Mediju sapieri. Nepilsoņiem uzbāžas ar Latvijas pasi?

Nesen sociālo tīklu lietotnē "TikTok" kāda krievu jauniete pauda sašutumu par to, ka viņas astoņpadsmitgadīgajam brālim, kurš veco nepilsoņa pasi vēlējies nomainīt pret jaunu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) pret viņa gribu esot izsniegta Latvijas Republikas pilsoņa pase.

Brālim šo pasi nevajagot, viņš vēloties atpakaļ savu nepilsoņa personu apliecinošo dokumentu, apgalvoja jauniete: "Šodien notika tāda situācija: mans brālis aizbrauca mainīt pasi (viņš nav Latvijas pilsonis, un viņam ir 18 gadu), un viņš saņēma Latvijas pilsoņa pasi. (..) Cik es zinu, tādu tiesību nebija, jo abi vecāki ir nepilsoņi. (..) Varbūt ir kādi jauni likumi, bet, cik es zinu, nekā tāda nav un nebija. Ja tu atdevi nepilsoņa pasi, tad tu atpakaļ to dabū. Kad brālim iedeva pasi, darbinieki neprasīja: varbūt jūs gribat nemainīt pret Latvijas pilsoņa pasi? Nē, nekā tāda nebija. Tad kāpēc viņam neizsniedz nepilsoņa pasi? Vai tāpēc, ka janvārī būs iesaukums [valsts aizsardzības dienestā] un nav kam iet? 

Tagad interesējos, vai viņi mainīs atpakaļ uz nepilsoņa pasi. Ja to nedarīs, tad būs jāceļ skandāls, tāpēc ka, cik es zinu, tā vienkārši nevar būt."

Pēc tam kad "Latvijas Avīze" krievu jaunietes video bija nosūtījusi PMLP, tā nekādus komentārus nevarēja sniegt, jo pārvaldes rīcībā neesot datu ne par video sižeta autori, ne arī viņas brāli. Toties Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim ("Vienotība") gan bija ko teikt par pieminēto personu. Viņš saņēmis informāciju, ka videosižeta autore ir Alina Anna Vojevoda, kura no Latvijas pārcēlusies uz Krieviju un regulāri nonākot drošības dienestu uzmanības lokā ar agresīviem ierakstiem "TikTok". Bet viņas brālis esot Latvijas pilsonis jau kopš 2021. gada. Kad "Latvijas Avīze" PMLP bija iepazīstinājusi ar drošības dienestu konstatēto un interesējās, kāds bijis Vojevodas brāļa pilsonības iegūšanas juridiskais pamats, PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe sacīja: "Pārvalde izvērtēja konkrētās lietas apstākļus un konstatēja, ka Latvijas pilsonība iegūta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam."

Kaut arī Krievijā dzīvojošās sižeta autores maldinošo un PMLP apmelojošo video bija noskatījušies gandrīz 24 tūkstoši cilvēku un sabiedrības interesēs būtu atmaskot šīs sievietes melus, tomēr konkrētāku informāciju PMLP nevēlējās sniegt. Pārvalde uzskata, ka ikviens, kas vēloties uzzināt, kā iegūt Latvijas pilsonību, to varot izdarīt, izlasot pārvaldes mājaslapā internetā publicēto Pilsonības likumu un Ministru kabineta noteikumus. 

Tie nepieļauj Latvijas pases dāvināšanu nepilsonim, bet stingri reglamentē kārtību, kā likumīgā veidā pilsonis var iegūt savu identitāti apliecinošu dokumentu.

Tā kā Vojevodas brālim, pēc māsas sacītā, esot astoņpadsmit gadu, tad uz viņu attiecas valstī noteiktā kārtība, kādā bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu, kas dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, atzīst par Latvijas pilsoni. Šādai personai, kura visu laiku ir bijusi nepilsonis un arī kuras vecāki ir nepilsoņi, Latvijai ir jābūt pastāvīgajai dzīvesvietai. Turklāt vienam no vecākiem, ar kuru bērns dzīvo, Latvijai kā pastāvīgajai dzīvesvietai ir jābūt ne mazāk kā pēdējos piecus gadus. Bērns vai jaunietis atzīstams par Latvijas pilsoni arī tad, ja bērna māte ir nepilsone vai bezvalstniece un dzimšanas akta ierakstā nav ziņu par bērna tēvu vai arī ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs ir miris. Pieminētie valdības noteikumi ļauj 15–18 gadu vecam jaunietim pašam, nevis viņa vecākiem, iesniegt iesniegumu PMLP par Latvijas pilsonības piešķiršanu, kas dod tiesības viņam saņemt Latvijas pilsoņa pasi. Šim nolūkam ir nepieciešams dokuments, kas apliecina pēdējo piecu gadu pastāvīgu dzīvošanu Latvijā (piemēram, izglītības iestādes izziņa u. c.). Tiek pieprasīts arī dokuments, kas apliecina latviešu valodas prasmi, proti, izziņa un apliecība par vispārējās pamatizglītības iegūšanu latviešu valodā vai arī Izglītības satura un eksaminācijas centra pēc 2011. gada 31. augusta (derīguma termiņš pieci gadi) izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka, beidzot 9. klasi, pilsonības pretendents ir saņēmis centralizētajā eksāmenā latviešu valodā ne mazāk par 50 procentiem, bet, beidzot vidusskolu, ne mazāk par 20 procentiem. No latviešu valodas prasmes pārbaudes ir atbrīvoti jaunieši, kuriem ir noteikta invaliditāte, ko apliecina invaliditātes apliecība vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums par invaliditātes noteikšanu.

Gadījumā, ja nevar iesniegt kādu no iepriekš minētajiem dokumentiem, kas apliecina latviešu valodas prasmi, jaunietis tiek nosūtīts uz latviešu valodas prasmes pārbaudi, kas notiek Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Rakstot iesniegumu PMLP, pilsonības pretendentam cita starpā ir jāapliecina, ka viņš nav notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu Latvijā vai kādā citā valstī. Nepietiek tikai ar to, ka PMLP ir saņēmusi pieminētos dokumentus un tos izskatījusi. 

To, vai konkrētā persona, kas vēlas kļūt par Latvijas pilsoni, atbilst Pilsonības likuma prasībām, izvērtē Valsts drošības dienests.

Visticamāk, ka videosižeta autores brālis ir vēlējies saņemt Latvijas pasi, lai izmantotu tos labumus, ko tā sniedz tās īpašniekam, dzīvojot Eiropas Savienībā. Taču Latvijas pilsonim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un viens no tiem ir piedalīties valsts aizsardzības stiprināšanā, kas acīmredzot bijis iemesls šim viltus stāstam par uzspiesto pilsonību.