9 °C
Pagājušā gada nogalē Eiropas Parlaments un Eiropas Padome provizoriski vienojās par Eiropas Komisijas (EK) Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumiem, kas paredz konkrētus termiņus saules paneļu sistēmu uzstādīšanai uz māju jumtiem.
Pastiprinātā ēku energoefektivitātes direktīva (Energy Performance of Buildings Directive) atbalsta ES centienus dekarbonizēt ēkas visā ES.
Ēkas rada aptuveni 40% no Eiropas Savienības (ES) enerģijas patēriņa, vairāk nekā pusi no ES gāzes patēriņa (galvenokārt apkurei, dzesēšanai un mājsaimniecības karstajam ūdenim) un 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar enerģiju. Pašlaik aptuveni 35% ES ēku ir vecākas par 50 gadiem, un gandrīz 75% ēku fonda nav energoefektīvas. Tajā pašā laikā vidējais energorenovācijas gada rādītājs ir tikai aptuveni 1%.
Saules enerģija – pašsaprotama kā veļasmašīna
Iecerēts, ka ēku dekarbonizācija veicinās Eiropas enerģētisko neatkarību saskaņā ar "REPowerEU" plānu un nodrošinās spēcīgu uzņēmējdarbības pamatu tīrākai ēku nozarei ES. "Panākot vienošanos par ES saules enerģijas standartu, ir sasniegts milzīgs pavērsiens atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanā," vērtē "SolarPower Europe" politikas padomnieks Jans Osenbergs. "Visās ES valstīs līdz 2026. gadam būs nepieciešamas saules enerģijas ražošanas iekārtas visās jaunajās sabiedriskajās un komerciālajās ēkās, līdz 2029. gadam – visās jaunajās dzīvojamās ēkās, kā arī nedzīvojamās ēkās, kas tiks attiecīgi renovētas līdz 2027. gadam, bet pakāpeniski līdz 2030. gadam – saules enerģijas ražošanas iekārtas jāuzstāda pilnībā visās sabiedriskajās ēkās."
Iecerēts, ka līdz ar jauno kārtību visos ēku segmentos tiks veikta efektīva saules paneļu sistēmu integrācija ēku būvniecības procesos.
"Piemēram, jumtu konstrukcijas drīzumā tiks apvienotas ar saules instalācijām, samazinot izmaksas un ļaujot maksimāli efektīvi izmantot darbaspēku. Tas ir gudrs un nozīmīgs solis nākotnē, kurā jumta saules enerģija būs tikpat pašsaprotama kā veļasmašīna," secina J. Osenbergs.
Pasākumi – katras dalībvalsts ziņā
Lai direktīvu iedzīvinātu, tā jāintegrē būvniecības praksē un normatīvos. Pārskatītajā direktīvā tiks noteikti pasākumi, kas var palīdzēt ES valdībām stimulēt ēku energoefektivitātes uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot ēkām ar sliktākajiem rādītājiem. Noteikts, ka katra dalībvalsts pieņems pati savu nacionālo plānu, lai līdz 2030. gadam samazinātu dzīvojamo ēku vidējo primārās enerģijas patēriņu par 16% un līdz 2035. gadam par 20–22%, tādējādi nodrošinot pietiekamu elastību, ņemot vērā katras konkrētās valsts apstākļus. Dalībvalstis varēs brīvi izvēlēties, kuras ēkas renovēt un kādus konkrētus pasākumus veikt. Nacionālajiem pasākumiem būs jānodrošina, lai vismaz 55% no vidējā primārās enerģijas patēriņa samazinājuma tiktu sasniegti, atjaunojot ēkas ar sliktākajiem rādītājiem. Dalībvalstīm būs iespēja atbrīvot no minētajām prasībām noteiktas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku kategorijas, tostarp – vēsturiskas ēkas vai brīvdienu mājas.
Uzlaboto energoefektivitātes sertifikātu (EPC) būs iespēja saņemt, balstoties uz kopīgiem ES kritērijiem.
Iecerēts, ka renovācija tiks veicināta, piešķirot īpašu finansējumu, kas lielākoties būtu paredzēts neaizsargātiem klientiem, kas parasti dzīvo ēkās ar sliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem.
