10 °C
Viens no Latvijas skaistākajiem sapņiem, turklāt ne vien kinojomā, bet arī visu tautu vienojošā vēlmē, piepildījās ASV Kinoakadēmijas balvu jeb "Oskaru" nesenajā ceremonijā naktī no 2. uz 3. martu, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" saņemot "Oskaru" kā labākajai pilnmetrāžas animācijas filmai.
Kopš šā brīža Latvijas kinoindustrijas spozme liekas gaiši spīdam pie kino debesīm. Taču, lai arī valdība piešķīrusi vienu miljonu eiro papildu finansējuma animācijas filmu projektu konkursiem, joprojām kopējais Latvijas filmu finansējums nav vērtējams kā augsts.
2025. gadā Latvijā kinonozarei piešķirti 7,5 miljoni eiro – tas ir mazākais finansējums Baltijas valstīs.
"Kultūrzīmes" izpētīja, kāds ir kino nozares finansējums Somijā, Lietuvā un Igaunijā.
SOMIJA: vispārēja kultūras finansējuma lejupslīde
Somijas Filmu fonda vadītājs, producents Lase Sārinens "Kultūrzīmēm" pauda, ka šis nav labs un priecīgs laiks ne Somijas kultūrai kopumā, ne arī filmu industrijai: "Kopš 2019. gada finansējuma samazinājums bijis trīs miljoni eiro, un baidāmies no tā, kāds tas būs nākamgad." Tiesa, salīdzinot ar Latviju, kino finansējums joprojām ir apjomīgs – 2024. gadā Somijas Filmu fonda kopējais budžets bijis 22,8 miljoni eiro un šogad tie ir 22,3 miljoni. Tomēr no kopējā projektu iesniegumu skaita iespējams atbalstīt vien trešdaļu.
Kā precizēja Sārinens, pirmais finansējuma samazinājuma vilnis par 1,5 miljoniem eiro noticis tāpēc, ka valsts mainījusi finansēšanas veidu ļoti daudzām kultūras institūcijām. "Agrāk Somijas Filmu fonds savus līdzekļus ieguva no loteriju fondiem, taču tas tika mainīts, un tagad mūsu un daudzu citu institūciju līdzekļi nāk no valsts budžeta. Pēdējos divos gados mūsu finansējuma samazinājums bija kā daļa no visaptveroša Somijas kultūras budžeta samazinājuma, un paredzēts, ka nākamajos gados šī lejupslīde būs vēl lielāka." Savā jaunajā stratēģijā Somijas Filmu fonds koncentrējoties uz fonda darbības nodrošināšanu un cenšoties līdz minimumam samazināt valsts finansējuma turpmāko lejupslīdi. Somijas labējā valdība kopš nākšanas pie varas 2023. gadā paziņojusi par prasību savu pilnvaru laikā, samazinot valsts kopējo parādu, samazināt valsts budžetu par četriem miljardiem eiro. 2024. gadā kopējais Somijas Kultūras un izglītības ministrijas budžeta samazinājums bijis aptuveni 50 miljoni eiro, un nākamgad tas prognozēts aptuveni 75 miljoni eiro.
Lase Sārinens sarunā skumji teic, ka Dānijā, kuras iedzīvotāju skaits līdzīgs Somijai, Kino institūta budžets esot trīs reizes lielāks. Norvēģijā – aptuveni divas reizes lielāks, bet Zviedrijā filmu nozarei tiek par aptuveni 15 miljoniem eiro vairāk nekā Somijā: "Mūsu kaimiņvalstu politiķi saprot kultūras ietekmi un to, ka filmu nozare ir svarīga ekonomikai."
LIETUVA: kino izaugsme un atpazīstamība
Kā "Kultūrzīmes" noskaidroja Lietuvas Kino centrā, aizvadīto lietuvieši uzskata par kino izaugsmes gadu, pasaulē lietuviešu filmu veidotāji bijuši uzmanības centrā biežāk nekā jebkad. Starp kinoteātros izrādītajām filmām 20% seansu rādītas nacionālās filmas, tās noskatījušies gandrīz 750 000 skatītāju, kas esot par 46% vairāk nekā 2023. gadā.
Arī valsts finansējums filmu sagatavošanai un ražošanai turpinājis konsekventi pieaugt. Kā pastāstīja Lietuvas Kino centra Filmu izplatīšanas, informācijas un mantojuma departamenta vadītāja Jana Mikuleviča, 2024. gadā Kultūras ministrijas kopējais budžets kino ražošanas, veicināšanas un administratīvajiem izdevumiem bijis gandrīz 10 miljoni eiro. Vaicāta, kuru brīdi sākusies Lietuvas kino finansējuma izaugsme, Mikuleviča vērtē, ka budžets ievērojami palielinājies pēc Lietuvas Kino centra izveides 2012. gadā. Pirms tam filmu finansēšanu pārvaldījusi Lietuvas Kultūras ministrija tieši. "Kopš centra izveides Lietuvas filmu industrija ir nepārtraukti augusi. Mēs esam ieviesuši daudzas finansēšanas programmas ražošanai, veicināšanai, izplatīšanai, mobilitātei un izglītības dotācijām. Saistībā ar Lietuvas ekonomikas augšupeju esam izveidojuši arī nodokļu atvieglojumu shēmu, kas atbalsta nozari. Tomēr pašreizējā nenoteiktībā ir grūti paredzēt, vai budžets turpinās palielināties."
Lietuvas Kino centra atskaitē par 2024. gadu pausts, ka viens no centra svarīgākajiem uzdevumiem ir Lietuvas kino atpazīstamības paplašināšana ārvalstīs. Filmu veidotāji, piedaloties dažādos starptautiskos pasākumos un prezentējot filmu projektus un jaunākās filmas, viesojušies 28 valstīs, vislielākais prezentāciju skaits noticis Igaunijā, Francijā, Vācijā, ASV. Lietuvas Kino centrs pērn kopumā finansējis 102 filmu izplatīšanas projektus ārvalstīs. Salīdzinot ar 2023. gadu, finansēto projektu skaits palielinājies par 20%.
