Reklāma

#atkrieviskolatviju #atmaskots #sif_maf2023

Kāpēc daugavpilieši nedomā "latviski"?

Ilze Kuzmina / Latvijas Avīze

2023. gada 17. oktobris, 00:00

Klausies ziņu audio formātā

2023. gada 17. oktobris, 00:00

Vietējie žurnālisti stāsta, ka daudzi daugavpilieši, neraugoties uz realitāti, joprojām uzskata, ka ar kaimiņiem – Krieviju un Baltkrieviju – iespējams draudzēties.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Informatīvo telpu Daugavpilī iespaido ne tik daudz Kremļa propaganda, cik vēstījumi, ar kuriem liela daļa daugavpiliešu, kā arī krievvalodīgie Latvijā kopumā dzīvojuši desmitgadēm.

Reklāma

Mīts par padomju laimes zemi joprojām ietekmē viņu attieksmi pret Krieviju, pret tās sākto karu Ukrainā un arī pret Baltkrieviju. Vismaz tāds secinājums rodas pēc "Latvijas Avīzes" viesošanās Daugavpilī un sarunām ar šīs pilsētas iedzīvotājiem.

Publiskajā telpā nav atrodami pētījumi par informatīvo telpu Daugavpilī: par to, kas to veido, ko lasa, klausās un skatās daugavpilieši, kā arī kam viņi tic.

Kā stāsta Daugavpils Universitātes (DU) profesore Elīna Vasiļjeva, pētījumi ir, taču tos pārsvarā veic studenti, kas studē DU profesionālajā maģistra studiju programmā "Starpkultūru attiecības", un tie nenonāk publiskajā telpā. Piemēram, izpētīts, ka pat latvieši, kas dzīvo Daugavpilī, mēdz patērēt masu medijus krieviski, arī tos, kas pieejami latviski: nav pat pamanījuši, ka, piemēram, vietējā portālā "Grani.lv" var pārslēgties uz latviešu valodu. Pētīts arī, kā atšķiras informācija, kas sniegta latviski un krieviski, cik daudz komentāru pie rakstiem ir katrā no medija versijām. Informācijas iespējamā dažādība latviešu un krievu valodā pētīta pirms vairāk nekā gada. Tolaik secināts, ka galvenās ziņas abās valodās neatšķiras: tie ir precīzi tulkojumi. Savukārt komentāru pie rakstiem latviešu versijai tikpat kā nav. Tikmēr pie krievu rakstiem parādās arī komentāri latviski.

Krievijas propagandu atrod tīmeklī

Sergejs Kuzņecovs ir Latvijas Radio 4 Latgales korespondents – darbojas no Daugavpils līdz pat Jēkabpilij. Viņš uzskata: kaut arī liegta pieeja Kremļa propagandas kanāliem un kabeļtīklu operatori tos nedrīkst iekļaut savā piedāvājumā, ir cilvēki, kuri tāpat skatās, piemēram, propagandista Solovjova raidījumus. "Pat staigājot pa tirgu, var dzirdēt, ka kādā planšetē vai viedtālrunī skan Solovjova balss: pārdevēji skatās viņa raidījumu," stāsta S. Kuzņecovs. "To, ka kāds regulāri skatās Krievijas propagandu, var just, arī sarunājoties ar šo cilvēku. Jo no tiem, kas to skatās un piekrīt redzētajam, nāk ārā visi tie paši štampi, ka patiesībā pie kara Ukrainā vainīga Amerika, kas ir īstā valdītajā Ukrainā utt." Mūsdienās bez kabeļtīkliem var gluži labi iztikt un izmantot tīmekli.

Daugavpilī bāzētā interneta medija "Chayka.lv" galvenā redaktore Inna Plavoka piekrīt, ka "tas, kurš grib, Solovjovu atradīs", tomēr apgalvo, ka vecāki ļaudis internetā krievu propagandu nemeklē: tā vietā vairāk skatās Latvijas ziņas, kā arī "Euronews" krieviski. Diemžēl dažkārt arī šādos raidījumos saklausīto interpretē pa savam tā, ka var rasties iespaids, ka cilvēks atkal skatījies Krievijas televīziju. Informācija tiek uztverta caur propagandas piesātinātu filtru.