Mikrorajonu jumtiem ir potenciāls
"Latvija ir pēdējā vietā Eiropā ar uzstādīto saules paneļu jaudu uz vienu iedzīvotāju, kas 2022. gadā bija vien nepilni 30 vati (W) uz katru Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam, Nīderlandei šis rādītājs bija 1071 W uz iedzīvotāju, bet mūsu kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai – attiecīgi 203 un 379 W," zina stāstīt Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks, norādot, ka Rīgā netiek izmantots mikrorajonu daudzdzīvokļu ēku plakano jumtu potenciāls, kur varētu tikt uzstādīti saules paneļi, un tādējādi vismaz daļēji nosegts ēku elektroenerģijas patēriņš, vienlaikus risinot pilsētas un valsts pāreju uz bezizmešu tehnoloģijām, samazinot iedzīvotāju izdevumus par enerģiju un veicinot Latvijas energoneatkarību. "Visefektīvāk šo jautājumu būtu risināt kopā ar ēku atjaunošanu. Galvenie kavēkļi šobrīd ir tas, ka nav izveidoti visi ar energokopienām esošie regulējumi un tiesību akti, kā arī iedzīvotāju nespēja vienoties, piemēram, uzstādīt kopīgus saules paneļus koplietošanas elektroenerģijas patēriņa samazināšanai," secina J. Ikaunieks, atzīstot, ka, lai sasniegtu direktīvas prasības, jaunajos objektos nepieciešams pilnveidot prasības jaunu ēku būvniecībā, nosakot saules paneļu uzstādīšanu kā obligātu nosacījumu.
"Ļoti sarežģīti būs sasniegt direktīvas prasības visās esošajās sabiedriskajās ēkās.
Piemēram, Rīgā ir uzsākta saules paneļu uzstādīšana pašvaldības ēkām ar kopējo jaudu nedaudz virs 700 kilovatiem (kW), taču, tā kā ēku skaits ir ļoti liels, lai sasniegtu mērķi, gadā saules paneļi būtu jāuzstāda aptuveni 50–100 ēkām. Turklāt mērķu sasniegšanu, it īpaši reģionos, varētu traucēt nepieciešamā pārvades un sadales tīklu pielāgošana, palielinot jaudas," teic J. Ikaunieks.
Viņš skaidro, ka saules paneļu uzstādīšana saskaņā ar būvniecības regulējumu un Ekonomikas ministrijas skaidrojumiem nav būvniecība, līdz ar to šo iekārtu uzstādīšana ir saskaņojama vienīgi pašvaldības apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos. "Saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saules paneļu izvietošana ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ir jāsaskaņo ar Pilsētas attīstības departamentu vienīgi tad, ja paneļi ir redzami no publiskās ārtelpas. Savukārt Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saules paneļu izvietošana ar Attīstības departamentu ir jāsaskaņo. Atbilstoši "Sadales tīkla" sniegtajai informācijai Rīgā pērn decembrī kopumā bija uzstādītas 1680 saules elektroenerģiju ražojošas iekārtas ar kopējo uzstādīto jaudu 48 131 kW, no kurām 1521 ir mikroģeneratori, kurus pārsvarā izmanto mājsaimniecības privātmāju elektroenerģijas patēriņa nosegšanai," zina skaidrot J. Ikaunieks.
Cenas zemas, bet var pieaugt
"Briselē ir panākta provizoriska vienošanās par Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumiem, kas paredz konkrētus termiņus saules paneļu sistēmu uzstādīšanai uz māju jumtiem, un mums nekas cits neatliks, kā tos īstenot.
Uz daudzdzīvokļu ēku – gan jaunu, gan arī vecāku – jumtiem paneļus montēt varētu būt pat lētāk un salīdzinoši vienkāršāk. Viss ir atkarīgs no izvēlētajām tehnoloģijām,"
teic Latvijas Elektromateriālu vairumtirgotāju asociācijas pilnvarnieks Deniss Belajevs. Viņš atzīst, ka šobrīd nav problēmu ar saules paneļu pieejamību tirgū, arī cenas ir visnotaļ pieņemamas. "Aptuveni 90% saules paneļu tiek ražoti Ķīnā, tur ražošanas apjomi arvien pieaug. Eiropā noliktavas ir pilnas, krājumi ir milzīgi. Šogad saules paneļu cenas ir samazinājušās teju trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vienīgais, kas tās var sadārdzināt, ir transporta un loģistikas izmaksas, kas ir saistītas ar Izraēlas un Palestīnas konfliktu, kura rezultātā ir apdraudēta tranzīta kuģu satiksme Sarkanajā jūrā," skaidro D. Belajevs.
