12.3 °C
Dānijas parlaments sācis veidot jaunu izglītības politiku, kuras mērķis būs iegūt vairāk amatnieku, sociālo darbinieku, pedagogu un medmāsu. Pārmaiņas tiek plānotas plašas un skar augstskolu, profesionālās arodizglītības un darba tirgus jomas. Tas viss izmaksās 1,7 miljardus dāņu kronu jeb 223,8 miljonus eiro. Tikmēr aptaujas liecina, ka jauno izglītības reformu atbalsta tikai 26 procenti dāņu un 18 procenti par to neko nezina.
Kāds ir reformas iemesls?
Dānijas galvenā statistikas iestāde "Danmarks Statistiks" jau pirms vairākiem gadiem prognozēja nelīdzsvarotību darba tirgū, norādot, ka 2030. gadā trūks 99 000 kvalificētu darbinieku un akadēmisko aprindu pārpalikums būs 25 000 cilvēku apmērā. Arī ražošana tiek ierobežota darbaspēka trūkuma dēļ – nav pietiekams skaits darbinieku uzkopšanas, dārzniecības, nekustamo īpašumu un citos sektoros. Dānijā trūkst kvalificētu darbinieku, kas ieviesīs zaļo enerģiju – būvēs vēja turbīnas un jūras enerģijas parkus.
Reformas nozīmi pamato arī ar cilvēcisko faktoru – Dānijā ir svarīgi katram cilvēkam atrast savu vietu un labu darbu. Nav jēgas tērēt nodokļu maksātāju naudu izglītības iegūšanai, ja dzīve un darba tirgus pieprasa cita veida profesionāļus un darbiniekus.
Dānijas izglītības reforma ietiecas dziļi sabiedrības un ekonomikas pamatos un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanā – studenti tiks apmācīti darbam, pievēršot uzmanību tām profesijām, kurās darbinieku trūkst visvairāk un kuras vajadzīgas tālākai attīstībai.
Savukārt Kopenhāgenas un Orhūsas universitātes publiskos paziņojumos norādījušas uz iecerētās reformas trūkumiem. Akadēmiķi uzskata, ka jaunā izglītības politika ir pārāk koncentrējusies uz nekvalificētiem darbiniekiem un ir izteikti orientēta uz darba tirgu. Turklāt, samazinot augstskolas mācību programmu ilgumu un skaitu, tās vairs nesniegs pietiekamas akadēmiskās zināšanas. Universitāšu mācībspēki atzīmē, ka izglītības reforma var iznīcināt humanitāros priekšmetus. Pārmaiņas izglītības sistēmā izpelnījušās kritiku arī studentu vidū.
Ik pa laikam izskan bažas – vai reforma nepakļaus izglītības sistēmu lielam eksperimentam? Oponentu netrūkst ne politiķu, ne uzņēmējdarbības asociāciju, ne atsevišķu uzņēmējdarbības nozaru vidū, bet Dānijas parlaments, lai arī ne ar visu partiju atbalstu, tomēr ir vienojies par izglītības reformas nepieciešamību, un darbs pie tās ir sācies.
Ko paredz izglītības reforma Dānijā?
Ir plānots samazināt bakalaura programmu studentu skaitu. Pēc diviem gadiem Dānijas valsts augstskolās būs par 2700 bakalaura programmas studentu mazāk, kas ir par astoņiem procentiem mazāk nekā līdz šim.
Notiks lielas izmaiņas maģistrantūras programmu saturā, to skaitu samazinās, un tās kļūs īsākas. Ar 2028. gadu liela daļa maģistrantūras programmas līdzšinējo divu gadu vietā ilgs vienu gadu un trīs mēnešus.
Reforma paredz arī to, ka vairākas maģistrantūras programmas tiks veidotas kā profesionālas maģistrantūras, kurās studējošie gan strādās, gan mācīsies, un tām būs skaidri noteikts darba tirgus mērķis, lielāka specializācijas pakāpe un elastība. Šīs maģistrantūras programmas ilgs vairāk nekā četrus gadus.
Vajadzība pēc jauniem talantiem darba tirgū ir milzīga, un augstskolās plānots piesaistīt vairāk ārvalstu studentu. No 2024. līdz 2028. gadam augstskolās plānots izveidot 1100 studiju vietas angļu valodā, bet no 2029. gada šim skaitam vajadzētu būt 2500 ārzemju studentu gadā. Dānijai ir svarīgi, lai sabiedrība atjaunotos.
Paredzētās izglītības reformas sniedzas tālā nākotnē, nesot izmaiņas gan valsts ekonomikā un labklājībā, gan cilvēku vecuma un profesiju struktūrās. Izglītības reforma vērš uzmanību uz starptautisko studentu skaita pieaugumu biznesa maģistrantūras programmās. Dāniju jau ilgāku laiku interesē lielie pasaules tirgi, un ārzemju studenti varētu būt vērtīgs pienesums arī šajā jomā.
Kopumā izglītības reformā paredzēts, ka 2030. gadā darbaspēka piedāvājums Dānijā palielināsies jau par 4600 profesionāliem cilvēkiem.
Lielā mērā plānoto rezultātu sasniegšanu noteiks tas, vai to īstenos speciālisti un eksperti, kas vislabāk pārzina izglītības sistēmu. Tiek veidota izglītības reformas komiteja, kuras uzdevums būs nākt klajā arī ar priekšlikumiem par konkrētu augstskolu programmu pārkonstruēšanu, izstrādāt jaunas karjeras iespējas, stiprināt valsts profesionālo izglītību un apmācību.