Tomēr I. Plavoka pazīst arī ļaudis cienījamos gados, kuri, kopš vairs netiek pie Kremļa propagandas, mainījuši uzskatus par Krieviju.

Tikmēr jaunieši apgalvo, ka vispār neskatās televīziju. Kaut patiesībā sociālajos tīklos bieži vien noskatās video, kas patiesībā pārpublicēti no kāda TV kanāla.

I. Plavoka stāsta: žurnālistiskā eksperimentā mēģināts atrast īrei dzīvokli, kur tomēr būtu pieejami Krievijas kanāli, bet tas nav izdevies, kaut baumas, ka tādas iespējas ir, pa pilsētu klīdušas.

Reklāma

Daugavpilī šur tur redzami satelītšķīvji bez konkrētiem marķējumiem: vai tie darbojas, ko tie uztver, par to var tikai izteikt minējumus.

Analogā televīzija gan Krievijas raidījumus vairs netver, pat pašā pierobežā ne, ir pārliecinājusies Gunta Ločmele. Jaunā sieviete darbojas biedrībā "Cita Daugavpils" – tās mērķis ir vairāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus pilsētas norisēs, tā veicināt piederību Daugavpilij un ļaut ieraudzīt pilsētu no kāda cita rakursa. Savā profesionālajā dzīvē G. Ločmele ir sabiedrisko attiecību speciāliste Daugavpils domē.

Jautāta, ko šobrīd klausās, skatās un kam tic daugavpilieši, G. Ločmele atbild: "Dzīvojot Daugavpilī, esmu jau nomainījusi trīs dzīvesvietas un dzirdu, ko aiz sienas skatās kaimiņi. Centrā dzīvojot, dzirdu kaut ko poļu valodā, klausās arī vietējo radio "Alise" un "Divu krastu radio". Kad dzīvoju starp Baznīcu kalnu un Jaunbūvi, kaimiņos varēja dzirdēt ziņu raidījumus krievu valodā, bet tā nebija Krievijas televīzija, vairāk vietējais "Dautkom" (tagad Latgales reģionālā televīzija. – I. K.). Tagad dzirdu Latvijas sabiedrisko mediju ziņas krieviski. Svētdienās dzirdu, ka klausās katoļu misi latgaļu valodā. Tā ka mediju vide te ir daudzveidīga: nevar pateikt, ka dominē kāds viens informācijas avots.

Cilvēki maz uzticas sabiedriskajiem un nacionālajiem medijiem, jo tas, ko tur stāsta par Latgali, parasti ir: nabadzīgs, atpalicis reģions, mini Krievija, kur cilvēki nezina, kas ir Valsts prezidents."

Bet varbūt patiesībā šiem medijiem neuzticas tāpēc, ka nepatīk tajā paustie viedokļi un informācija saistībā ar Krieviju, Baltkrieviju un starpetniskajām attiecībām pašu valstī? Par to grūti spriest, atzīst G. Ločmele, jo par šīm tēmām vietējie viedokli pauž gana izvairīgi. Piemēram, draugu grupās mēdz būt dažādi viedokļi, tad nu, lai nebojātu attiecības, cilvēki izvēlas nerunāt par sāpīgajām tēmām.

"Manā burbulī gan nevienam nav šaubu, kurš ir agresors. Jo vairāk runāsim par to, ka daugavpilieši neizsakās, jo vairāk tiešām nerunās," apstrīd E. Vasiļjeva. Turklāt studenti mēdz uzdot tiešus jautājumus. Kāda ukraiņu izcelsmes amerikāniete, kas tagad mācās DU, tā arī pajautājusi, vai viņa Daugavpilī var justies droši. E. Vasiļjeva gan ir neizpratnē, no kurienes radies tāds jautājums.

Atgriežoties pie informatīvās vides,

G. Ločmeles ieskatā ne visi, kas skatās Krievijas propagandas raidījumus, tic tur paustajam. Dažkārt vienkārši interesanti paskatīties, ko tad stāsta.

