15 °C
Turpinot latviešu tautas mūzikas apspēlēšanu džeza žanrā, klajā nācis zilo ezeru zemei veltīts pieredzējušā džeza bundzinieka Māra Briežkalna un viņa kvinteta albums Latgalian Evergreens. Trijās jaunā albuma kompozīcijās piedalījusies arī labi zināmā tautas mūzikas māksliniece, dziedātāja un koklētāja Biruta Ozoliņa. «Šis projekts ir kā emocionāls un informatīvs adapters, kas palīdz plašākai publikai atklāt skaistas un vēl nezināmas latviešu mūzikas noskaņas,» saka Biruta, viena no latviešu etnodžeza spilgtākajām balsīm.
Māra Briežkalna kvintets Latgalian Evergreens
(MMC ieraksti)
3,5 /5
Džeza un etnomūzikas elementu saplūšana Latvijā fiksēta jau pirmās brīvvalsts laikā, kad Jāņa Vītoliņa (1886—1955) dibinātais simfodžeza orķestris La-Si-Do interpretējis dažas tautasdziesmas. Kad Latviju nelikumīgi iekļāva PSRS sastāvā, populārā mūzika tika ideoloģizēta un pašdarbības kolektīvus pamazām pakļāva valdošajai repertuāra un atskaņošanas veida reglamentācijai. Pēc drūmajiem Staļina gadiem sekoja Hruščova atkušņa laiks, kad 1962. gadā notika pirmais Latvijas džeza mūzikas festivāls KIKOK. To organizēja Kinostudijas komjauniešu klubs, festivālā skanēja aktuāla Rietumu pasaules džeza mūzika, kas cenzūras atslābuma dēļ bija kļuvusi pieejamāka radošajai jaunatnei, bet festivāla noslēgumā trīs kompozīcijas izpildīja Raimonda Paula trio — pēdējais no skaņdarbiem bija latviešu tautasdziesmas Aijā, žužū pārlikums džeza trio sastāvam.
1967. gadā Tallinas džeza festivālā latviešu kvarteta Zvaigznīte izpildījumā skanēja džeza improvizācija, kurā bija iestrādāta tautasdziesma Pār gadskārtu Jānīts nāca. Džeza pētnieks Indriķis Veitners (viņš arī muzicējis kopā ar Birutu Ozoliņu) min, ka aranžētājs un komponists Vitālijs Dolgovs arī ir aranžējis tautasdziesmas džeza apdarē.
Tikai 90. gados etnodžeza žanrs pamazām nostājās uz kājām. 1997. gadā Briežkalns ar trompetistu Gunāru Rozenbergu un saksofonistu Raimondu Raubiško izdeva albumu Kur tu teci, kurā džeza apdarē ieskaņotas tautasdziesmas. Sekoja Birutas Ozoliņas izcilais darbs Sirdsgrieži (2002), kurā džeza instrumentu paleti papildināja etno instrumenti un viņas projekta Patina ieraksti, kā arī Briežkalna kvinteta 2005. gada ieraksts Latvian Evergreens.
Tagad klajā laistais Latgalian Evergreens ir loģisks nākamais solis, kas piedāvā kvalitatīva, tiesa, izteikti tradicionāla džeza cienītājiem izbaudīt Latgales muzikālā mantojuma pērles.
Ieraksts tapis Latvijas Radio 1. studijā Pāvela Mališkina vadībā, māsterēts Lielbritānijā, un tā ieskaņošanā un radīšanā piedalījies saksofonists Kristaps Lubovs, pieredzējušais pianists Viktors Ritovs, mutes harmoniku un taustiņinstrumentu spēlētājs Raimonds Macats (Odis, Bāze 7) un basists Pēteris Liepiņš.
Māris Briežkalns atklāj, ka ideja par albumu radusies Teksasā. «Koncertējām ASV un viesojāmies pie Latvijas goda konsula Pītera Ragauša, kuram iepatikās mūsu disks Latvian Evergreens. Ņemot vērā savas latgaliskās saknes, viņš ierosināja, ka līdzīgu programmu varētu radīt, izmantojot Latgales muzikālo mantojumu. Ideja ir materializējusies šajā programmā.»
Albumā, kura noformējumā izmantots gleznotājas Kristīnes Kutepovas darbs — stilizēta latgaliešu vīriešu etnogrāfiskā josta —, iekļautas astoņas kompozīcijas. Ievadošā Rudiņs bolss ar Birutas Ozoliņas latgaliski dvēselisko dziedājumu, niansēto, atmosfērisko pavadījumu, sasaucas ar minēto Ozoliņas albumu Sirdsgrieži — ambienta, padziļināta iegremdēšanās Latgales muzikālā mantojuma dzelmē. «Mums nebija vajadzīga dziedātāja, bet balss,» sadarbību ar Birutu komentē Briežkalns.
Kā otrā kompozīcija albumā izskan kustīgā bosanovas lounge manierē apdarinātā latgaliešu tautasdziesma Auga, auga rūžeņa, kas nedaudz kontrastē ar sākumā uzdoto apcerīgi filozofisko toni. No plates (ierakstu iecerēts izdot arī vinila formātā) dramaturģijas viedokļa šī populārā melodija labāk iederētos albuma izskaņā kā bonuss. Skaņdarbā Latgalei lielisks ir Macats un viņa mutes harmonikas, šis pūšaminstruments iestrādāts arī dziesmā Še lazdu kryumeņi salopoja, kuru noslēdz Ozoliņas skandētā mantra Jumalo, jumalo.
Briežkalns ar domubiedriem radījis optimistisku, dzīvi apliecinošu Latgales skaņu ainavu, kurā Kristapa Lubova saksofona spēle ir tieša un bez aplinkiem. Frīdžeza atkāpes vai kādi netradicionāli spēles elementi un eksperimenti albumā nav atrodami, tiesa vairākas kompozīcijas balstās uz pietiekami sarežģītām poliritmiskām struktūrām.
Albums izskan ar 50. gadu retro popmūzikas meistara Bērta Bekaraka (Burt Bacharach, 1928—2023) cienīgu džeza, pat nedaudz gospeļmūzikas valsi Aiz azara malni meži, kas droši iederētos arī kādā pat ar džezu nesaistītā programmā. Briežkalns atzīst, ka savulaik ir izspēlējies frīdžezu un avangardu un šajā ierakstā vēlējies sniegt klausītājam tīru, nepārblīvētu vēstījumu, tikpat skaidru un vienkāršu kā pati tautasdziesmas melodija.
Kopumā Latgalian Evergreens ir viegli uztverams, tradicionāls džeza ieraksts, kurā atrodamas pazīstamas melodijas, un tas varētu piesaistīt plašu klausītāju loku, ne tikai džeza cienītājus.
Materiāls tapis sadarbībā ar žurnālu "Ir".
