīciju līmenis, kāpēc daļa gados jauno cilvēku izvēlas veidot ģimeni un radīt bērnus vēlāk, vai pat apsver dzīvi kādā no citām Eiropas valstīm.

Šis faktors tiešā veidā ietekmē ne tikai ekonomiskās izaugsmes apmērus un tempus, bet arī birokrātiju un galu galā arī mūsu visu apmierinātību ar dzīvi.

Artūrs Graudiņš, politologs.

Foto: Publicitātes

Tie, kuri mācījušies sociālās zinības, noteikti zinās amerikāņu politologa Roberta Putnama vārdu, kurš savos pētījumos ir pierādījis, ka demokrātijas kvalitāte, sabiedrības saliedētība un arī ekonomiskā izaugsme ir cieši saistīta ar sociālo uzticēšanos. Tika pierādīts, ka reģioni ar augstāku iedzīvotāju uzticēšanās līmeni attīstās straujāk nekā tie, kur uzticēšanās ir zema.

Ko sociālās uzticēšanās termins sevī ietver? Sociālā uzticēšanās tā ir sabiedrības locekļu savstarpēja pārliecība, ka lielākā daļa cilvēku rīkosies godīgi, paredzami un būs orientēti uz sadarbību arī tādos apstākļos, kad to nevar kontrolēt vai tieši pārbaudīt. Starptautiski salīdzinošie pētījumi rāda to, ko bieži izjūtam savā ikdienas dzīvē: Latvijā cilvēku savstarpējās uzticēšanās līmenis ir zemāks nekā Eiropas vidējais rādītājs. Ko šie zemie rādītāji nozīmē reālajā dzīvē? Zemais sociālās uzticēšanās līmenis Latvijā atspoguļojas pārāk daudzajos normatīvajos aktos un neskaitāmās uzraudzības iestādēs, kas cenšas kompensēt sabiedrības savstarpējo un institucionālo neuzticēšanos. 

Tā vietā, lai balstītos uz uzticību un sadarbību, valsts pārvalde bieži fokusējas uz kontroli un procedūrām, nevis uz rezultātiem. 

Šāda vide veicina ēnu ekonomiku, kas Latvijā joprojām ir būtiski augstāka nekā ES vidēji, un kavē produktivitāti un inovāciju. Neuzticēšanās sajūta ikdienā paralizē iniciatīvu, bremzē iesaisti un padara sabiedrību ievērojami mazāk saliedētu.

Pretstatā Latvijai, Somijā 60–70% iedzīvotāju uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku var uzticēties (Latvijā – tikai ap 20%). Augstais sociālās uzticēšanās līmenis Somijā veicina arī uzticību valsts iestādēm, skolām, medijiem un policijai. Tas palīdz nodrošināt zemu korupcijas līmeni, augsti vērtētu izglītības sistēmu un sabiedrības plašu iesaisti politiskajos un sabiedriskajos procesos. Šo faktoru kopums Somijai nodrošina stabilu pirmo vietu pasaules "laimes indeksā".

Lai vairotu sociālo uzticēšanos Latvijā, jāstiprina caurspīdīga, godīga un paredzama valsts pārvalde, kur sabiedrība skaidri redz, kā tiek izmantoti nodokļi un pieņemti lēmumi. Skolās jāattīsta sadarbības prasmes, atbildības izjūta un pilsoniskā līdzdalība jau no mazotnes. Jāmazina sociālā nevienlīdzība, veidojot taisnīgus spēles noteikumus visiem – neatkarīgi no ienākumiem, izcelsmes vai dzīvesvietas. Būtiska ir politiķu, sabiedrisko līderu rīcība – politiķiem jāvairo sabiedrības uzticēšanās ar atklātību, cieņpilnu dialogu un, kas svarīgi, solījumu izpildi. Taču arī katrs no mums ikdienā var vairot sociālo uzticēšanos – izturoties atbildīgi pret sevi un citiem, pildot solījumus, atbildot par saviem vārdiem un rīkojoties godprātīgi. Uzticēšanās sākas ar mazām izvēlēm, kas ik dienu stiprina cilvēku savstarpējās saites un sabiedrības pamatus.