Kompensācijas mehānisms vēja parku tuvumā dzīvojošajiem: izaicinājumi un iespējas

Sabiedrības attieksme pret vēja parku būvniecību nebūt nav viennozīmīga. Pavasarī "Norstat Latvija" veiktās aptaujas dati liecināja, ka 62% respondentu atbalsta un drīzāk atbalsta vēja enerģijas projektu attīstību, savukārt vietnē "manabalss.lv" pāris mēnešu laikā ir savākti vairāk nekā 10,3 tūkstoši iedzīvotāju parakstu iniciatīvas "Par Latviju bez vēja parkiem" atbalstam.

Pagājušā gada rudenī valdība lēma, ka vietējai pašvaldībai un apkārtnes iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas līdz divu kilometru attālumā no šobrīd projekta stadijā esošajiem vēja parkiem, būs jāmaksā ikgadēja kompensācija kopienai 2500 eiro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa par katru vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu (MW). Šie līdzekļi ik gadu tiks maksāti vietējās pašvaldības kontā, un tā veiks tiešos maksājumus tuvumā esošajām mājsaimniecībām. Tiesa gan, atbalsts iedzīvotājam būs no vienas līdz trim minimālajām algām, kas pēc šī gada aprēķiniem ir no 740 līdz 2220 eiro gadā.

Jārēķinās ar tiesvedībām

Vēja enerģijas asociācija (VEA), kas tikusi iesaistīta kopienu maksājuma mehānisma izstrādē, uzskata – lai arī sākotnēji piedāvātais risinājums bija citāds, kompromisa rezultātā tas ir pieņemams visām pusēm. "Vēja enerģijas nozare kopumā pozitīvi vērtē ieviesto kompensācijas mehānismu. Gan tādēļ, ka ar laiku tas veicinās iedzīvotāju atbalstu vēja parku būvniecībai, gan arī tādēļ, ka pašvaldībām būs iespēja šos līdzekļus izmantot savu teritoriju attīstībai un iedzīvotāju labklājības celšanai. Ņemot vērā, ka vēja parki tiek attīstīti lauku reģionos, kur nereti ir samērā zema ekonomiskā aktivitāte, šāda papildu maksājuma ienākšana veicinās vietējo patēriņu," saka VEA izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe, norādot, ka ir ļoti svarīgi, lai šī jaunā mehānisma ieviešana notiktu caurspīdīgi un saprotami visām pusēm, lai iedzīvotājiem būtu iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā par pašvaldībām piešķirtā finansējuma izmantošanu. 

"Viens no riskiem, ar ko jārēķinās, ir tiesvedības, ja jauno regulējumu viennozīmīgi nevarēs piemērot vai tā piemērošanā tiks saskatītas diskriminējošas situācijas. 

Tāpat, iespējams, radīsies situācijas, kad vēja parks tiks uzbūvēts vienas pašvaldības teritorijā, bet iedzīvotāji, uz kuriem attieksies maksājums, atradīsies citas pašvaldības teritorijā. Arī Lietuvā, kur jau tiek īstenots atbalsta mehānisms, sabiedrībā daudz tiek runāts tieši par ieviešanas nepilnībām," stāsta VEA izpilddirektore.

