Norāde par pārtikas produkta izcelsmes valsti uzraksta veidā vai ar karodziņu veikalā ir obligāta kopš pagājušā gada septembra, dodot veikalniekiem laiku pilnībā prasībai pielāgoties līdz šā gada februāra beigām. Dzīve rāda, ka vismaz pagaidām šiem "karodziņiem" ne vienmēr var uzticēties, trāpās arī pircēju maldināšana, tāpēc kritisks skats uz sniegto informāciju jāsaglabā, arī iepērkoties veikalā.
Saprotamu iemeslu dēļ veikalā uz cenu zīmēm cilvēki visbiežāk pamana kādas plaši sankcionētas un agresīvi noskaņotas valsts karogu, par ko mēdz paust savu sašutumu sociālajos tīklos. Sak, kā gan tas nākas, ka pie mums ienāk šādas izcelsmes pārtikas produkti un kāpēc mēs atbalstām noziedzīgu režīmu, izplatot tās ražojumus.
Ziemeļkorejas "lāsts"
Tā pērnvasar sociālajos tīklos uzplaiksnīja sašutums par "Ziemeļkorejas" plūmēm "Maxima" veikalā, bet novembrī "Rimi" plauktos cilvēki pamanīja šai pašai valstij pierakstītu smūtiju. Par abiem gadījumiem sociālie tīkli vārījās neapmierinātībā, pircējiem uzrādot arī vēl dažus citus veikalos pamanītus produktus, kas it kā nākuši no Krievijas karā pret Ukrainu iesaistītās zemes.
Tomēr cepiens par iespējamo atbalstu agresīvajai, starptautiski plaši sankcionētajai valstij izrādījās nepamatots.
Noskaidrojās, ka preces nākušas pavisam no citām zemēm un provokatīvais karodziņš vai uzraksts uzradies tikai cilvēciskas vai tehniskas kļūdas dēļ. Tātad, ja ir kāds pamats cilvēku neapmierinātībai, tad tas ir par pircēju maldināšanu.
Cita starpā nozari uzraugošā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru redzeslokā nonācis gadījums, kad tirdzniecības vietā nebija norādīta informācija par agresorvalstī – Baltkrievijā – ražota degvīna izcelsmi.
Prasību par "karodziņiem" likumā ierosināja pieci Saeimas deputāti: Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Jānis Patmalnieks ("JV") un Andris Šuvajevs ("P"). Viņi pamatoja: "Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē.
Patērētājiem ir tiesības izdarīt brīvi savu izvēli, ņemot vērā dažādus aspektus, tostarp paužot savu nostāju dažādos jautājumos ar saviem iepirkšanās paradumiem."
PVD izķer nepareizus "karodziņus"
Runājot par šīs normas ieviešanu dzīvē, problēma ir plašāka. Nepareizi karodziņi vai valstu nosaukumi mēdz parādīties arī pie precēm, kuru izcelsme nav saistīta ar agresīvu režīmu valstīm. Ierindas pircējam šādas kļūdas ir grūtāk pamanāmas un droši vien arī mazsvarīgākas, taču šādas neatbilstības kopš pērnā septembra izķer PVD inspektori. Obligāta prasība par pārtikas preču izcelsmes valsts norādi uz cenu zīmes ir spēkā nepilnus piecus mēnešus, bet daļa tirgotāju to veica jau iepriekš brīvprātīgi. Pēc PVD sniegtās informācijas par trīs mēnešos veiktajām pārbaudēm, 14% gadījumu atklājies, ka pircējiem norādītā informācija par produkta ražotājvalsti nav atbildusi preces marķējumā vai pavaddokumentos sniegtajiem datiem.
Pagaidām nesoda, bet skaidro
Līdz martam tirgotājiem vēl dots laiks pielāgoties jaunajām likuma prasībām. "Gadījumos, kad tiek konstatēti pārkāpumi, PVD uz to norāda tirgotājam, un tam pārkāpums ir jānovērš," atzīmē PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga. "Soda sankcijas pagaidām netiek piemērotas."