Savukārt latviski raidošos un rakstošos medijus daugavpilieši reti izvēlas ne tāpēc, ka nesaprastu latviski – kaut ikdienā vide apkārt ir krieviska, ja sāksi runāt latviski, tev arī atbildēs latviski –, bet tieši satura dēļ. Krievijas avīzes gan šaipusē sevišķi nelasa un arī kaimiņvalsts radio neklausās, apgalvo mani sarunu biedri.

Ei, tavs radio kritizē Putinu!

I. Plavoka teic: kaut legāli jau teju divus gadus nevar skatīties Krievijas televīzijas kanālus, sekas tam, ka iepriekš gadiem šie kanāli bijuši brīvi pieejami, jūtamas joprojām. "Cilvēkiem grūti noticēt, ka tas, ko viņi gadiem uzskatīja par patiesību, tomēr tāda nav," saka I. Plavoka.

Diemžēl daļas iedzīvotāju ieskatā: ja medijs raida krievu valodā kā "LR4", tad tam jābūt Krievijas pusē. "Ir gadījies, ka man saka: a, Sergej, tu zini, tavs radio kritizē Putinu. Cilvēki brīnās, kā tā var būt," stāsta S. Kuzņecovs.

Reklāma

Ieteiktie raksti

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Foto: Robežsardze notverot ap 95% pārkāpēju

Zviedrijā noziedzīgās grupās tiek vervēti jaunieši un pat bērni. Tas notiek līdzīgi, kā bruņotajos konfliktos tiek vervēti bērni karavīri – ar varas, statusa un naudas vilinājumu, bet dažkārt – ar draudiem un piespiešanu.

Šis bijis asiņainākais septembris Zviedrijas jauno laiku vēsturē

Pēc Krievijas dimantu tirgotāja "GRIB Diamonds" iekļaušanas ASV sankciju sarakstā ES ierēdņi izskata jautājumu, vai pret šo firmu būtu vēršamas arī ES sankcijas.

Pret Krievijas–Nīderlandes dimantu darījumiem vēršas ASV

Rosina pārņemt "Maskavas nama" ēku

Ticību Krievijas vēstījumiem veicina arī tas, ka daļa daugavpiliešu joprojām asociē sevi ar pagātni, ar PSRS un tās mantinieci Krieviju. "Te bijis ierasts teikt, ka Putins ir mūsu prezidents, vēl jo vairāk tāpēc, ka Daugavpilī dzīvo daudz Krievijas pilsoņu, no kuriem liela daļa balsojuši par Putinu.

Viņi ir atbalstījuši Putina režīmu, paši nemaz nesaprotot, kas tur īsti notiek: Krievijā daudzi no viņiem sen nav bijuši, bet Krievijā dzīvojošie radinieki varbūt pat baidījušies telefoniski teikt taisnību,"

stāsta I. Plavoka.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Daugavpilī sarucis 9. maija svinību vēriens. Katru gadu ar Eiropas studiju topošajiem bakalauriem E. Vasiļjeva runā par šo tēmu. "Kad izstāstu, kas tieši notika 1940. gada 8. un 9. maijā, man studenti parasti saka: paldies, mēs to nezinājām, uz daudzām lietām tagad skatāmies citādi," stāsta profesore. Reiz kāda studente gan teikusi, ka pati bērnībā vesta svinēt 9. maiju un arī viņa ved, lai parādītu bērniem tos, kuri karojuši. Bet kara veterāni taču nevar būt mūžam dzīvi! "Tā ir masku balle; mūžīgu svētku veidošana no patiesībā šausmīgas traģēdijas!" teic E. Vasiļjeva. Šī masku balle bijusi izdevīga prokrieviskajiem politiķiem – 9. maija pasākumi bija iespēja reklamēties.

Daļa vietējo mediju pašvaldības ietekmē

Bet kāda tad ir pašas Daugavpils informatīvā telpa? Daugavpilī ir gan televīzija, gan drukātie laikraksti un tīmekļa mediji. Laikraksts "Miljons" iznāk krievu valodā, tā īpašnieks ir Daugavpils domes deputāts un Augšdaugavas novada izpilddirektors Pēteris Dzalbe, kura ievadraksts ir vai katrā numurā, pārsvarā gana sadzīviski.

