6 °C
Kad kaut kas pajūk, izjūk vai vienkārši jūk, agri vai vēlu šā jucekļa vietā veidojas kas jauns un harmonisks. Tieši šāds pārmaiņu process piemeklējis "Juuk" — Edgara Šubrovska, Sniedzes Prauliņas un Oskara Jansona izveidoto muzikālo apvienību, kura maijā laidusi klajā trešo studijas albumu "Muļķa stabule".
Juuk Muļķa stabule
4,5
Albuma tapšanas aizmetņi meklējami 2019. gadā, kad radās Juuk bērnu dziesmu albumsSikspārņi, taču tad korekcijas ieviesa globālā pandēmija un karš Ukrainā, un albums tika uzlikts uz pauzes. Pajuka arī grupas sastāvs, un, lai arī trīs cilvēku kodols palika nemainīgs, bija nepieciešams ilgāks laiks, līdz bundzinieka Rinalda Maksimova vietā stājies grupas The Bad Tones mūziķis Kalvis Sležis-Zaļkalns, bet Dinas Skreitules vietā — Liepājas Simfoniskā un Nacionālās operas orķestra dalībniece, vijolniece Rasa Pole.
Pagājušogad darbs ar albumu «dzeltenā pastnieka»Ingus Baušķenieka studijā Bicycle Systems atsākās, un šogad Juuk pievienojās vēl viens mūziķis — apvienības Podruga ģitārists Ričards Dauksts. Viņa ģitārspēle jau dzirdama arī dažās jaunā albuma kompozīcijās.
Taču juceklis ar to nebija galā. Šubrovkis pēc albuma pabeigšanas atzīst, ka viņam bijusi sajūta, it kā būtu izkāpis no veļasmašīnas. «Neizdevās pirmais dizains. Neizdevās pirmais māsters. Sastrīdējāmies ar cilvēkiem, ar kuriem galīgi negribas strīdēties,» komentē Šubrovskis un piebilst, ka pievīla arī aparatūra.
Tomēr sarežģītais albuma tapšanas process šopavasar veiksmīgi noslēdzies, un mūsu priekšā ir ieraksts ar 11 balādēm, kas radītas ar latviešu (arī Šubrovska) un lietuviešu dzejas rindām, kuras lielākoties atrastas dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera (1957—2011) krājumā Divpadsmit metieni. Dzejas atdzejas un... (2009). Grupa šos muzikālos notikumu, ainu un prāta dēku pārstāstus un tēlojumus dēvē par Baltijas balādēm. Savukārt ieraksta nosaukums aizgūts no albuma pirmās kompozīcijas Neveiksmnieku vientulība, kuras pamatā ir lietuviešu dzejnieka Antana Jonīna vārdi («Pasaule tik skaisti griežas kā pēc muļķa stabules»). «Tā ir skumīga ironija gan par pēdējo gadu notikumiem, gan par mums pašiem,» paskaidro mūzikas autors un izpildītājs Edgars Šubrovskis.
Albums klausītāju aizved dzejiskā ceļojumā no Jonīna un Radauska gotiskajām antiutopijām līdz Tauna vasaras idillei, no Šubrovska laikmeta vērojumiem līdz Pētera Draguna un Andra Ogriņa pārlaicīgajām cilvēkdrāmām.
Grupa palikusi uzticīga savam tumšā folka skanējumam, radot asociācijas ar 90. gados aktuālo alternatīvā kantri strāvojumu (Califone, 16 Horsepower, Friends of Dean Martinez u. c.). Oskara Jansona dziesmā Rokas ar Sniedzes Prauliņas flautas iespēlēm ieskanas kaut kas no agrīnā Menueta. Skaņu auduma veidošanu ietekmējusi pašmāju, eiropiešu un amerikāņu folkmūzika, roks, drīmpops, senā mūzika (Ermoņiku balādīte) un, protams, balādes, kas ir sena stāstnieku muzikālā forma.
Īpaši veiksmīgas ir albuma pirmās četras kompozīcijas, kurās grupa demonstrē savu daudzveidību — gan katra dalībnieka individuālo muzikālo rokrakstu, gan vokālu. Grupas mūziķi radoši sadarbojas, nestrādā izolēti katrs savā istabas stūrī. Sniedze Prauliņa izpilda Oskara Jansona Arlekīnu un Bundzinieci, Jansons savukārt sacerējis dziesmas ar Šubrovska vārdiem (Dies dos). Pagājušogad publiski izskanējušās Sniedzes Prauliņas brīnišķīgās dziesmas Dzejnieks aranžējumu palīdzēja veidot Šubrovskis. Mūziķi cits citu jūt un organiski papildina, sasniedzot izcilu rezultātu.
Pie mazāk veiksmīgām dziesmām jāmin Nāve, visusvētā, kurai no dramaturģijas viedokļa trūkst pārsteiguma momenta, arī Dies dos straujais ritms līdz galam nenostrādā kopā ar balādisko dziedājumu, taču kopumā Muļķa stabule ir kārtējais Juuk meistardarbs.
Interesanti, ka arī albuma noformējums bija iecerēts pavisam cits, bet sākotnējā sadarbība pajuka, nojuka jeb izjuka. Tāpēc grupa devās uzrunāt gleznotāju Frančesku Kirki. Šubrovskis atzīst, ka ir liels Kirkes daiļrades cienītājs, un visi gājuši uz mākslinieces darbnīcu viesos. Tur tad no kataloga izvēlējušies uz diska vāka (vēlāk albums iznāks vinilplatē) redzamo gleznu. Tas ir fragments no Kirkes 1995. gadā tapušā audekla Pjero rītā un vakarā.
«Viņa sejas vaibstos ir kaut kas cildeni lepns, muļķīgi lepns. Kas man šķiet atbilstoši arī mūsu darbībai,» komentē Šubrovskis.
Caur seniem simboliem, dzejnieku tekstiem, folka tradīciju, tās mainīgumu un personīgo pieredzi, grupa jaunajās dziesmās spējusi veiksmīgi interpretēt to, kas mums daudziem aktuāls arī šodien.
Noklausies albumu:
Materiāls tapis sadarbībā ar žurnālu "Ir".
