12.3 °C
Rīgā pie Nacionālā mākslas muzeja ievēroju jaunieti interesanta piegriezuma biksēs, ar panamu galvā.
"Manā garderobē galvenokārt ir drēbes diviem ģērbšanās stiliem, pirmais – klasiski "piedienīgais": uzvalks, neuzkrītoša izskata kurpes, T krekls vai pogājamais krekls.
Otrais – lielas, ērtas, brīvi krītošas drēbes. Esmu iecienījis izteiksmīgi platas bikses, pie kurām mēdzu valkāt kreklus ar sīku apdruku, piemēram, ar mazu ziediņu rakstu," man atklāj rīdzinieks Artūrs Pauls Dzērve.
Šoreiz viņš tērpies viegla auduma biksēs ar zemo šekumu, dubultstriķīti jostas vietā, pie tām pieskaņots krekls un kājās zeķes ar ķirzaku atveidu.
Puisim ir interesants darbs, TV3 veidojot videomontāžu raidījumiem.
Bet jautāts par apģērba krāsu izvēli, Artūrs Pauls teic, ka tagad iecienījis tumšākus un arī sūnu zaļo toni, taču agrāk ļoti paticis zils, violets, kā arī zilganvioletais jeb indigo tonis.
"Piegulošas drēbes akcentē ķermeņa formu, ja gribas stilu pamainīt, tad var ieslīgt, piemēram, tik platās drēbēs, ka vairs grūti saprast, kas ir zem tām..." Zināmā mērā tāda kā maskēšanās?
"Šādā platā, brīvi plīvojošā apģērbā, noslēpjot ķermeņa formu, vairāk izpaužas valkātāja dvēseles gars nekā fizisks iemiesojums – kaut kas no japāniskā stila."
Viņš atzīst zaļo domāšanu un nenoniecina otrās elpas veikalus, jo tur var atrast īstas apģērba pērles.