Taču augusta pēdējos numuros uzsvērti daudz rakstu par Krievijas Federācijas pilsoņiem, kurus nenokārtotā valsts valodas eksāmena dēļ izraidīšot: notiekošais pat tiek saukts par humānu katastrofu.

Laikrakstā publicējas Olga Petkēviča, kas zināma kā cīnītāja par prasību atvieglošanu Krievijas pilsoņiem. Šajā periodā vairākos numuros ir arī lappusi gari raksti, kuros vēstīts par "Stabilitātei" līdera Aleksandra Rosļikova un viņa sekotāju gaitām. Dažkārt norādīts, ka "Stabilitātei" apmaksājusi šo publikāciju, bet citkārt ne. Apskatītajos laikraksta numuros neatrodu nevienu rakstu, kuros būtu runa par Ukrainas bēgļiem, par problēmām uz Baltkrievijas robežas.

Laikraksts publicē arī televīzijas programmas, starp tām: arī Baltkrievijas televīzijas programmu.

Par vietnēm "Grani.lv" un "Gorod.lv" vairāki satiktie daugavpilieši man sacīja, ka šie mediji lielā mērā pārtiek no ziņām, ko sniedz Daugavpils domes sabiedrisko attiecību speciālisti, un atbalsta pašvaldības pozīciju daudzos jautājumos: vietvara netiek kritizēta.

Turklāt, lasot šos medijus, rodas iespaids, ka kara nav, bēgļu nav un arī uz robežas ar Baltkrieviju viss ir kārtībā.

"Mēs dzīvojam mierīgā laikā, un mums jācenšas ar visiem sadzīvot: tāda ir pašvaldības pozīcija, un to arī pauž šie masu mediji. Tas tā vēsturiski veidojies, ka gandrīz visi masu mediji Daugavpilī vai nu pieder politiķiem, vai apkalpo politiķus," secinājusi I. Plavoka.

Jāpiebilst, ka, staigājot pa Daugavpili, Ukrainas karogus neredz gandrīz nekur. Kara gadadienā tas pie Daugavpils novada domes uzvilkts apmēram uz stundu. Pilsētas mērs sakot, ka Ukrainas karogi nav jāizkar, lai nešķeltu sabiedrību. "Taču pie Augšdaugavas novada domes, kas arī atrodas Daugavpilī, Ukrainas karogs ir pacelts. Nez kāpēc novada sabiedrība nav sašķēlušies," ironizē I. Plavoka.

Reklāma

Vietējais laikraksts "Latgales Laiks" iznāk gan latviski, gan arī krieviski. Lielā mērā abu valodu versijās tiek publicēti tie paši raksti. Taču ir nianses.

Piemēram, pie raksta par ziedu nolikšanu 9. maijā pie mūžīgās uguns latviešu variantā ir foto ar policistiem, kas uzmana pasākumu, bet krievu variantā: pati uguns ar ziediem.

Tomēr abās valodās vēstīts gan par atbalstu ukraiņiem, gan par robežpārkāpējiem no Baltkrievijas, gan par to, ka Krievijas specdienesti mēģina savervēt Latvijas pilsoņus. G. Ločmele uzskata: laikraksts nav tik populārs, kā tas varētu būt, tāpēc, ka tam pandēmijas laikā samazinājies lappušu skaits, kā arī tajā žurnālistiem nav gana konkurētspējīga atalgojuma.

Lasa, bet nesaprot?

Interneta medijs "Chayka.lv" daudz raksta ne tikai par Daugavpils norisēm. Sākotnēji gan medijs tika radīts, lai aprakstītu vietējo ļaužu problēmas – kur nav notīrīta iela, kur nav salabotas trepes u. tml. Tobrīd "Chayka.lv" bija ļoti labas attiecībās ar lasītājiem, taču tās sāka bojāties pandēmijas laikā, kad medijs iestājās par vakcinācijas nepieciešamību un neieteica potēties ar Krievijas "Sputnik" vakcīnu.

