21 °C
"Kur jūs bijāt astoņus gadus?" Ļoti ticams, ka tā būs pirmā frāze, kuru dzirdēsiet, iesaistoties sarunā ar Krievijas agresijas atbalstītāju. Šī ir viena no tām Kremļa propagandas klišejām, kuru kopš 2022. gada 24. februāra ir izdevies plaši iedēstīt krievu apziņā, lai tā tiktu atkārtota vēl un vēl, vien reizēm pamainot jautājuma formu, piemēram: "Kāpēc jūs klusējāt astoņus gadus?"
Laika gaitā ir parādījušās citas saturiski līdzīgas frāzes, kas vairs netiek formulētas kā jautājumi, bet jau kā apgalvojumi. Viens no tiem: "Ne jau mēs sākām šo karu, taču mēs to pabeigsim!" Katrai no tām ir savs nolūks. "Astoņu gadu" pieminēšana vairāk paredzēta, lai ievilktu nosacītos oponentus bezgalīgā diskusijā par kara iemesliem, toties otrā gadījumā jau tiek teikta priekšā atbilde un arī pausti nodomi. Taču tas viss tiek darīts ar vienu mērķi – lai attaisnotu Krievijas noziedzīgās darbības.
Kāpēc krievi tik ļoti pieķeras šiem teikumiem?
"Donbasa aizstāvēšana" kā galvenais pamatojums Krievijas prezidenta Vladimira Putina pasludinātajai "specoperācijai" tika aktīvi izmantots pirmajās nedēļās pēc pilna mēroga kara sākuma, vēlāk uzradās daudz citu "iemeslu" – no kurioziem apgalvojumiem par "biolaboratorijām", "nacistiem" un "sātanistu" perēkļiem, žēlabainiem stāstiem par NATO izplešanos, draudiem Krievijas drošībai un to, ka "mums netika atstāta izvēle", līdz pat atklātiem paziņojumiem, ka mērķis ir paplašināt Krievijas teritoriju, iegūt impērijā savulaik ietilpstošas zemes. 2022. gada vasarā, uzstājoties krievu caram Pēterim I veltītā pasākumā Sanktpēterburgā, Putins uzsvēra: "Pēteris I karoja ar Zviedriju 21 gadu… Viņš atguva krievu zemes. (..) Arī mums tagad ir tāds laiks – atgūt un nostiprināt. Ja mēs saglabāsim šos pamatus, tad mūs gaida panākumi."
Tomēr 2022. gada februārī tieši Doneckas un Luhanksas "tautas republiku" neatkarības atzīšana ievadīja dažas dienas vēlāk sākto uzbrukumu Ukrainai.
"Astoņus gadus", savā runā uzsvēra pats Putins, paziņojot, ka "mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kurus astoņus gadus pazemojis un pakļāvis genocīdam Kijivas režīms".
Kopš kara sākuma Kremļa propagandai ne vienmēr uzreiz ir bijis skaidrs, kā reaģēt vienā vai otrā situācijā, tāpēc tiek gaidīts nepārprotams signāls no Kremļa, pirms iedarbināt prātu apstrādāšanas mašīnu uz pilnu jaudu. Taču, ja kaut ko ir pateicis prezidents, tad ir skaidrs, ka šo vēstījumu droši var izmantot un papildināt.
Šķiet, sākotnēji jautājums "Kur jūs bijāt astoņus gadus?" bija domāts drīzāk Krievijas iekšējai auditorijai, lai "noliktu pie vietas" un nokauninātu tos, kas publiski iebilst pret Putina lēmumu vai pat piedalās kādās protesta akcijas. Tādas spontāni gan notika tikai pirmajās dienās, taču ātri apsīka, jo varas pretreakcija izrādījās ļoti asa, pat salīdzinot ar agrākajām opozīcijas demonstrāciju izdzenāšanām. Arī publisko politisko diskusiju imitācija medijos atšķirībā no senākiem laikiem vairs netika piekopta. Līdz ar to jautājums "Kur jūs bijāt astoņus gadus?" Krievijas iekšienē vairāk pārtapa par lozungu, kas mobilizēja kara atbalstītājus. To savos soctīklos izvietoja dažādi interneta vidē populāri krievu blogeri. Kremļa pozīcijai atbalstu, pieminot "astoņus gadus", pauda arī Krievijas šovbiznesa zvaigznes, piemēram, Nikolajs Baskovs, Tina Kandelaki un citi.
Iespējams, viens no spilgtākajiem propagandas izstrādājumiem par "astoņiem gadiem" ir kāda animācijas īsfilma. Tās veidotāji Krievijā īpaši aicina vecākiem to demonstrēt saviem bērniem, lai izskaidrotu, kāpēc ir jākaro. Multfilmā tiek stāstīts par diviem zēniem – Vaņu un Koļu, kuri bijuši labi draugi. Bet tad Koļa pārgājis citā klasē, paprasījis viņu saukt par Mikolu un sācis iekaustīt citus – mazākus – bērnus. Kad Vaņa mēģinājis apturēt "kausli", Mikolas jaunie draugi protestējuši. "Bet kāpēc tad jūs klusējāt, kad Mikola darīja pāri bērniem?" vaicā teicēja balss, un tūlīt pat steidz pielīdzināt situāciju Ukrainai un Krievijai, multfilmu pabeidzot jau ar jautājumu: "Bet kāpēc jūs klusējāt, kad Ukraina astoņus gadus bombardēja Doneckas un Luhanskas republikas?"
Līdzīgi jautājumi 2022. gada pavasarī ļoti daudz tika izmantoti arī diplomātiskajās aprindās, Krievijas pārstāvjiem neveikli mēģinot izvairīties no jautājumiem par Krievijas darbībām Ukrainā.
Varētu rasties jautājums – kāpēc šo propagandas gājienu tik atsaucīgi uzņēmusi krievu sabiedrība, ja jau skaidrs, ka pasaules acīs attaisnot uzbrukumu Ukrainai ar to neizdosies? Atbildi uz to intervijā britu raidsabiedrībai BBC sniedz sociālantropoloģe Aleksandra Arhipova:
"Cilvēki nevis vienkārši runā par apkārtējo pasauli un savu attieksmi pret to – viņi paši to veido. Tieši tāpēc tagad cilvēku sarunās – gan dzīvē, gan internetā – parādās tik daudz līdzīgu frāžu. Mēs tās saucam par klišejām...
To atkārtošana rada sajūtu, ka ir daudz cilvēku, kas domā tāpat. Kad cilvēki grib pieslieties vairākumam, viņi sāk izmantot savā runā klišejas, kurās, viņuprāt, runā vairākums." Kā vēl vienu piemēru šādai klišejai viņa min Krievijas agresijas attaisnotāju tik iemīļoto frāzi: "Viss nav tik viennozīmīgi."
"Sasmērēt rokas asinīs līdz elkoņiem..."
Ne tik plaši ierindas krievu leksikā ir iegājusi cita propagandas nolūkos veidota frāze: "Ne mēs sākām šo karu, taču mēs to pabeigsim." Viens no izskaidrojumiem varētu būt tas, ka Krievijā nav atļauts lietot vārdu "karš", par to var draudēt represijas un apsūdzība "par Krievijas bruņoto spēku diskreditāciju" pēc nesen ieviestās likuma normas. Tomēr par "karu" nav atļauts runāt tikai tiem, kas tam iebilst, agresijas atbalstītājus par to neviens neķer un nesoda. Vēl vairāk – par karu ar bravūru tiek runāts pat Kremļa rīkotos masu pasākumos.
