Vietējos autorus pieņemam arī tad, ja grāmata nav izdota, der arī interneta publikācijas labos medijos, ko var palasīt publiski.
Ir pašas maija beigas, Ventspilī karsts, tomēr ne tik karsts kā Rīgā, jo jūras gaiss un pilsēta veldzē.
Mēs ar Ievu Balodi sēžam Rakstnieku un tulkotāju mājas pagalmā un runājamies. Kādā brīdī pie kājām noguļas šīs vietas neformālais saimnieks kaķis Vatsons, istabiņās un ārpus tām rosās ciemos atbraukušie rakstnieki un tulkotāji.
Pirms pāris nedēļām atklātā amata konkursā un saskaņā ar SIA "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja" dalībnieku sapulces lēmumu Ievu iecēla par šīs mājas valdes locekli, un ir interesanti kopā ar viņu palūkoties uz to, kāda bija, ir un būs šī radošā vieta pašā Ventspils sirdī.
Pastāsti par sevi un par to, kā kļuvi par Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāju!
I. Balode: Mana aizmugure ir Rīga. Latvijas Universitātē pabeidzu filozofijas maģistrus, tad aizbraucu mācīties uz Centrāleiropas Universitāti, ko dēvē par Sorosa Universitāti Ungārijā. Tur apguvu politikas zinātni un ekonomiku. Atgriezos, sāku strādāt Eiropas Integrācijas birojā, kas virzīja Latviju uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Pēc tam biju Reģionālās attīstības aģentūrā, kas dalīja naudu mazāk attīstītiem reģioniem.
Man gribējās prom no Rīgas, bet ne uz ārzemēm, uz kādu Latvijas reģionu. Un man 2006. gadā piedāvāja darbu Ventspils rakstnieku un tulkotāju mājā. Zvanīja pati Andra Konste, kas šo projektu uzsāka un vadīja astoņpadsmit gadus un tikai nesen savu amatu atstāja. Bija nepieciešams cilvēks, kam būtu pieredze ar fondiem. Nebiju liela projektu rakstītāja, bet angļu valodu zināju un projektus sapratu.
Atbraucu uz Ventspili ar domu: kūrorts, jūra, daba, rakstnieki… bet gan jau sadzīvosim. No literatūras daudz nesapratu, bet man ļoti iepatikās.
Sākām strādāt, jo mājai bija jābūt pilnai jau no pirmās dienas – 2006. gada 30. jūnijā.
Pilnai ar cilvēkiem jau pirmajā dienā?
Jā! Mājai vajadzēja būt šajā datumā pilnībā gatavai uzņemt radošus viesus. Rakstīju nelielu iepazīšanās vēstulīti visām rakstnieku un tulkotāju organizācijām Eiropā. Atsaucība bija ļoti liela! Visi bija priecīgi par šo iespēju. Pat šaubu nebija, ka te jābrauc un ka Ventspils ir tā vērta. Vietējie atsaucās un ārzemnieki. 2006. gadā mums jau zvanīja no vācu rezidences "Literarische Colloquium Berlin". Viņiem bija liels projekts HALMA, ko sponsorēja "Bosch" fonds, lai veidotu un attīstītu literārās rezidences Austrumeiropā. Viss labi sakrita. Viņi uzaicināja mūs savā pulciņā, tur bija arī Lietuva, Igaunija, Balkānu valstis, Centrāleiropa, Ziemeļeiropa. Vēlāk tas rezidenču tīkls izplatījās arī Rietumeiropā.
12.2 °C
AKTUĀLI
