15 °C
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas otrā stāva labā spārna zālēs ciklā "Paaudze" līdz 7. janvārim apskatāma izstāde "R² Rūsiņš Rozīte".
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijā ir astoņas Rūsiņa Rozītes gleznas, vairāk ir grafiku, un šis klāsts ir krietni par mazu plašākai ekspozīcijai. Tomēr, veidojot izstādi "R² Rūsiņš Rozīte", ieguldīts liels darbs mākslinieka darbu apzināšanā. Ekspozīcijā iekļauti 45 darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Zuzānu, Rozītes ģimenes un citām privātām kolekcijām. Izstādē redzamas gleznas, akvareļi, zīmējumi, fotogrāfijas un grafikas.
Baltais plankums Latvijas mākslas vēsturē
Izstādes kuratore, LNMM Latvijas glezniecības kolekcijas glabātāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) Ilze Putniņa saka: "Rozītes mākslā vairāk ir grafikas darbi. Man bija svarīgi parādīt viņa gleznas. Soli pa solim tika apzināts mākslinieka veikums. Apmēram 20 darbi palika ārpus izstādes ekspozīcijas, galvenokārt grafikas vai gleznas to saglabātības dēļ – pamatnes grunts vai arī krāsas nav izturējušas laika pārbaudi.
Rūsiņa Rozītes māksla ir ļoti jauna cilvēka māksla. Viņa mūžs aprāvās 35 gadu vecumā. Rūsiņam piemita nemierīgs, impulsīvs un spontāns gars.
Atstātais mantojums ir tikai tas, ko viņš radījis 15 gadu garumā, un tas bija labs sākums."
Ilze Putniņa atzīst, ka, veidojot ekspozīciju, bija nepietiekams izziņas materiāls: "Šī izstāde ir kā āķis, lai uzsāktu pētniecības darbu."
Rūsiņš Rozīte dzīvoja un strādāja, nepievērsdams īpašu uzmanību savu gleznu un grafiku nosaukumiem. Izstādē redzami vairāki darbi ar vienu un to pašu nosaukumu "Klusā daba", kā arī akvarelis "Bez nosaukuma". Mākslinieks nerūpējās par to saglabāšanu kādā noteiktā secībā. Rozītes ģimenes īpašumā ir oforta plates, protams, ka dobspiedē var izgatavot novilkumus, bet tas vairs nebūtu paša Rūsiņa novilkums.
Ģimenes un laika ietekme
Rūsiņš Rozīte nāk no arhitektu ģimenes, un gleznas konstruēšana, šķiet, viņam ir asinīs. Izstādē redzami Buhāras un Samarkandas ēku gleznojumi, kuru fasādēs, līdz minimumam samazinot arhitektoniskos elementus, izcelts formu raksturs un būtība. Viņa darbi ir ļoti vīrišķīgi un monohromi. Gleznā "Ziemas nakts" (1974) tikai ar paralēlēm līnijām vien uzkonstruēta ēka un tās sienu izvietojums plaknēs.
"Ar minimālu krāsu paleti un industriālu eļļas krāsu sudraba tonī šis darbs apliecina, ko gleznā var panākt ar vienu krāsu. Klājot līnijas dažādos virzienos, rodas dažādas tonalitātes,"
tā par vienu no izteiksmīgākajiem mākslinieka darbiem stāsta Ilze Putniņa. "Rūsiņš Rozīte bija domātājs. Viņa darbu pamatā ir ideja."
Pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā Rūsiņš Rozīte Latvijas Mākslas akadēmijā absolvēja grafikas nodaļu. Latvijā tas bija Padomju Savienības laiks, un sociālistiskās mākslas ietekme, kaut arī nedaudz, bet precīzi jūtama viņa darbos. Oforta tehnikā veidotajā grafikā "Studenti" no cikla "Mana paaudze" (1968) cilvēka ķermeņa uzbūves un stājas līnijas stāsta par fiziski spēcīga un varoša padomju cilvēka tēlu. Pretējas ķermeniskas aprises ieraugāmas akvareļos, kur liegām un maigām līnijām gleznota sieviete.
Līniju iegleznošana
Rozītes darbos līnija spēcīgi iezīmē lietu formas, kas kopsakarā veido tēlus. Viņš gleznoja noliktavas, rūpniecības zonas, kuģu piestātnes un kuģus – ar biezām un treknām līnijām atdalot elementu no elementa, tā radot vitrāžas efektu. Vienā darbā atkārtotais un vēlreiz atkārtotais kuģa tēls izsaka to savstarpējās attiecības, attīstot filozofiskāku saturu, bet visa pamatā ir ģeometrisks tīklojums. Gleznās vienlīdz spēcīgi izcelts gan kuģa industriālais karkass, gan tā atspulgs ūdenī. Līnijas Rozīša gleznās ir kas tāds, kas gan vieno, gan šķir.
