11.2 °C
Vai atceries, kas tas ir? “Močennije jabloki” – pat nezinu, kā pareizi latviski sauc šo piemirsto produktu, jo mājās nekad to negatavojām. Skābēti āboli? Nu, apmēram.
- Antonovkas āboli
- Cukurs
- Sāls
- Ūdens
Šoruden, vērojot, kā no antonovkas ābeles birst lieli, skaisti āboli, un barojot ar tiem sivēnus un vistas, iekšā sāka celties zināmas senas sajūtas no krājēju-vācēju-pagrabā licēju-konservētāju laikiem. Tā kā žēl, tā kā "ziemā gribēsies un nebūs".
Nolasīju no zariem kastītēs, saliku pagrabā. Koks joprojām pilns. Izvārīju lielo katlu kompota tūlītējai ēšanai/dzeršanai. Izcepu vairākas reizes "dzintarkūku".
Kas ir dzintarkūka?
To tiešām vislabāk cept no antonovkām. "Apgrieztā" mitrā kūka, drīzāk pīrāgs: veidnē uz miziņas (ne plakaniski) saliek divas kārtas parupji sagrieztu ābolu šķēlīšu, saber ar cukuru, aplej ar biskvīta mīklu (klasiskā, kā lauku tortēm – x olas, x strīķētas miltu ēdamkarotes, x nestrīķētas cukura karotes, kur x – no 1 līdz bezgalībai atkarībā no veidnes lieluma), cep gatavu (nu, lai biskvītā iedurts sērkociņš iznāk ārā tīrs). No veidnes izkrata ārā uz šķīvja, āboli sanāk virspusē. Āboli ir sacepušies dzintaraini, saldi, bet apakšā mitrs, garšīgs biskvīts.
Bet ābele joprojām pilna. Ievārījums? Nu nē, to mizošanu, griešanu, maisīšanu…
Atmiņā atausa padomjlaiku sakņu veikals ar specifisku smārdu no sālījumu mucām un kartupeļu kastēm – hei, man taču kādreiz garšoja tie āboli no mucām! Reizēm iekšā skābētos kāpostos, reizēm peldoši sālījumā. Nez, kā tos gatavo? Bet ko gan mūsdienās nevar atrast internetā? Recepti noteikti var. Skat, visādi varianti, bet es, protams, pa vienkāršo.
Tātad: nolasa glītus, veselus, nesistus antonovkas ābolus, saliek tīrā traukā (plastmasas spainī, bet, ja tev ir koka muciņa, – pavisam labi). Uzvāra sālījumu: receptēs teikts par 100–200 gramiem sāls un 200–400 g cukura uz 10 litriem ūdens, es liku mazāk. Nu stipri mazāk nekā gurķu sālījumam. Sālījumu atdzesē un pārlej āboliem, uzliek slogu un pārklāj, lai mušas nesalien.
Trauks ar āboliem kādu nedēļu jātur siltā vietā, tad jānovāc vēsumā (pagrabā). Jāteic, ka mani āboli spainī līdz salam stāvēja vienkārši pie pakša, tad tika ienesti priekštelpā. Laikam tādēļ tie diez cik ātri ne(-skāba?-mirka?) un labu laiku bija vienkārši svaigi āboli ar mazliet sāļu miziņu. Šodien tad nu beidzot nogaršoti, tie ir, var teikt, tikko gatavi, un, visdrīzāk, būs gluži labi līdz pat pavasarim!
Ēdu un atceros bērnību.
PAR ŽURNĀLU "SPĪGANA"
"Spīgana" ir vienīgais ezoteriskas ievirzes žurnāls Latvijā, ko veido nevis žurnālisti, bet nozares praktiķi, daloties ar savām zināšanām, pieredzi un dzīvē pārbaudītiem ieteikumiem. Kopš iznākšanas sākuma (2020. gada februāra) "Spīgana" iepazīstina ar dažādām ezoterikas nozarēm – alternatīvās veselības praksēm, senajām zināšanām un šajā gadsimtā izveidotām sistēmām, kas rūpējas par cilvēka fizisko un garīgo veselumu, sava potenciāla un dvēseles uzdevuma apjautu.
Abonē žurnālu šeit.
