6.1 °C
Bērnu tautas deju ansamblis "Dzintariņš" atzīmē pastāvēšanas 70. gadadienu un noslēguma koncertā, kas norisināsies 25. maijā, Rīgā – Nacionālā Teātra lielajā zālē, atzīmēs ansambļa jubileju. Apmeklētājus sagaida svinīga atkalredzēšanās ar "Dzintariņa" zelta fonda dejām, ko izdejos aptuveni 200 esošie un ansambli absolvējušie dejotāji no dažādām paaudzēm. Savu māksliniecisko pienesumu jubilejas koncertam sarūpējuši Raimonds Pauls, Guntars Račs un citi "Dzintariņa" draugi.
"Lai atzīmētu dejas svētkus, esam sagatavojuši augstvērtīgu koncertprogrammu, un ceram, ka tādējādi iepriecināsim katru koncerta apmeklētāju. Gadu gaitā kolektīvā dejojuši vairāk nekā 10 tūkstoši dejotāju, un ansamblis ik gadu skatītājus priecē vidēji 100 koncertos gan Latvijā, gan citviet pasaulē. "Dzintariņā" bērni un jaunieši dejo līdz 18 gadu vecumam, un pēc absolvēšanas dejotāji nereti turpina dejas gaitas citos profesionālos deju kolektīvos, taču sirdī ansamblis un gūtās draudzības paliek uz mūžu. Ceram, ka daļu no šīs pieredzes varēsim nodot skatītājiem, atzīmējot ansambļa 70. jubileju kopā," pauž ansambļa "Dzintariņš" mākslinieciskā vadītāja Sanita Misika.
Ansambļa "Dzintariņš" pirmsākumi meklējami 1953. gadā, kad Poligrāfiķu kluba bērnu deju pulciņa vadītāja, izcilā deju pedagoģe Zinaīda Zeltmate kopā ar saviem mazajiem dejotājiem pārcēlās uz tagadējās Mazās ģildes telpām, kur "Dzintariņa" dalībnieki dejo arī pašlaik. Jau pēc neilga laika skatītājus priecēja pirmās koncertprogrammas – latviešu un citu tautu deju virknes, krāšņi pasaku uzvedumi, kā arī kolektīvs devās pirmajā koncertā ārpus Latvijas – uz Igauniju. Koncerti padarīja "Dzintariņu" par vienu no populārākajiem bērnu tautas deju ansambļiem Latvijā.
No 1991. līdz 2018. gadam ansambli vadīja godalgotā latviešu horeogrāfe un Zinaīdas Zeltmates meita Olga Freiberga, savukārt kopš 2018. gada ansambļa mākslinieciskā vadība uzticēta kādreizējai "Dzintariņa" dejotājai un repetitorei Sanitai Misikai, kuras vadībā ar plašu koncertprogrammu skatītājiem piedāvāta ansambļa 70. jubilejas atzīmēšana.
Noslēguma koncertā līdzās TDA "Dzintariņš" dejotājiem uz skatuves pievienosies un ar dziesmām priecēs bērnu vokālie ansambļi "Dzeguzīte" un "Knīpas un knauķi".
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
