-1.8 °C
Druvēnietis mūzikas instrumentu izgatavotājs Rihards Valters izgatavojis divu senāko zināmo kokļu – Durbes un Piltenes – kopijas, raksta avīze "Dzirkstele".
Durbes kokle jeb kuršu kokle ir 1895. gadā atrasts piecstīgu instruments. Tā ir senākā zināmā kokle, un par tās izgatavošanas laiku esot dažādas versijas – no 13. līdz 17. gadsimta otrajai pusei. "Piltenes kokles kopiju izgatavoju pirms Ziemassvētkiem un Durbes pavisam nesen. Es gan nebiju šīs idejas autors – izgatavot kopijas organizēja Uģis Nastevičs. Viņš ir mākslas zinātnieks un pētnieks, kurš pēta senās latviešu kultūrās atstātās liecības par garīgajām vērtībām. Viņš organizē izstādi "Dievturībai – 100". Šī ir ceļojoša izstāde ar mērķi iepazīstināt ar dievturu izkopto latviskās dzīvesziņas garīgo mantojumu un tradīcijām," stāstījis Rihards.
Ceļojošajā izstādē līdzās planšetēm ar attēliem un tekstiem ir apskatāmi arī eksponāti – daļa no tiem aptaustāmi, arī Latvijas muzejos aplūkojamu vēsturisku priekšmetu kopijas un modeļi.
"Šā projekta gaitā Uģis mani uzrunāja, jo zināja, ka es izgatavoju kokles. Viņš pastāstīja, ka šādas kokles ir un ka vajadzētu vienai no šīm koklēm – Piltenes – izgatavot kopiju. Es piekritu, jo arī pats biju interesējies par šīm koklēm. Ceļojošajai izstādei esmu izgatavojis Piltenes kokles kopiju, savukārt pēc tam Lokstenes svētnīcas draudze mani uzrunāja izgatavot Durbes kokles kopiju. Kokles izgatavoju no ozola, un arī tās senās kokles bija no ozola.
Lielākais izaicinājums visā šajā procesā bija izgatavot pēc iespējas precīzāku kopiju. Man bija svarīgi, lai kokles skan pēc iespējas tā, kā kādreiz tās ir skanējušas. Man liekas, ka sanāca. Vēstures izpētes ziņā par kokles būvi šis ir bijis viens no interesantākajiem pasūtījumiem. Bet izaicinājumi ir bijuši dažādi – esmu izgatavojis dažādas kokles, ko paši cilvēki ir izdomājuši, un tas arī ir interesanti," pieredzē dalījies kokļu meistars no Druvienas.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
