Partly cloudy 5.1 °C
S. 18.01
Antis, Antons
SEKO MUMS
Reklāma
Sociālo tīklu lietotāji pēdējā gada laikā gan "Rimi", gan "Maxima" veikalos pamanījuši atsevišķus uzkrītošus misēkļus ar norādēm pie produktu izcelsmes valsts. Dažādu tehnisku un cilvēcisku kļūdu dēļ par ražojumu izcelsmes valsti norādīta agresīvā Ziemeļkoreja, lai arī patiesībā produkti vesti no citām valstīm.
Sociālo tīklu lietotāji pēdējā gada laikā gan "Rimi", gan "Maxima" veikalos pamanījuši atsevišķus uzkrītošus misēkļus ar norādēm pie produktu izcelsmes valsts. Dažādu tehnisku un cilvēcisku kļūdu dēļ par ražojumu izcelsmes valsti norādīta agresīvā Ziemeļkoreja, lai arī patiesībā produkti vesti no citām valstīm.
Foto: No sociālajiem tīkliem

Norāde par pārtikas produkta izcelsmes valsti uzraksta veidā vai ar karodziņu veikalā ir obligāta kopš pagājušā gada septembra, dodot veikalniekiem laiku pilnībā prasībai pielāgoties līdz šā gada februāra beigām. Dzīve rāda, ka vismaz pagaidām šiem "karodziņiem" ne vienmēr var uzticēties, trāpās arī pircēju maldināšana, tāpēc kritisks skats uz sniegto informāciju jāsaglabā, arī iepērkoties veikalā.

Reklāma

Saprotamu iemeslu dēļ veikalā uz cenu zīmēm cilvēki visbiežāk pamana kādas plaši sankcionētas un agresīvi noskaņotas valsts karogu, par ko mēdz paust savu sašutumu sociālajos tīklos. Sak, kā gan tas nākas, ka pie mums ienāk šādas izcelsmes pārtikas produkti un kāpēc mēs atbalstām noziedzīgu režīmu, izplatot tās ražojumus.

Ziemeļkorejas "lāsts"

Tā pērnvasar sociālajos tīklos uzplaiksnīja sašutums par "Ziemeļkorejas" plūmēm "Maxima" veikalā, bet novembrī "Rimi" plauktos cilvēki pamanīja šai pašai valstij pierakstītu smūtiju. Par abiem gadījumiem sociālie tīkli vārījās neapmierinātībā, pircējiem uzrādot arī vēl dažus citus veikalos pamanītus produktus, kas it kā nākuši no Krievijas karā pret Ukrainu iesaistītās zemes.

Tomēr cepiens par iespējamo atbalstu agresīvajai, starptautiski plaši sankcionētajai valstij izrādījās nepamatots. 

Noskaidrojās, ka preces nākušas pavisam no citām zemēm un provokatīvais karodziņš vai uzraksts uzradies tikai cilvēciskas vai tehniskas kļūdas dēļ. Tātad, ja ir kāds pamats cilvēku neapmierinātībai, tad tas ir par pircēju maldināšanu.

Cita starpā nozari uzraugošā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru redzeslokā nonācis gadījums, kad tirdzniecības vietā nebija norādīta informācija par agresorvalstī – Baltkrievijā – ražota degvīna izcelsmi.

Prasību par "karodziņiem" likumā ierosināja pieci Saeimas deputāti: Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Jānis Patmalnieks ("JV") un Andris Šuvajevs ("P"). Viņi pamatoja: "Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē. 

Patērētājiem ir tiesības izdarīt brīvi savu izvēli, ņemot vērā dažādus aspektus, tostarp paužot savu nostāju dažādos jautājumos ar saviem iepirkšanās paradumiem."

PVD izķer nepareizus "karodziņus"

Runājot par šīs normas ieviešanu dzīvē, problēma ir plašāka. Nepareizi karodziņi vai valstu nosaukumi mēdz parādīties arī pie precēm, kuru izcelsme nav saistīta ar agresīvu režīmu valstīm. Ierindas pircējam šādas kļūdas ir grūtāk pamanāmas un droši vien arī mazsvarīgākas, taču šādas neatbilstības kopš pērnā septembra izķer PVD inspektori. Obligāta prasība par pārtikas preču izcelsmes valsts norādi uz cenu zīmes ir spēkā nepilnus piecus mēnešus, bet daļa tirgotāju to veica jau iepriekš brīvprātīgi. Pēc PVD sniegtās informācijas par trīs mēnešos veiktajām pārbaudēm, 14% gadījumu atklājies, ka pircējiem norādītā informācija par produkta ražotājvalsti nav atbildusi preces marķējumā vai pavaddokumentos sniegtajiem datiem.

Pagaidām nesoda, bet skaidro

Līdz martam tirgotājiem vēl dots laiks pielāgoties jaunajām likuma prasībām. "Gadījumos, kad tiek konstatēti pārkāpumi, PVD uz to norāda tirgotājam, un tam pārkāpums ir jānovērš," atzīmē PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga. "Soda sankcijas pagaidām netiek piemērotas."

Reklāma
Reklāma

Stāstot, kā mainīsies PVD taktika no marta, Grīnberga teic: 

"Ja tiks konstatēts, ka uzņēmums ignorē jauno normatīvo aktu prasību un tā netiek ieviesta arī pēc aizrādījumiem, tad var tikt lemts arī par soda sankciju piemērošanu. 

Tās tiks noteiktas saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 33. pantu." Likums par šādu pārkāpumu kā sodu paredz brīdinājumu vai naudassodu līdz 1000 eiro. "PVD mērķis gan nav sodīt uzņēmumu, bet gan panākt prasību ievērošanu," atzīmē dienesta pārstāve.

