22 °C
"Rīga arī agrāk pieņēma Maskavai nedraudzīgus lēmumus, taču tādi, kādus Latvijas parlamentārieši gatavo tagad, vēl nav bijuši," ar šādu spriedumu propagandas vietne "Baltnews" atzīmējusi Saeimas 19. oktobra lēmumu nodot izskatīšanai komisijās likumprojektu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai".
Likumprojekts paredz Maskavas pašvaldībai juridiski piederošo Maskavas namu Rīgā, Marijas ielā 7, pārņemt Latvijas valsts īpašumā.
"Grauj un grauj"
Krievijas propaganda ap Maskavas namu būrās jau vairākas dienas pirms Saeimas nolemtā un Maskavā nelolo ilūzijas, ka Saeimas spriedums iznākumā varētu būt negatīvs. Skaidrots gan tas tiek ne tikai ar tradicionālo "rusofobiju", bet arī tā, kā to pauž izdevums "Argumenti nedeļi": "Maskavas nams atrodas pašā Rīgas centrā, ir uzturēts, izremontēts, nekādi ieguldījumi tajā nav nepieciešami – tad kādēļ nekonfiscēt?" Respektīvi,
turoties pie vecumvecās klišejas, ka pēc PSRS sabrukuma paši latvieši savā valstī jau nekā nav uzbūvējuši, tikai "grāvuši, grāvuši, grāvuši un slēguši" padomju laikos sabūvēto, tiek dots mājiens, ka nu rokas pasniegušās pēc maskaviešu celtā.
Var šķist dīvaini, taču šāds domu gājiens, spriežot pēc komentāriem pie tamlīdzīga rakstura ziņām, daļai Krievijas iedzīvotāju un pēcpadomju laika krievvalodīgo ir raksturīgs joprojām, kaut PSRS nepastāv jau 32 gadus. "Šodien, kā noskaidrojies, visa ražošana bijusi "okupantu darbības", bet, ja neko neceļ un nerada, tad kādēļ gan neatņemt to, ko uzcēluši citi," retoriski vaicā "Argumenti nedeļi".
"Baltnews" gan vēl piebilst: "Jebkurā gadījumā, ja līdz šim Maskavas namu uzturēja Krievija, tad pēc konfiskācijas visi ar šī īpašuma uzturēšanu saistītie izdevumi, sankciju un kontu iesaldēšanas dēļ radušos parādu dzēšanu ieskaitot, uzguls Latvijas nodokļu maksātāju pleciem."
Rezumējot tamlīdzīgu vietņu galveno vēstījumu: nekādus draudus Latvijas drošībai Maskavas nams neesot radījis, tādēļ vienīgais skaidrojums esot atņemt un ieriebt.
Raud par pieminekļiem
Ko līdzīgu var konstatēt Krievijas propagandas līnijās par padomju matemātiķa un kodolraķešu programmu līdzautora un ideologa akadēmiķa Mstislava Keldiša (1911–1978) krūšutēla novākšanu no apstādījumiem Latvijas Universitātes priekšā. Rīgas dome priekšlikumu atbalstīja 18. oktobrī.
Rūgtums par to nekavējoties atbalsojās Krievijas masu informācijas līdzekļos.
Piemēram, laikraksta "Moskovskij komsomoļec" ("MK") to pieteica šādi: "Jauna rusofobijas pakāpe Rīgā: pieminekli akadēmiķim Keldišam pārcels pie kapsētas."
Ar pēdējo acīmredzot domāts tas, ka pašvaldības "Rīgas pieminekļu aģentūra" pēc tēla novākšanas pārvietos to uz aģentūras noliktavu Varoņu ielā 13 pie Meža kapiem. "MK", tāpat kā citas Kremļa propagandai uzticīgās vietnes, zināms, atgādina arī Aleksandra Puškina, tāpat pārējo padomju okupācijas perioda pieminekļu, aizvākšanu un deklarē, ka "latviešu ierēdņus pārņēmis neprāts", vērsties pret Rīgā dzimušo Keldišu, kurš esot "pazīstams zinātnieks visā pasaulē". Par to gan stipri jāšaubās, taču laikrakstam vispār nešķiet pareizi, ka Latvijā kā bijušajā padomju republikā novāc pieminekli PSRS laikos slavinātai personībai, ja jau Latvija reiz bijusi PSRS sastāvā.