Kompensāciju aprēķini atšķiras

"Citu valstu, piemēram, Dānijas, Vācijas un Beļģijas, pieredze rāda, ka, nodrošinot vietējai kopienai taustāmu labumu, tiek uzlabota sabiedrības iesaistīšanās un panākta pozitīvāka attieksme pret vēja parku būvniecību. Piemēram, Dānija ir noteikusi kompensācijas, kas nav apliekamas ar nodokļiem tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvāk par astoņiem maksimālajiem vēja enerģijas staciju augstumiem," stāsta K. Duka-Gulbe. Savukārt Igaunijā kompensācijas apmērs ir atkarīgs no saražotās elektroenerģijas daudzuma un elektroenerģijas tirgus cenas. "Summu aprēķina reizi gadā un vienlīdzīgi sadala starp vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldību. Maksimālā summa vienam iedzīvotājam ir sešu mēnešu minimālā alga. Igaunijā standarta likme ir "1%+" no vēja parka ieņēmumiem. "1+" izriet no tā, ka aprēķins ir balstīts uz ceturkšņa vidējo cenu, nevis stundas cenu, par kādu vēja parks saražojis elektroenerģiju. Atbalsts sabiedrībai ar šādu modeli veidojas apmēram 1,2% apmērā no vēja parka ieņēmumiem. 1 MW turbīna saražo aptuveni 3300 megavatsundas (MWh) elektroenerģijas gadā (ar 38% jaudas koeficientu). Ja vidējā cena ir 100 eiro/MWh, tad 1 MW saražo ap četriem tūkstošiem eiro ikgadējā atbalsta. Vēja turbīnas jauda parasti ir aptuveni 6 MW, kas veido ap 24 tūkstošiem eiro par vienu turbīnu gadā. Ja vidējā elektroenerģijas cena ir 50 eiro/MWh, atbalsts būtu aptuveni 12 tūkstoši eiro par vienu turbīnu gadā," kaimiņvalsts kompensācijas aprēķina metodoloģiju skaidro VEA izpilddirektore, atzīstot – lai arī Igaunijā līdz šim pieredze ar šādu modeli ir bijusi pozitīva, pašvaldības, kurās vēl nav vēja parku, bieži vien iebilst, ka kompensācijas summai vajadzētu būt vēl lielākai.

Lietuvā vēja enerģijas ražotājam jāmaksā viens eiro par katru saražoto MWh. "15% no šīs summas tiek novirzīti piecu kilometru rādiusā no vēja parkiem dzīvojošajiem iedzīvotājiem, par ko sabiedrībā notiek diskusijas, jo vislielāko ietekmi no vēja parkiem var izjust tie iedzīvotāji, kas dzīvo viena kilometra attālumā, līdz ar to pastāv uzskats, ka esošais princips nav taisnīgs pret tuvāk dzīvojošajiem. Tāpat arī nav skaidra mehānisma, kā vispār šis finansējums tiek sadalīts un kā tas tiek izmantots vietējo kopienu labā. Pašlaik Lietuvas atbildīgās institūcijas domā, kā šo mehānismu pilnveidot," informē VEA izpilddirektore.

Ekonomiskie ieguvumi jāvērtē plašāk

K. Duka-Gulbe norāda, ka kompensācijas maksājuma ieviešana nebūt nav vienīgais instruments, kā tiek atbalstītas vietējās kopienas. "Daudzi no attīstītājiem sarunājas ar iedzīvotājiem jau vēja parku plānošanas posmā un iesaista viņus lēmumu pieņemšanā. Piemēram, tiek organizēti projektu konkursi, kur iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt savas iniciatīvas, kuras tiek finansiāli atbalstītas. Tā top jauni sporta un spēļu laukumi, tiek ierīkots videi draudzīgāks apgaismojums, kā arī tiek atbalstītas dažādas jauniešu un senioru iniciatīvas. 

Būtiski, ka šādā veidā vietējā sabiedrība tiek arī saliedēta, tiek veidoti jauni paradumi sadarboties arī citos jautājumos," 

uzsver K. Duka-Gulbe, atzīstot, ka ieguvumi no vēja enerģijas ir jāskata plašākā kontekstā ar kopējiem ekonomiskajiem ieguvumiem, kas paredz zemākas elektroenerģijas cenas un vairāk saražotās elektroenerģijas, kas savukārt investoriem palīdzēs pieņemt gala lēmumu attīstīt ražotnes Latvijā. "Nereti pašvaldības norāda, ka vēja parkus atbalstīs tad, ja tiks garantēta kādas lielas ražotnes ienākšana viņu teritorijā, taču investors domā pretēji – viņš savu ražotni attīstīs tur, kur viņam piedāvās viņa vajadzībām atbilstošu elektroenerģijas daudzumu par zemu cenu."WindEurope" dati liecina, ka viena jauna vēja turbīna dzīves cikla laikā rada ekonomisko pienesumu 16 miljonu eiro vērtībā," uzsver VEA izpilddirektore.