Tomēr negācijas, ko medijs izjuta pandēmijas laikā, bija daudz mazākas nekā 2022. gada 24. februārī, kad "Chayka.lv" publicēja skaidru vēstījumu par to, ka Krievija iebrukusi Ukrainā.

Tad I. Plavokai nācās dzirdēt apvainojumus nacismā, fašismā. Kāds vīrietis, kas līdz tam sociālajos tīklos bija licis sirsniņas pie Innas ierakstiem, uzrakstīja, ka viņam esot kauns dzīvot ar viņu vienā pilsētā. No aptuveni 10 000 sekotāju "Chayka.lv" "Facebook" lapa tobrīd zaudēja aptuveni tūkstoti. Taču iegūta arī jauna auditorija: medija ierakstus sāka lasīt arī latvieši.

Jāpiebilst, ka "Chayka.lv" kara sākumā zaudēja ne tikai lasītājus, bet arī rakstītājus: daži žurnālisti, nespējot pieņemt galvenās redaktores nostāšanos Ukrainas pusē, pārtrauca sadarbību.

No komentāriem pie "Chayka.lv" rakstiem var secināt arī, kāda tad ir daļas daugavpiliešu attieksme pret Ukrainu. Piemēram, kad publicēti raksti par kaujām un bojāgājušajiem Ukrainā, tiek pausti komentāri: "Kāpēc par to vispār jāraksta? Labāk gādājiet par pašu cilvēkiem!" – kaut medijs raksta arī par vietējām problēmām. Tāpat medijam lasītāji mēdz pārmest, ka tas cenšoties aizstāvēt Latvijas prezidentu un citus pie varas esošos. Komentētāji mēdz apgalvot: gan par kritiskajiem rakstiem par Krieviju un Baltkrieviju, gan par atbalstu valsts varas pozīcijai medijam kāds maksājot.

"Skumji, man šķita, ja mēs rakstīsim patiesību, ja skaidrosim to cilvēkiem, viņi sapratīs. Diemžēl tas nav noticis. Ļoti daudziem cilvēkiem viss joprojām "nav tik viennozīmīgi". "Tādi, ko izdevies pārliecināt, droši vien ir, bet maz," spriež I. Plavoka.

Reklāma

Salīdzinot "Chayka.lv" ar citiem portāliem, E. Vasiļjeva saka: ""Chayka.lv" ir vienīgais portāls Daugavpilī, kurā ir daudz oriģinālas informācijas un kas cenšas sniegt objektīvu saturu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Mani mulsina, ka citos portālos bieži nav norādīts ne konkrēts autors, ne avots, no kurienes informācija ņemta."

Draudzība par spīti visam?

Vietējie uzskata, ka liela loma noskaņas un attieksmes veidošanā ir pašvaldības domes vadībai. Žurnālista darbs Daugavpilī šobrīd ir sevišķi sarežģīts. Ja vietējiem uzdod kādus politiskus jautājumus, cilvēki noslēdzas, nevēlas atbildēt. "Baidās izteikties," secina S. Kuzņecovs. Vietējie iedzīvotāji par Krieviju un karu necik daudz neizsakās: vairāk viņus satrauc attiecības ar Baltkrieviju un robežpunkta Silenē slēgšana. "Sadzīviskā līmenī cilvēki šos lēmumus nesaprot un tos uztver ļoti asi," pamanījis S. Kuzņecovs.

Līdzīgi stāsta I. Plavoka.

Iecienītas lavierēšanas frāzes ir "Es esmu pret karu" un "Ar kaimiņiem vajag draudzēties." Šī draudzēšanās ar kaimiņiem dažkārt kļūst groteska.

Piemēram, kad pērn Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš apmeklēja Baltkrievijas neatkarības dienas svinības, starp pasākuma viesiem bija arī vietējās Ukraiņu biedrības vadītāja. Kad I. Plavoka viņai jautājusi, kāpēc tur devusies, kaut tieši no Baltkrievijas teritorijas sākts uzbrukums Ukrainai, biedrības vadītāja atbildējusi, ka "mēs taču draudzējamies un vajadzēja apsveikt".

