7.2 °C
Eksperti aicina nepiebarot un nepievilināt lāčus, informēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Spalva.
Latvijā brūno lāču populācija pamazām pieaug, un pašlaik pētnieki uzskata, ka Latvijā ir ap 150 sugas īpatņu. Ziemeļvidzemē to klātbūtne kļūst arvien pamanāmāka. Rudenī, kad mežos dodas sēņotāji, ogotāji un pārgājienu cienītāji, jautājums par to, kā cilvēkiem sadzīvot ar šo aizsargājamo dzīvnieku, kļūst īpaši aktuāls.
Aptauja
Ko darīt ar brūnajiem lāčiem Latvijā?
VPR šomēnes Kārķos organizēja tikšanos, kurā iedzīvotāji satikās ar ekspertiem no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" un Igaunijas Vides pārvaldes.
Pirms domāt, kā rīkoties, ja sastapšanās ar lāci notiek, eksperti mudināja darīt visu, lai no tās izvairītos. Dodoties mežā, jāpaliek uz takām un ceļiem, jāuztur neliels troksnis, lai ķepainis cilvēku pamanītu un pats izvēlētos attālināties.
"Lielākoties lācis pats izvēlas no cilvēka attālināties - viņam ir laba oža un dzirde, un viņš mūs pamana pirmais,"
skaidroja DAP pārstāve Karīna Lazdāne.
Riskus līdzāspastāvēšanai rada cilvēku apzināta rīcība, kas pieradina lāci pie cilvēka klātbūtnes. Visbīstamākā kļūda ir dzīvnieka piebarošana. Īpaši aktuāli tas ir pašlaik, kad, piemēram, mednieki barotavās turpina atstāt barību mežacūkām, lai gan to skaits samazinājies un barība paliek neapēsta, vai gadījumos, kad cilvēki apzināti atstāj medu un citus kārumus, lai pievilinātu lāci.
Tikpat svarīgi ir neatstāt dabā ēdiena pārpalikumus cilvēku iecienītos maršrutos. Šādās situācijās ķepainis var sākt uztvert cilvēku kā barības piegādātāju un kļūt neatlaidīgs. Lāci var pievilināt arī komposta kaudzes piemājas teritorijās. "Lācis ir spēcīgs dzīvnieks ar labu atmiņu - ja viņš pierod pie viegli pieejamas barības, to mainīt ir ļoti grūti," atgādināja LVMI "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš.
Savā prezentācijā viņš arī uzsvēra, ka, pretēji izplatītajam priekšstatiem par dzīvnieka ēdienkarti, lāča uzturs pārsvarā sastāv no augu valsts produktiem - ogām, riekstiem un dzinumiem. Gaļa veido tikai nelielu daļu - galvenokārt maita, mazliet sevis izvēlēts medījums, kā arī kukaiņi, to kūniņas un kāpuri. Tomēr zināms, ka lācis kā īpašu kārumu mēdz izvēlēties medu. Tādēļ svarīgi, lai biškopji laikus ieviestu preventīvos pasākumus un padarītu dravas drošas, lai saldais našķis nebūtu viegli pieejams.
Tāpat aizsardzība nepieciešama arī mājlopiem. Kā vienā, tā otrā situācijā - elektriskie nožogojumi, sargsuņi un dažādi skaņas un spīdoši atbaidītāji palīdz samazināt lāča apciemojuma risku.