Nesteidz dalīt lāčādu

Lai iepazītos ar pašvaldības un iedzīvotāju attieksmi pret vēja parka būvniecību un kompensācijas maksājumiem Limbažu novadā, "Latvijas Avīze" viesojās Salacgrīvas pagastā. Uz jautājumu, kā Limbažu novada pašvaldība plāno izmantot komforta maksājumus par vēja parku "Limbaži", kas, pēc "Latvijas Vēja parku" aprēķiniem, varētu veidot 204 līdz 340 tūkstošus eiro gadā atkarībā no uzbūvēto vēja turbīnu skaita, Limbažu novada Salacgrīvas apvienotās pārvaldes vadītājs Andris Zunde ir lakonisks, sakot: "Nedalīsim lāčādu, kamēr vēl lācis ir mežā!" Turklāt, tā kā lielākā daļa novada iedzīvotāju, kuri dzīvo divu kilometru rādiusā no vietas, kurā iecerēts būvēt vēja elektrostaciju, nevēlas to redzēt sava īpašuma tuvumā, arī pašvaldība ir nostājusies iedzīvotāju pusē. "Mēs aizstāvam viņu intereses un vēja parka būvniecību neatbalstām," uzsver A. Zunde, atzīstot, ka kompensācijas jeb sāpju nauda nav mainījusi iedzīvotāju attieksmi. Arī Dienvidkurzemes novadā, kurā plānots būvēt 11 vēja parkus, pašvaldība vēl nav sākusi diskusijas par to, kur ieguldīt komforta maksājumus. "Aprēķinus veikt ir pāragri, jo neviens no parkiem vēl nav nonācis līdz aktīvai būvniecības fāzei," teic Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs. Tāpat pašvaldībai trūkst informācijas, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par individuālajām kompensācijām, jo nav veiktas padziļinātākas sarunas ar skarto īpašumu īpašniekiem. "Pāvilostā varētu būt grūti mainīt šī brīža iedzīvotāju negatīvo nostāju par vēja parka "K2 Ventum" būvniecību, bet, piemēram, sabiedriskajās apspriešanās Kalētos un Bārtā par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu teritorijas plānojumu grozīšanai vēja parkam "Bārta DA" iedzīvotāji bija pozitīvi noskaņoti par kompensācijām, ko pašvaldība varētu ieguldīt vietējo pagastu infrastruktūras uzlabošanā," secina R. Kalējs.

Nevēlas fabriku meža vietā

Apciemojot Salacgrīvas pagasta lauku teritorijas iedzīvotājus, nākas secināt, ka noskaņojumu par labu vēja parka būvniecībai viņu īpašumu tuvumā solītās kompensācijas nav varējušas mainīt. Lauku sētas "Vāverītes" saimniece Guna Grote-Majore uzskata, ka nekāda sāpju nauda nespēs aizstāt apkārtnē esošo dabas daudzveidību. "Tiks iznīcināti gan putni, gan dažādas dzīvnieku sugas. 

Vēja parka attīstītāji teica, ka putni un dzīvnieki pārcelsies uz kādu citu teritoriju, bet kur gan viņi varēs aiziet, ja te visapkārt būs turbīnas, ap kurām izcirtīs mežu. 

Tāpat esmu uztraukusies par savu ģimeni – bērniem un vīra vecākiem, jo nav zināms, kādu ietekmi uz cilvēka veselību vēja ģeneratori atstās," saka G. Grote-Majore. Salacgrīvas pagasta iedzīvotāji pat ir izveidojuši biedrību, lai apvienotu spēkus un kopīgi cīnītos pret vēja parka būvniecību. "Arī es esmu šajā biedrībā. Kopā ar kaimiņiem studējam dokumentu kaudzes, sūtām viens otram informāciju, lai nepieļautu, ka mūsu acu priekšā tiks uzbūvēta šī lielā fabrika. Tāpēc jau esam izvēlējušies dzīvot pie meža – mierā un klusumā. Pie mūsu mājas ir upīte, pie kuras dzīvo zivju dzenīši, pļavā – mitinās dzērvju bari, tās te ir visapkārt, kaut arī ietekmes uz vidi novērtējumā bija minēts, ka te tādas neesot, tāpat ligzdo ērgļi un pūces, kā arī mīt dažādi reti meža zvēri," stāsta G. Grote-Majore, kuras attieksmi nespētu mainīt komforta maksājumi pat tad, ja viņas ģimenei tādi pienāktos.

