"Latvijas Avīze" klātienē vēro, kā ūdenī top tilta balsti un strādā nirēji.
"Tādā Latvijas vai Baltijas mērogā jauna tilta tapšana pāri ūdens šķērslim tik varenam kā Daugava ir inženiertehnisks izaicinājums," vienu no apjomīgākajiem darbiem "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas starptautiskajā projektā iezīmē Rūdolfs Janovskis, pilnsabiedrības "BeReRix" pārstāvis – būvdarbu vadītājs.
Jaunā tilta būvlaukums pārsteidz ar kompaktumu – kaut gan pāri četrjoslu Krasta ielai un krastmalas promenādei paceļas milzīgs torņceltnis, gatavs atbalstīt jebkuras būvnieku ieceres ūdens līmenī, paši būvētāji iekārtojušies nelielā laukumā starp ūdeni un brauktuvi. Daugavas varenajā, pēc vasaras smaržojošajā straumē inženiertehnisko darbu veicēji upei atkarojuši sauszemes placi, kas taps par jaunā tilta balsta pamatni. "Latvijas Avīzes" viesošanās brīdī augstuma atšķirība starp upes līmeni un tilta balsta pamatni bija apmēram četri metri un skats uz ūdenim atkaroto laukumu un blakus notiekošajiem zemūdens darbiem bija iespaidīgs.
Vispirms attīrīšanas darbi
Pirms tuvoties būvbedrei, mēs – "Latvijas Avīzes" reportieris un fotogrāfe – tiekam apgādāti ar darba aizsardzības apģērbu – glābšanas vestēm un ķiverēm. Tiek saņemta arī drošības instruktāža, no norādēm būtiskākā – nekāpt uz vadiem, kabeļiem, caurulēm, jo visspilgtāk krāsotās nogādā skābekli no sūkņa līdz nirējam. Tāpat nav ieteicams stāvēt uz tiltiņa malām, līst zem kravas utt. Atzīti par instruētiem, varam tuvāk aplūkot būvplaci un uzdot jautājumus.
"Pirms sākt jebkādus darbus, bija ar nirēju palīdzību jāizpēta balsta izbūves vieta, un tā bija jāattīra no visu veidu šķēršļiem.
Šos darbus veica Latvijas speciālisti – no sākuma notika niršana, lai izpētītu upes gultni. Izpētē noskaidrojās, ka no iepriekšējā tilta būvniecības upes gultne bija piedrazota pat ar trīs metrus lieliem celtniecības pārpalikumiem – kokiem, akmeņiem, metāla konstrukcijām," R. Janovskis ieskicē "Rail Baltica" Daugavas tilta pirmsākumus.