Plaši izmantojot atsauces uz Latvijas Krievu savienības paziņojumiem, Kremļa propagandisti skaidro, ka "Baltijā turpinās kauja ar vēsturisko mantojumu" un notiekot "vēstures pārrakstīšana". Drīz jau Rīgā vairs nebūšot "neviena veca pieminekļa". Kāds devums Latvijas vēsturē bijis padomju militārās aviācijas un raķešu būves teorētiķim, kurš, atskaitot pirmos četrus mūža gadus, ne Rīgā, ne Latvijā nemaz nav dzīvojis, skaidrots netiek.
Toties šā vai tā notiek atgriešanās pie augstāk minētās tēzes, ka Latvijā vara visu tikai graujot, nodarbojoties ar "vandālismu" un neko jaunu neradot.
Tikai stabiņus Rīgas ielās izliekot.
Runā Mamikins
Samērā mēreni Krievijā uzņemta ziņa par Latvijas–Krievijas robežas Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu slēgšanu no 16. oktobra. Kā zināms, Latvija tādu lēmumu drošības apsvērumu dēļ pieņēma, reaģējot uz Maskavas paziņojumu, ka turpmāk Ukrainas pasu turētāji no ES puses ieceļot Krievijā varēs tikai caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā un Vientuļiem.
Krievijas propagandas viedoklis par pārejas punktu slēgšanu ieturēts tradicionālā manierē: kaitējums no tā būšot vien pašai Latvijai, kuras iedzīvotāji vairs netikšot pie lētas degvielas un cigaretēm, bet Krievijai no tā nekas nemainīšoties – krievi uz ES tāpat vairs nebraucot. Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Novikovs medijiem vēl atklājis: "Šajā gadījumā, vadoties pēc saviem rusofobiskajiem nolūkiem, vēloties kārtējo reizi izpatikt Rietumiem, Latvija ievieš ierobežojumus, kas traucēs tās pilsoņiem šķērsot robežu."
Latvijai tikai graujot savu iedzīvotāju radnieciskās un biznesa saites ar radiniekiem un draugiem otrpus robežas.
Interesanti, ka Ukraina un ukraiņi šajā kontekstā vispār tiek maz pieminēti. Satraukuma vairs nav arī par Latvijas gatavošanos šoruden izraidīt tos Krievijas pilsoņus, kas ignorējuši prasību nokārtot latviešu valodas eksāmenu. Jāatzīmē, ka Kremlim lojālie agrākie Latvijas krievvalodīgo aktīvisti, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā brīvprātīgi vai piespiedu kārtā izceļoja atpakaļ uz senču zemi, pat mēdz iedrošināt un mudināt Latvijā palikušos sekot viņu piemēram. Sacīsim, bijušais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins, kurš kļuvis par aktīvu Kremļa propagandas balsi, 18. oktobrī Pleskavā sarīkotā konferencē tā arī pateicis: "Tie, kuri cer iekļauties jaunajā Latvijas realitātē un uzskata, ka kaut kā jau tiks sveikā, kļūdās – netiks [sveikā]."
Šo pasākumu piemin un Mamikina atklāsmes daudzkārt citē Pleskavā bāzētie vietējie mediji. Agrākais Latvijas preses un TV žurnālists, piemēram, klāstījis, ka, salīdzinot ar ASV un Rietumeiropu, Krievijā valdot daudz lielāka "brīvība un vārda brīvība"; žurnālisti Krievijā netiekot ierobežoti. Bet informācijas telpā tomēr esot ļoti daudz viltus ziņu, radītu, lai nomelnotu Krieviju. Tāpēc krievu žurnālistiem jābūt "karotājiem, kam jāaizstāv krievu pasaule, krievu ļaudis un visus tos, kas māk lasīt kirilicā". Un diskusijas beigu daļā, kā citē vietne "Informpskov", Mamikins sacījis: "Ticu, ka mēs visi atgriezīsimies. Mēs atgriezīsimies Latvijā, Igaunijā, Lietuvā. Tur ir mūsu radinieku kapi, tur ir mūsu saknes un tā zeme ir piesātināta krievu asinīm – tas ir vēsturisks fakts."
Neļaujiet meliem izplatīties!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to "Latvijas Avīzes" redakciju, rakstot atmaskots@latvijasmediji.lv.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