"Nekādas kompensācijas nevar atsvērt mūsu šā brīža dzīvi, kad no rītiem varam klausīties putnu dziesmās un meža šalkoņā. To nav iespējams nopirkt ne par kādu naudu," uzsver "Vāverīšu" iemītniece Guna Grote-Majore, kuras ģimenei nemaz tāda nepienākas, jo īpašumā ir reģistrēta zemnieku saimniecība.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Zemnieku saimniecības paliks bešā

Kā izrādās, uz īpašumiem, kuros ir reģistrētas zemnieku saimniecības vai kādas citas juridiskas personas, piemēram, viesu nami, kompensācijas nemaz neattiecas. Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, ka kompensāciju mērķis ir sniegt atbalstu fiziskām personām, kuras dzīvo tuvu vēja elektrostacijām, nevis uzņēmējdarbības subjektiem. "Izstrādājot šo regulējumu, īpaša uzmanība tika pievērsta juridiskajiem aspektiem. Ja atbalsts tiktu piešķirts juridiskām personām, tas kvalificētos kā komercdarbības atbalsts, kas būtu jāapstiprina Eiropas Komisijā (EK). Ja EK piekristu šādai subsīdijai, tas nozīmētu, ka kompensācija tiktu attiecināta uz visiem juridiskajiem klientiem, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, piemēram, kafejnīcām, frizētavām un citiem uzņēmumiem, kas nav šī atbalsta mērķis," uzsver KEM, informējot: ja, piemēram, zemnieku saimniecības ietvaros esošā dzīvojamā māja vai tās daļa ir reģistrēta zemesgrāmatā uz fiziskas personas vārda, kompensāciju iedzīvotājs saņems. Taču liela daļa iedzīvotāju, lai arī ir neizpratnē par šādu lēmumu, pēc tām nemaz netīko. "Nekādas kompensācijas nevar atsvērt mūsu šā brīža dzīvi, kad no rītiem varam klausīties putnu dziesmās un meža šalkoņā. To nav iespējams nopirkt ne par kādu naudu," uzsver G. Grote-Majore.

Sola citus labumus

"Kā tiešie maksājumi palīdzēs mainīt iedzīvotāju noskaņojumu, rādīs laiks. Līdz šim mūsu pieredze liecina, ka plānoto vēja parku tuvumā ir gan skeptiski noskaņoti cilvēki, gan, tieši otrādi, tādi, kuri paši interesējas, vai vēja turbīnu iespējams izvietot uz viņa zemes, lai būtu iespējams saņemt atbalsta maksājumu," klāsta AS "Latvenergo" runasvīrs Andris Siksnis, norādot, ka vēja parks veicina ekonomisko aktivitāti, ko rada projekta attīstības, būvniecības un ekspluatācijas personāla plūsma uz reģionu un potenciālas darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem. "Tās iespējamas, gan pašiem iekļaujoties šajā plūsmā, gan veicot atbalsta funkcijas, piemēram, iesaistoties naktsmītņu, ēdināšanas un izklaides iespēju nodrošināšanā. Turklāt atjaunojamo energoresursu projektu būvniecības un uzturēšanas nolūkos bieži ir jāpilnveido ceļu infrastruktūra, kas var veicināt ceļu un citu transporta līdzekļu attīstības vai modernizācijas projektus šajās teritorijās," uzsver A. Siksnis. Viņš atzīst, ka Latvijā kopumā cilvēki piesardzīgi izturas pret dažādu būvniecības ieceru īstenošanu. "Iedzīvotāju attieksme pret vēja parkiem vairāk vai mazāk ir līdzīga visās teritorijās, un ir dabiski un saprotami, ka iesākumā rodas bažas par jauno un nezināmo, tieši tādēļ svarīga ir vietējās kopienas uzklausīšana un dialogs. Vienlaikus jāuzsver, ka bieži tomēr jāsastopas ar dezinformāciju un mītiem, īpaši sociālajos tīklos, retāk medijos. Šis fons veido spēcīgu, nostiprinātu un pietiekami izplatītu viedokli, kuru nevar vienkārši kliedēt, pastāstot patiesību. Taču 

cilvēki ir spējīgi kritiski domāt un izdarīt izsvērtus secinājumus, atšķirot emocijas no faktiem, tāpēc svarīgi vietējo kopienu iedzīvotājiem un citiem interesentiem rīkot nepastarpinātas tikšanās tieši ar ekspertiem, 

kas veikuši ietekmes uz vidi novērtējumu un spēj atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem, kas būtiski vietējai kopienai, un turpināt dialogu," secina A. Siksnis.