Tas, ka Baltkrievijā valda diktators, kas drastiskām metodēm apkaro opozīciju un sadarbojas ar agresorvalsti Krieviju, nav nekas, galvenais, ka tur ir tīras ielas un lētāki pārtikas produkti, ironizē radiožurnālists: "Daļa uzskata, ka Baltkrievijā ir paradīze."

Kādā "Chayka.lv" publikācijā politiskā bēgle no Daugavpils stāsta, ka autovadītājs daugavpilietis, kas viņu vedis no Baltkrievijas robežas, paudis neizpratni, kāpēc sieviete pamet tik lielisku valsti, kurā nopērkami lēti griķi.

Gan S. Kuzņecovs, gan arī G. Ločmele spriež, ka šādu uzskatu radījusi ne jau kāda masveida propaganda, bet gan nostalģija pēc padomju laikiem, kas daudzu ieskatā Baltkrievijā iekonservējušies.

Tomēr E. Vasiļjeva norāda, ka mīts par "laimes zemi" Baltkrieviju jo sevišķi nez kāpēc attīstījies pēdējo gadu laikā; iepriekš tāds noskaņojums netika manīts.

Tiesa, idejas par to, ka Baltkrievijā labāk nekā Latvijā, izskan ne tikai Daugavpilī. Baltkrievu žurnāliste Anastasija Zahareviča kādā no "Chayka.lv" publikācijām atklāj, ka par to, ka sieviete devusies prom no Baltkrievijas, brīnījusies arī kāda ginekoloģe Rīgā, pie kuras baltkrieviete bija ieradusies kā paciente. Lai vairs nenāktos dzirdēt šādu brīnīšanos, A. Zahareviča, iepazīstoties ar kādu, uzreiz informē, ka no Baltkrievijas aizmukusi, jo par dalību protestos bija jau pavadījusi policijas izolatorā 22 dienas.

Reklāma

Jābeidz bakstīt degunā?

Ko darīt valstij, lai Daugavpils vairāk dzīvotu Latvijas informatīvajā telpā?

Atbildot uz šo jautājumu, I. Plavoka vairāk runā par pagātni: nebija pareizi pieļaut, ka tik daudzi Latvijā dzīvojošie pieņem Krievijas pilsonību, ka Kremļa propagandas kanāli bija brīvi pieejami. Šodien, lai situāciju uzlabotu, ir jāmotivē mācīties latviešu valodu, kas ļaus dzīvot Latvijas informatīvajā telpā. Turklāt vairāk jāizskan labajām ziņām par Latviju. Valstij vajadzētu atbalstīt arī Daugavpils neatkarīgos medijus.

S. Kuzņecovs uzskata: valsts vadītājiem biežāk jāsaka iekļaujošas runas. G. Ločmele arī runā par iekļaušanu: daugavpiliešiem atmiņā iespiedusies Mārtiņa Bondara teiktā frāze kādā no priekšvēlēšanu kampaņām: "Daugavpils nav Latvijas kartē." "Tev atkal iebaksta degunā, ka tu neesi gana labs šai valstij, tu neesi vajadzīgs," tā G. Ločmele. Viņa piebilst: ja sabiedriskajos medijos vairs nebūs raidījumi krievu valodā, tas vietējos nemotivēs lietot masu medijus latviešu valodā. Tā vietā ļaudis meklēs citus informācijas avotus krievu valodā.

Arī S. Kuzņecova ieskatā jāturpina uzturēt sabiedriskie mediji krievu valodā: "Pat tie, kuri šobrīd varbūt nepiekrīt tur paustajam viedokli, ja ilgāk patērēs šos mediju, var mainīt savu viedokli."

"Pilsētā ir atsevišķi personāži, kas gana aktīvi uzspiež savu viedokli, kādām vajadzētu vai nevajadzētu būt attiecībām ar Krieviju vai Baltkrieviju,"

pauž G. Ločmele. Viedokļa uzspiešana pārsvarā notiekot sociālajos tīklos, un šie viedokļu "līderi" esot gan ļoti latviski un valstiski noskaņoti, gan arī "otrā virzienā noskaņoti".

