Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma arī Eiropas Savienība ķērusies pie Kremļa dezinformācijas ierobežošanas, tomēr rezultāti ir divējādi.
Kaut gan Latvijā, visā Eiropā un pat lielāko tehnoloģiju uzņēmumu platformās Kremļa kontrolētie propagandas mediji aizliegti vismaz kopš 2022. gada marta (daži no kanāliem Latvijā pat vēl senāk), Krievijas izvērstajai propagandai atkal un atkal izdodas atrast ceļu pie skatītājiem, klausītājiem un lasītājiem. Vai ar Krievijas propagandas daudzgalvaino pūķi vispār iespējams tikt galā?
Satelītu pakalpojumu nodrošinātājiem vienalga
Jau pagājušā gada novembrī laikraksts "Politico" rakstīja par problēmām cīņā ar Kremļa kontrolētajiem TV kanāliem, kuru naida pilno saturu tiešā mērā nogādāt līdz skatītājiem ārpus Eiropas palīdz pašas Eiropas tehnoloģijas. Piemēram, Francijas "Eutelsat" un Luksemburgas "SES" satelīti, kuri ir vieni no lielākajiem satelītu pakalpojumu piegādātājiem pasaulē, neskatoties ne uz kādiem Eiropas Savienības (ES) aizliegumiem, joprojām nodrošina infrastruktūru TV platformām aizliegto kanālu translēšanai. "Eutelsat" par mājām sauc divas Krievijas maksas TV platformas, kurās iespējams redzēt desmitiem Kremļa kontrolētu un atbalstītu kanālu – "Trikolor" un "NTV Plus". Tāpat "Eutelsat" nodrošina "RT Arabic" pārraidīšanu Eiropā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos.
"Eutelsat", kura lielākais akcionārs ir Francijas valsts, norādījis, ka tas vien pārdodot "neitrālo" infrastruktūru Krievijas TV kanāliem un pilnīgam pakalpojumu pārdošanas aizliegumam uzņēmumam trūkstot tiesiskā pamata. Tikmēr "SES" norādījis, ka vairākkārt aicinājis Āfrikā un Indijā esošās TV platformas izslēgt no kanālu pakām "RT", taču paši īsti neko darījuši lietas labā nav.
Kā tad strādā satelītu infrastruktūras izmantošana? Kanālu operatori maksā satelītu pakalpojumu piegādātājiem, lai tie varētu izmantot satelītu infrastruktūru. Pašām satelītu kompānijām neesot nemaz tik daudz sviru, lai tās pašas varētu no satelīta signāla "noņemt" kādus noteiktus kanālus, tomēr neviens tām neliedz vienkārši pārstāt pārdot savus pakalpojumus "Trikolot", "NTV Plus" un citiem operatoriem, kuri ES teritorijā izplata aizliegtos kanālus.
Pagājušogad novembrī gandrīz 40 eiroparlamentārieši (arī Ivars Ijabs no partijas "Attīstībai/Par") aicināja sodīt satelīta pakalpojumu sniedzējus, kuri pārdod savus pakalpojumus aizliegto kanālu translēšanai, tomēr uz deputātu vēstuli, kas tika adresēta ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam, nekāda atbilde nesekoja, kā "Mājas Viesim" apstiprināja Ivara Ijaba birojā. Arī Latvijas Neatkarīgo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir piedalījusies sarunās ar satelītu pakalpojumu sniedzējiem, bet rezultātu nav.
Ierobežojumi mazinājuši dezinformācijas izplatību
Arī Latvijā allaž bijusi problēma ar satelītiem un tiešā mērā ar "Eutelsat" vai "SES" lēmumiem. Ja nebūtu šo piegādātāju signāla, nebūtu arī pie Rīgas mikrorajonu daudzdzīvokļu māju fasādēm simtiem satelītu, kuri aprīkoti ar dažādām gudrām, bet ne tik legālām ietaisēm, un ķer šos aizliegtos Kremļa TV kanālus.
Labā ziņa gan ir tā, ka 2022. gadā Saeimā apstiprināja grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, kas aizliedz personīgiem mērķiem izmantot prettiesiskas iekārtas. Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kura nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.
Martā Valsts policijai arī izdevās Rīgā un Daugavpilī aizturēt trīs personas, kuras nodarbojās ar nelegālās televīzijas izplatīšanu, nodrošinot arī Krievijas propagandas kanālu apraidi. Daugavpilī aizturētais vīrietis nodrošinājis nelegālo televīziju 13 tūkstošiem mājsaimniecību plašā Latvijas teritorijā. Savukārt Rīgā aizturētais vīrietis ar līdzīgu rūpalu nodarbojies jau 15 gadus, koncentrējoties tieši uz klientiem Rīgas reģionā.
Arī NEPLP var ierobežot piekļuvi tādām tīmekļa vietnēm, kurās popularizē vai pārdod iekārtas, kas nodrošina piekļuvi Latvijā retranslējamo televīzijas programmu sarakstā neesošām programmām. NEPLP locekle Ieva Kalderauska atklāja, ka 2022. gadā tā tika ierobežotas divas tīmekļvietnes, kurās popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas prettiesiski ļauj piekļūt televīzijas programmām. Vēl vairākas tīmekļa vietnes tiek šobrīd pārbaudītas, kā arī turpinās komunikācija ar vietnēm, kurās izvietoti sludinājumi un reklāmas par šādu nelegālu preču un pakalpojumu iegādes iespējām.
Kopumā Kalderauska uzskata, ka NEPLP un ES pieņemtie lēmumi ir būtiski mazinājuši Krievijas propagandas izplatību Latvijas informatīvajā telpā, un informatīvā vide ir kļuvusi ievērojami drošāka. "Vienota Eiropas nostāja propagandas ierobežošanā ievērojami stiprina Eiropas un Latvijas informatīvo telpu," saka NEPLP locekle.
Bet vai tiešām visi ievēro NEPLP lēmumus? Kalderauska sacīja, ka kopumā lēmumi tiek ievēroti un ierobežotās programmas netiek izplatītas ne tikai televīzijā, bet arī internetā, tomēr cīņa joprojām turpinoties. "Kopš 2021. gada, kad NEPLP tika piešķirti papildu resursi monitoringa kapacitātes stiprināšanai, esam ierobežojuši vairāk nekā 700 vietņu, kas veica nelegālu programmu retranslāciju. Un darbs šajā jomā turpinās, attīstot jaunus sadarbības un ierobežošanas aspektus."