Šobrīd "Latvenergo" un tā meitasuzņēmums "Latvijas vēja parki" turpina izpēti astoņās potenciālajās vēja parku teritorijās. Šo parku kopējā jauda varētu būt 800 MW.

Vēja enerģijas asociācijā cer, ka sabiedrības attieksme pret vēja parkiem mainīsies, kad reāli tiks īstenots jaunais atbalsta mehānisms un kāda no pašvaldībām, kā arī iedzīvotāji varēs likt lietā kompensācijas maksājumus dzīves līmeņa uzlabošanai.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Laiks rādīs

"Sagaidāms, ka sabiedrības attieksme pret vēja parkiem mainīsies tad, kad reāli tiks īstenots jaunais atbalsta mehānisms (pagaidām vēl nav uzbūvēts neviens jauns vēja parks). Tomēr ir pāragri cerēt uz straujām izmaiņām attieksmē – tas prasīs laiku, jo visam ir inerce. Tajā brīdī, kad pašvaldības redzēs praktiskos ieguvumus, tās aizvien vairāk būs ieinteresētas, lai vēja parki tur tiktu uzbūvēti," secina K. Duka-Gulbe, uzsverot, ka daudz svarīgāk par taustāma labuma piedāvāšanu iedzīvotājiem ir savlaicīga un atklāta komunikācija starp vēja parku attīstītājiem un iedzīvotājiem. Jautāta, kāds būs kopējais finansiālais pienesums Latvijas pašvaldībām un iedzīvotājiem katru gadu, kad tiks uzbūvētas visas plānotās vēja elektrostacijas uz sauszemes, K. Duka-Gulbe teic – pieņemot, ka tuvāko piecu gadu laikā tiks izbūvēti vēja parki ar kopējo uzstādīto jaudu 1000 MW, tie būs 2,5 miljoni eiro gadā. "Savukārt, ja raugāmies vienas pašvaldības ietvaros, kur, piemēram, tiek izbūvēts vēja parks ar 16 turbīnām, kur vienas turbīnas jauda ir 6,2 MW, tad saņemtais maksājums gadā būs 248 tūkstoši eiro. No vienas turbīnas maksājums ir aptuveni 15,5 tūkstoši eiro, kas ir par 3,5 tūkstošiem eiro vairāk nekā Igaunijā," pastāsta VEA izpilddirektore.

VEA prognozes liecina, ka 2026. gadā varētu tikt uzbūvēti vēja parki ar uzstādīto jaudu aptuveni 200 MW, bet straujāka attīstība varētu notikt 2027. gadā, kad to jauda jau varētu sasniegt ap 600 MW.

Kāds izdevīgums?

• Piemēram, vēja parka ar 100 MW jaudu maksājums vietējo iedzīvotāju kopienai viena gada laikā būtu aptuveni 250 000 eiro.
• Mūsdienu vēja parka projekta dzīves cikls ir 30–35 gadi, līdz ar to iedzīvotāju vajadzībām visā šajā periodā tiktu nodrošināta stabila un paredzama naudas plūsma – kopumā virs septiņiem miljoniem eiro.

Kam un kādas kompensācijas pienākas

• Vēja parku attīstītājiem būs jāmaksā 2500 eiro par katru uzstādīto jaudas megavatstundu.
• 50% saņems pašvaldība, 50% – apkārtnes māju īpašnieki, ja ēka ir 2 km attālumā no parka.
• Minimālais atbalsts iedzīvotājam – viena minimālā alga, maksimālais – trīs minimālās algas gadā.
• Šo maksājumu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
• Ja īpašums noformēts uz juridiskas personas vārda – kompensācija netiks piemērota.
• Pašvaldība naudu varēs tērēt energoefektivitātei, infrastruktūras sakopšanai, ceļu un ielu remontiem.
• Ieguldījums kopienā būs jāmaksā gan sauszemes, gan jūras vēja parkiem.
• Būs jāmaksā arī tad, ja palielina jaudu vai turbīnu skaitu.
• Maksājumu iecerēts pārskatīt ne retāk kā reizi piecos gados, bet, mainoties ekonomiskajai situācijai, varēs pārskatīt agrāk.

Avots: Klimata un enerģētikas ministrija

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".