Ar šādu "otrā virziena noskaņotu" personāžu sastapusies arī E. Vasiļjeva, kad DU rīkota Kolumbijas Universitātes profesora Marka Lipovecka lekcija "Rašisma kultūras saknes un pamats". Lekcijas temats bijis tik intriģējošs, ka zālē visiem nepietika vietas, vajadzēja raidīt lekciju, lai to varētu dzirdēt arī citā telpā sēdošie. Taču jau pirms lekcijas sociālajos tīklos parādījās aicinājums ierasties lekcijā, lai izsvilptu "padlu", kurš te esot atbraucis apvainot krievus. Tika arī norādīts uz M. Lipovecka un E. Vasiļjevas ebrejisko izcelsmi. E. Vasiļjeva zvanījusi domes priekšsēdētājam cerībā, ka viņš palīdzēs novērst iespējamo sadursmi lekcijas laikā. Taču mērs ieteicis vērsties Valsts drošības dienestā, kuras pārstāvji ieradās uz pasākumu. Pēcāk tomēr klāt bija arī pašvaldības un Valsts policijas pārstāvji. Potenciālā nemiera cēlāja no lekcijas izraidīta.

Kāda būtu daugavpiliešu attieksme un rīcība X stundā? "Domāju, ka ar ziediem iebrucējus te nesagaidītu. Neviens nepriecātos, jo, lai ko arī cilvēki runātu, lai kādas platoniskas jūtas viņi nelolotu pret Krieviju, dziļi sirdī viņi zina patiesību un viņiem visiem patīk dzīvot Eiropā. Cilvēki Daugavpilī nav slikti, viņi vienkārši ir atšķirīgi," atbild G. Ločmele.

Aptauja. Ko skatāties un lasāt?

Ņina: "Man mājās ir "Baltcom" kabeļtelevīzija, bet to tikpat kā neskatos. Gan raidījumus – šovus un ziņas, gan filmas – vairāk skatos internetā. Skatos arī Latvijas Televīzijas pārraides. Esmu taču dzimusi Latvijā: man jāzina, kas te notiek. Latviski saprotu, tomēr labprātāk skatos raidījumus krieviski. No Krievijas televīzijas, ja ko paskatos, tad humora šovus. Par politiku neskatos, tas ir pārāk smagi.

Lasu portālus "grani.lv", "gorod.lv". Tur uzzinu visus jaunumus par Daugavpili, "gorod.lv" arī sūdzējos, ka jumtu nelabo, pusotru mēnesi gaidīju, kamēr sagaidīju. "Chayka.lv" kaut kā mazāk sanāk lasīt."

Ainārs: "Vairāk skatos Latvijas kanālus: "LTV", "TV3". Lasu "Delfus". Tāds standarta variants! Lai uzzinātu, kas jauns Daugavpilī, lasu arī "gorod.lv". Jāsaka gan, ka uz visu, ko lasu, skatos caur kritisku prizmu. Manā draugu un kolēģu lokā pārsvarā visi runā latviski, tāpēc arī krievu televīzijas kanālus nemeklē. Nekādu diskusiju un viedokļa uzspiešanu par to, kam ticēt, kam ne, neesmu pilsētā mainījis."

Sergejs: "Es arī neskatos sevišķi daudz par politiku, apnikusi jau. Tomēr "LTV7" ziņas krieviski skatos: internetā caur "Megogo". Uzskatu, ka vajag Latvijas ziņas arī krieviski. Kā tad bez tām? Skatos arī kanālu "Nastojačoje vremja"."

Jauns vīrietis, runā krieviski (nevēlējās fotografēties): "Neko neskatos un nelasu, visur 99 procenti muļķības. Un laika arī nav. Dažreiz vakaros kādu filmu tikai paskatos. Mani interesē tas, kas attiecas uz mani personīgi. Kas tur pasaulē notiek – no tā var tikai prātā sajukt."