Kopumā izdodas, bet…

Tirgotāji stāsta, ka jauno likuma normu ieviešana prasījusi lielu ieguldījumu – nācies salāgot gan digitālās sistēmas, gan ieguldīt cilvēkresursus.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana informē, ka šā tīkla veikalos tiek izmantotas digitālās cenu zīmes, kurās izmaiņas iespējams veikt attālināti, automātiski tās nomainot visās tirdzniecības vietās.

"Tomēr ir arī savi izaicinājumi, ar ko saskaramies jauno prasību kontekstā, proti, limitēts krāsu daudzums, ko varam izmantot digitālajā cenu zīmē, ierobežo valstu karogu attēlošanu. Tādēļ apsveicama ir iespēja izcelsmes valsti norādīt arī vārdiski, nevis grafiski," piebilst "Lidl" pārstāve.

Hasana: "Lai gan "Lidl" tīklā izmantotais cenu zīmju formāts ir paliels, ir problemātiski ietilpināt cenu zīmē visu likumā prasīto informāciju. 

"Lidl" ir starptautisks uzņēmums, pārstāvēts 32 valstīs, un strādā pēc vienotiem konceptiem, šajā ziņā arī ar digitālajām cenu zīmēm ir izaicinoši pielāgot šādu prasību, kas šobrīd izvirzīta vienīgi Latvijā."

"Attiecīgo cenu zīmju izstrāde mūsu gadījumā nozīmē 11 dažādu procesu un sistēmu apvienošanu, kā arī 15 dažādu nodaļu komandu ikdienas darbu," jaunās likuma prasības ieviešanu komentē "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Viņa skaidro, ka cenu zīmju nomaiņa notiek pakāpeniski un to plānots pilnībā pabeigt līdz 28. februārim, kā to prasa likums: "Pašlaik visām plašāk izmantotajām cenu zīmēm "Rimi" veikalos izcelsmes valsts jau tiek norādīta atbilstoši likumam."

Arī "Maxima Latvija" veikusi nepieciešamos priekšdarbus, lai nodrošinātu jauno cenu zīmju izvietojumu veikalu plauktos. Uzņēmuma komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule skaidro, ka tas prasījis gan digitālo sistēmu pielāgošanu, gan manuālu darbu: "Tika vizuāli pielāgotas un nomainītas tūkstošiem cenu zīmju, kas prasīja ievērojamu administratīvu resursu un kolēģu ieguldījumu."

Reklāma
Reklāma

Gadās tehniskas ķibeles

Skaidrojot, kā pagājušā gada nogalē "Rimi" parādījās "Ziemeļkorejas" smūtijs, veikala pārstāve skaidro, ka konkrētais produkts patiesībā ir ražots Nīderlandē. Bite: 

"Tehniska kļūme radusies, veicot uzlabojumus IT sistēmās. Pēc noklusējuma cenu zīmju sistēmā ir redzamas visas valstis, attiecīgi notika tehniska kļūda, mainot dažādus parametrus."

Līdzīgi par "Ziemeļkorejas" plūmēm skaidrojusi "Maxima" pārstāve Dupate-Ugule: "Šis ir atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēļ, veicot preču zīmju nomaiņu uz akcijas cenu. Strādājam pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas nepieļautu nākotnē." Patiesībā šie augļi nāca no Ziemeļmaķedonijas.

Vienlaikus aptaujāto tirdzniecības ķēžu pārstāvji uzsver, ka viņu pārstāvētajos veikalos netirgo sankcionēto valstu sarakstā esošajās zemēs ražotu produkciju.

"No agresorvalstu produktiem atteicāmies, tiklīdz sākās karadarbība, un arī šobrīd rūpīgi sekojam tam, lai šo valstu produkcija nebūtu nopērkama mūsu veikalu tīklā," uzsver "Maxima Latvija" pārstāve Dupate-Ugule.

"Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī "Rimi" darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret Krievijas militāro agresiju, jau uzreiz pēc kara sākuma pieņēmām lēmumu pārtraukt Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību, izņemot tās no mūsu veikalu plauktiem. Tāpat "Rimi" nav nopērkami Ziemeļkorejā ražoti produkti," atzīmē Bite.

Arī Hasana informē, ka "Lidl Latvija" sortimentā nekad nav bijuši produkti un preces, kuru izcelsmes valsts būtu Krievija vai Baltkrievija.

Tomēr ne visiem Latvijas tirgotājiem ir šāda pilsoniska stāja. 

"Latvijā joprojām var iegādāties arī Krievijā ražotus pārtikas produktus, jo citas Eiropas Savienības dalībvalstis nekādus ierobežojumus to ievešanai nav noteikušas. Nonākot kopējā tirgū, Krievijā ražotās preces var tikt vestas uz jebkuru citu dalībvalsti," norāda Vineta Grīnberga.

Uzziņa

Ko prasa likums?

Dzīvnieku izcelsmes produktiem prasība par ražotājvalsts uzrādīšanu cenu zīmē spēkā bijusi jau senāk, bet attiecībā uz visām pārtikas precēm šāda norma ir spēkā kopš 2024. gada 1. septembra.

Informācija par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, pēc tirgotāja izvēles jānorāda:

  • produkta cenu zīmē;
  • pie produkta vai produktu grupas;
  • pie tirdzniecības vietas (ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī).

Pārtikas produkta ražotājvalsti var norādīt:

  • rakstveidā (valsts nosaukums);
  • izmantojot valsts karoga attēlu;
  • agresorvalstu (Krievijas un Baltkrievijas) produktiem izcelsmes valsts jānorāda tikai rakstveidā (Ziemeļkoreja likumā nav minēta).

Avoti: Pārtikas aprites uzraudzības likums; Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma