Koncerti brīvdabā ir vasaras saldais ēdiens, kas īpaši priecē cilvēkus. Viens no tādiem gaidāms jau šonedēļ, 16. augustā Bruknā – uzvedums "Laiks. Tu. Lūgšana". Koncertā piedalīsies sitaminstrumentālisti Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis, dziedātāja Aleksandra Špicberga un vīru vokālā grupa. Programma guvusi atzinību un skanējusi jau vairākās Latvijas baznīcās.
Uzvedumā apvienojušies mākslinieki, kas ir Latvijas mirdzošās mūzikas zvaigznes, tostarp šīs sarunas viešņa, dziedātāja Aleksandra Špicberga. Viņa pārsteidz ar savu dziļumu un garīgumu ne tikai mūzikā, bet arī dzīvē. Aleksandra pašlaik studē JVLMA, taču ir ļoti aktīva savā radošajā darbībā, nu jau balvas "Kilograms kultūras" kategorijā "Starts" laureāte par koncertuzvedumu "Nestāstot". Saruna ar Aleksandru Špicbergu ir par mieru mūzikā un pasaulē, garīgās mūzikas ainu Latvijā, kā arī par sajūtām, dziedot solo Dziesmu svētkos.
Drīzumā gaidāms brīvdabas uzvedums Bruknā "Laiks. Tu. Lūgšana", kurā varēs dzirdēt arī Arvo Pērta mūziku. Kādas ir tavas sajūtas par šo mūziku?
A. Špicberga: Arvo Pērta mūzikā ir dziļums, tīras krāsas, uzreiz nolasāmas emocijas, tā mazliet ir pat meditatīva mūzika. Šajā programmā to iekļaut izvēlējās sitaminstrumentālisti Elvijs Endelis un Mikus Bāliņš, viņi veidoja instrumentālās aranžijas tieši sitaminstrumentiem. Arvo Pērts ir ļoti slavens ar savu minimālismu, izteikto plūdumu, monotonismu un krāsām.
Emocijas viņa mūzikā ir ļoti dziļas un pat garīgas, ļoti daudz runā par cilvēka dzīvi, vērtībām, ticību, ģimeni, kaut ko, kas ir pār cilvēkiem. Tāpēc arī man šķiet, ka šajā programmā kopsaucējs ir tas, kas nav ikdienā.
Mūsu ikdienai nepieciešama lūgšana, laiks, apstāšanās, koncertā tiešām vēlamies apturēt mirkli, laiku. Kad izpilda Arvo Pērtu, pārņem sajūta, ka laiks mazliet apstājas, ir laiks sadzirdēt savas domas un emocijas.
Mūsdienās cilvēkiem minimālisms varbūt pat nepieciešams: gan mūzika, gan dzīve ir tik pārsātināta.
Domāju, ka ne tikai mūzikā, arī mūsu kultūrā. Viss tiek saspiests, piepildīts ar visu iespējamo. Šķiet, mūzika šobrīd strādā uz kaut ko elementāru un vienkāršu, drīzāk tikai uz emocijām. Liekas, ka ir pazudis gars, tāpēc arī mūzikā, kas ir minimālistiska, mēģina noņemt visu lieko, atstāt vien gara skaņu un iekšējo cilvēka balsi. Komponists Andrejs Selickis teicis, ka pasaule ir piesārņota ar skaņām. Cilvēkiem nevajag komponēt komponēšanas dēļ vien, jāklausās un jāsadzird mūzika.
14.3 °C
