Nākamajā gadā oriģinālliteratūras konkursam "Vakara romāns 2025" iesūtītos darbus vērtēs izdevniecības "Latvijas Mediji" direktore Kristīne Kirkila, Latvijas Rakstnieku savienības dzejas un prozas konsultants Aivars Eipurs, rakstniece Rolanda Bula, kā arī izdevniecības oriģinālliteratūras redaktore, literatūrzinātniece Linda Kusiņa-Šulce.
Šoruden uz mūžu atvadījāmies no rakstnieces Monikas Zīles, savukārt agrākā izdevniecības direktore Evija Veide jau vasarā kļuva par grāmatu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Latvijas Grāmata" un grāmatnīcu tīkla "Globuss" valdes locekli. Tā kā nākamajā konkursā mainās puse žūrijas, nolēmām pirms jaunā konkursa izsludināšanas sanākt kopā, aprunāties un iepazīstināt ar sevi gan lasītājus, gan nākamā konkursa dalībniekus.
L. Kusiņa-Šulce: Šoreiz man ir divējāda loma – gan mazliet runāšu pati kā žūrijas pārstāve, gan arī uzdošu jautājumus pārējiem kolēģiem. Vispirms man gribētos, lai mēs visi mazliet pastāstām par sevi, savu iepriekšējo pieredzi un arī to, ko tad mēs īsti gaidām no autoriem, kuri gatavi riskēt un iesūtīt mums savus darbus. Rolanda, varbūt tu esi gatava sākt pirmā?
R. Bula: Es sevi noteikti pieskaitu pie "Latvijas Mediju" autoriem, bet citādi neko daudz par sevi negribētu teikt – par rakstnieku lai runā viņa darbi. Biju ļoti ieinteresēta, pagodināta un pārsteigta par piedāvājumu piedalīties žūrijas darbā – pati agrāk esmu divus gadus piedalījusies konkursā, toreiz man žūrijas sastāvs viesa lielu cieņu un uzticību, ka būs nopietns darbs ar autoriem, un tā arī bija. Centīšos šo tradīciju turpināt.
Man šķiet, "Vakara romāna" konkurss ir ļoti nozīmīgs literārajā jaunradē – tas atklājis daudzus jaunus vārdus, tas ir tas garainis, kurš burbuļo un virza aktuālo literāro procesu.
Kā cilvēks, kurš apmeklējis Literāro akadēmiju, zinu, ka daudzi jaunie autori paļaujas – dalība šajā konkursā parādīs, var viņi rakstīt vai nevar. Man arī šķiet, ka konkursa darbi ar katru gadu paliek labāki – pavisam nesen izlasīju Leldes Stumbres romānu "Karalis Līrs un viņa četras meitas", un ir fantastiski, ka šajā sērijā iznāk tāds novatorisks, interesants, literāri augstvērtīgs darbs. Tā ir augsta latiņa, kas uzlikta; redzēsim, kā būs nākamgad.
Vienu gan es gribētu, lai par sevi tomēr pasaki – tu jau diezgan daudzus gadus esi darbojusies kā neformāla konsultante daudziem mūsu autoriem.
R. Bula: Taisnība, pie manis šad un tad ir vērsušies rakstītāji, arī tagad, burtiski pirms nedēļas. Esmu komunikabla, atvērta un saticīga, un man ir šī viena stiprā puse, ka tiešām pārzinu pirmstiesas izmeklēšanu, Krimināllikumu un kriminālprocesu, esmu pati strādājusi par izmeklētāju un turpinu interesēties par kriminālistiku. Tādēļ arī neliedzu savu padomu, īpaši detektīvu autoriem. Man nav prasības, lai visi romānos aprakstītie policisti būtu ļoti labi cilvēki (smejas), nē, bet to gan gribas, lai pēc iespējas reālāk tiktu atspoguļotas izmeklēšanas darbības. Detektīvromāns, man šķiet, ir ļoti labs žanrs, kas ļauj rādīt dzīvi šeit un tagad, aprakstīt tagadni, pastāstīt par sociālajām problēmām. Man ir arī interesanti, kā jauni autori veido romāna konstrukciju, cik labi spēj noturēt intrigu, veidot sižetu, izjust romāna apjomu.
Kristīne, tu esi ilgstoši darbojusies grāmatniecībā, bet iespējams, ka daļai autoru, īpaši pavisam jaunajiem, tavs vārds tomēr nebūs pazīstams.