Light drizzle 11.2 °C
T. 23.10
Daina, Dainida, Dainis
SEKO MUMS
Reklāma
Pašreizējā sarežģītā ģeopolitiskā situācija ir pateicīga dažādu spekulāciju tulkiem. Tā tas noticis arī saistībā ar 2030. gadā iecerētajām izmaiņām ceļu lietošanas nodokļu politikā.
Pašreizējā sarežģītā ģeopolitiskā situācija ir pateicīga dažādu spekulāciju tulkiem. Tā tas noticis arī saistībā ar 2030. gadā iecerētajām izmaiņām ceļu lietošanas nodokļu politikā.
Foto: Zane Bitere/LETA

Satraukumu, pagalam neglaimojošu izteikumu un sašutuma vilni mediju aizvadītajā nedēļā vidē izraisīja Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora Tālivalža Vectirāna teiktais, ka visu transporta līdzekļu īpašniekiem par katru kilometru, kas nobraukts pa Latvijas ceļiem, būšot jāmaksā jauna nodeva.

Reklāma

Šajā sakarā sociālajos tīklos momentāni izplatījās ziņas, ka caurā valsts budžeta lāpīšanai jauns "iedzīvotāju aplaupīšanas nodoklis" it kā jau stāšoties spēkā nākamgad.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) oficiālie kanāli pacietīgi mēģināja skaidrot – ceļu lietošanas nodevu paredzēts mainīt vienīgi kravas automobiļiem, turklāt līdz 2030. gadam arī kravas auto nodeva paliks līdzšinējā kārtībā, proti, būs jāmaksā par vinjetēm. Savukārt 2030. gads esot termiņš, līdz kuram saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvu visā ES jāievieš vienādi principi, kā piemēros maksu par ceļu lietošanu, kravas automašīnu vinjetes aizstājot ar nodevu atbilstoši nobraukto kilometru skaitam. SM atkārtoti uzsver – izmaiņas, ko plāno ieviest no 2030. gada, paredzētas kravas auto virs trim tonnām. Tādas izmaiņas, kas attiektos arī uz vieglajām automašīnām, SM šobrīd neizskatot.

"Latvijas Avīze" mēģināja noskaidrot, kādēļ un ko īsti teica SM departamenta direktors, viņš bija pilnībā pārprasts vai arī pamats zināmam satraukumam autobraucējiem tomēr ir.

Pirmavots – raidījums krievu valodā

Ziņas pirmavots par gaidāmajām pārmaiņām, atsakoties no vinjetes, bijis Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) portāla raidījums "Kreiss" krievu valodā, kurā pagājušajā nedēļā pētīts jautājums, par kādiem līdzekļiem Latvijā turpmāk uzturēs un būvēs autoceļus. Tēma aktuāla, jo līdz šim viens no nozīmīgiem finanšu avotiem Latvijas autoceļu būvniecībai bija ES fondi, taču tagad mainījušās gan ES fondu prioritātes, gan piešķiršanas nosacījumi.

"Jaunajā plānošanas periodā ES fondu finansējums ceļiem nebūs pieejams," 

raidījumā paudis VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, tāpēc Latvijai esot jāskatās, piemēram, publiskās–privātās partnerības projektu virzienā. Raidījums bijis gandrīz 50 minūšu garš, un tajā vairāk nekā desmit minūtes izskanējusi arī nemontēta intervija ar SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktoru Tālivaldi Vectirānu. Atbildot uz jautājumiem, viņš detalizēti skaidrojis, kā nākotnē varētu mainīties nodeva par ceļu lietošanu atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvas prasībām.

Vectirāna un žurnālista saruna notikusi latviešu valodā, bet tai pāri pārrunāts tulkojums krieviski. Departamenta vadītājs norādījis, ka nākamgad plānots palielināt nodevu par autoceļu lietošanu jeb par vinjeti, kas attiecoties vienīgi uz kravas transportu. 

Nodeva esot palielināta gan Lietuvā, gan Igaunijā, tagad to darīšot arī Latvija, iegūstot papildus 25 miljonus eiro 2025. un arī 2026. gadā.

Vienlaikus ministrija esot sagatavojusi likumprojektu par Autoceļu lietošanas nodevu, lai no 2030. gada pārietu uz kārtību, ka nodevu iekasēs nevis par laika periodu, bet par katru automašīnas nobraukto kilometru atkarībā no tās izmēra, dzinēja draudzīguma videi un citiem parametriem. Vectirāns raidījumā cita starpā arī izteicies, ka nākotnē šīs izmaiņas varētu attiekties arī uz cita veida transportlīdzekļiem, tostarp vieglajiem automobiļiem. Taču uzsvēris – ja notiktu pāreja uz šādu kārtību arī privātajam transportam, būtu jāpārskata arī citi nodokļi, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodeva tādā gadījumā vai nu ievērojami samazinātos, vai būtu jāatceļ pavisam.

Reklāma
Reklāma
Satiksmes ministrija skaidro, ka plānoto izmaiņu primārais mērķis ir atgūt ceļu būvē ieguldītās izmaksas un turpināt uzturēt un būvēt jaunus ceļus.

Pārāk jūtīga "spekulācija"

Raidījumā Vectirāns arī uzsvēris, ka šīs izmaiņas tomēr nenozīmēšot pāriešanu uz maksas ceļiem un nodokļa piemērošanai nobraukumu nemērīšot pēc odometra rādījuma. Izmaiņu primārais mērķis būšot atgūt ceļu būvē ieguldītās izmaksas, lai turpinātu uzturēt un būvēt jaunus ceļus. Tā kā vinjetes kravas mašīnām esot "plakana" nodeva, kas piemērota laikam, nevis nobraukumam un citiem nosacījumiem, tās varēs izmantot tikai līdz 2030. gadam.

Taču tehnoloģijas, lai uzstādītu jaunus "vārtus" uz Latvijas ceļiem un speciālus raidītājus uz katra smagā automobiļa borta, maksās ļoti dārgi. Tādēļ, lai atrastu ekonomiski pamatotus risinājumus, pirms ieviešanas būšot jāveic rūpīga izpēte. Darbs sāksies, veicot izmaiņas Ceļu nodevu likumā. 

Uz tiešu jautājumu, vai šī nodeva par katru nobraukto kilometru būs jāmaksā arī privātajam transportam, Vectirāns atbildējis: "Tā būtu liela spekulācija, lai teiktu – vai un kad attieksies." 

Vispirms esot jāvērtē, kā šo pieeju nodrošināt kravas transportam, un tikai pēc tam varētu domāt, vai un kā to attiecināt uz privāto transportu.

Uguns pakulās

Lai arī saruna kopumā bijusi savlaicīga un aktuāla, SM pārstāvja izteiktā ideja jeb pat tikai minējums par iespējamām izmaiņām arī vieglā transporta sektorā, turklāt diezgan tālā nākotnē, nekavējoši izraisīja daudz spekulāciju – gan no dažādu "ekspertu", gan arī valdības opozīcijas politiķu puses (piemēram, partija "Progresīvie" visus mēģinot pārsēdināt uz velosipēdiem u. tml.).

Diemžēl arī jāatzīst, ka šis "sarežģītās ģeopolitiskās situācijas" laiks ir pateicīgs dažādu spekulāciju tulkiem, jo cilvēkiem nemitīgi mainīgajā valsts noteikumu un likumdošanas grozījumu procesā ir grūti, brīžiem – neiespējami, orientēties. Jau paziņots, ka, piemēram, "parastajai" degvielai akcīzes nodoklis un Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) maksājamā ceļa nodeva, izejot obligāto tehnisko apskati, mašīnām ar iekšdedzes dzinējiem nākamgad būs dārgāka. Vai arī tā ir tikai "spekulācija"?

Līdz šim sabiedrībā valsts iestāde ar daudz augstāku reputācijas slieksni nekā atsevišķām valdības ministrijām ierasti bijusi CSDD. 

Taču šoreiz arī tās pārstāvis uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem par paredzētajām nodokļu izmaiņām atsūtīja izvairīgu komentāru: "Nodokļu politiku Latvijā veido noteiktas institūcijas. Satiksmes ministrijas atkārtotā saskaņošanā nodotā Ceļu nodevu likuma projekta apstiprināšana būs politiskās izšķiršanās jautājums. Ja šādi noteikumi un likums tiks apstiprināts, CSDD nodrošinās tā izpildi – ceļu infrastruktūras nodevas iekasēšanu un administrēšanu, līdzīgi kā tas notiek jau tagad ar vinješu iekasēšanu."

Satiksmes ministrijas pārstāvis: Attieksies uz kravas auto

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns "Latvijas Avīzei" komentē: "Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu ceļu infrastruktūras nodeva ir noteikta atkarībā no transportlīdzekļa radītā piesārņojuma un nobrauktā attāluma, tādējādi veicinot taisnīgāku pieeju attiecībā uz braucējiem un atbildīgāku un videi draudzīgāku transportlīdzekļu lietošanu.

Plānoto izmaiņu primārais mērķis ir atgūt ceļu būvē ieguldītās izmaksas un turpināt uzturēt un būvēt jaunus ceļus. Vinjetes ir nodeva, kas piesaistīta laikam, nevis nobraukumam un citiem nosacījumiem, un tās varēs izmantot tikai līdz 2030. gadam. Ieviešot ceļu nodevu, tā aizstās vinjeti kravas auto, smagākiem par trīs tonnām. Jaunajā kārtībā par pamatu būs būvniecības, finansēšanas un citas izmaksas, kas ietekmēs nodevu, savukārt nodevas aprēķināšanā tiktu ņemti vērā ne tikai nobrauktie kilometri, bet arī citi parametri – dzinēja izmeši, kaitējums videi, transporta radītais troksnis u. c.

Turklāt šīs izmaiņas joprojām primāri attieksies uz direktīvā paredzēto obligāto tvērumu kravas automašīnām un tikai uz valsts galvenajiem ceļiem, kā arī atsevišķiem reģionālajiem ceļiem. 

Tehnoloģijas, kas varētu veikt aprēķinus, varētu izmaksāt ļoti dārgi, tāpēc vispirms jāveic rūpīga izpēte, lai atrastu ekonomiski pamatotus risinājumus.

Situācija ES valstīs ir atšķirīga, citas valstis to ir ieviesušas, savukārt citas izveido pašlaik. Piemēram, Lietuva jau vairākus gadus risina ceļu nodevas par attālumu ieviešanas optimālāko veidu, Latvijā izmaiņas plānots ieviest no 2030. gada.

Pašreiz ar autoceļu lietošanas nodevu saistītās lietas nosaka Autoceļu lietošanas nodevas likums un Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība. SM sagatavotās izmaiņas likumos paredz arī grozījumus attiecībā uz administratoriem, lai samazinātu nodevu administrēšanas izmaksas un administratīvo slogu. Viens no nodevas administratoriem šobrīd ir CSDD, arī turpmāk tā loma būtiski nemainīsies, bet būs papildu deleģējumi."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma